Neatkarīgā izglītības biedrība: Ierastā Latvijas skolu vide nav piemērota sešgadīgiem bērniem
 
©F64

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ideja, ka skolas gaitas jāuzsāk jau no sešu gadu vecuma, izraisīja viedokļu vētru – vecāki, pedagogi, izglītības eksperti, psihologi un bērnu ārsti norādīja uz virkni risku, kas var atstāt negatīvas sekas uz bērna veselības stāvokli un sekmēm tālākās skolas gaitās, ja pārmaiņas neapdomīgi tiks ieviestas. Neskatoties uz iebildumiem, IZM no sava plāna nav atteikusies un to cer īstenot no 2019./2020. mācību gada.

Pavisam nesen portālā manabalss.lv tika savākti nepieciešamie 10 000 parakstu pret sešgadnieku sūtīšanu skolā - šī sabiedrības daļa ar saviem parakstiem ir paudusi atbalstu idejai, kas paredz saglabāt esošo skolas gaitas uzsākšanas vecumu un ir vienisprātis, ka lielākā daļa bērnu sešu gadu vecumā nav gatavi mācībām skolā, kāda tā ir šodien. Varbūt sabiedrības balss tiks sadzirdēta Saeimas gaiteņos, jo iniciatīva tiks iesniegta izskatīšanai tautas kalpiem.

Kāpēc jāizjauc jau sakārtota sistēma?

Iniciatīvas autori ir Neatkarīgā izglītības biedrība. Biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola stāsta, ka ideja par sešgadniekiem skolā nav novitāte, piemēram, arī bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis 2012. gadā aktualizēja šo jautājumu. «Taču vecāku organizācijas ļoti aktīvi iestājās pret šo ieceri, un toreizējais ministrs ņēma vērā šo vecāku viedokli, un sešgadnieku jautājums tika izbeigts. Līdz ar to kopš 2012. gada ļoti mērķtiecīgi tika attīstīts pirmsskolu piedāvājums, jo garās rindas uz bērnudārziem bija samilzusi problēma. Ja bērni no sešu gadu vecuma tiktu sūtīti uz skolu, rindas mazinātos, bet, tā kā ideja tika noraidīta, sāka attīstīties bērnudārzu tīkls, tostarp arī privāto bērnudārzu bloks, saglabājot sešgadnieku izglītību pirmsskolā. Lai šo tīklu sakārtotu līdz sīkākajām niansēm, tika ieguldīts milzu darbs, kas prasīja vairākus gadus,» skaidro Z. Ozola, piebilstot, ka viņai nav izprotams, kādēļ atkal jautājums par sešgadnieku sūtīšanu uz skolu tiek celts gaismā «Tā atkal būs milzu naudas resursu šķērdēšana. Bērnus jau var ielikt skolā. Bet kādēļ?» retoriski vaicā Z. Ozola.

Acu aizmālēšana

Viņu arī izbrīna tas, ka IZM likumprojekta Grozījumi Vispārējās izglītības likumā anotācijā ideja uzsākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma tiek pamatota ar vairākus gadus vecu pilotprojektu Sešgadīgo izglītojamo mācību programmas ieviešanas aprobācija. «Tas it kā kalpo kā apliecinājums tam, ka sešgadnieki ir gatavi doties uz skolu. Man tā izskatās vairāk pēc acu aizmālēšanas. Projekts bija ļoti vecmodīgs, tajā bija strikti novilktas robežas - skolotājs dara to un to, tik un tik minūtes. Tagad uz šo vecmodīgo projektu atsaucas un to dēvē par ļoti labu, lai gan jaunais mācību saturs, kas tiks ieviests pirmsskolās un skolās, ir pilnīgs pretstats. Saskaņā ar jauno satura reformu standartizēta pieeja personības attīstībai nav atbalstāma un kā ideja ir novecojusi. Jauni regulējumi no augšas atkal ved centralizācijas un standartizācijas virzienā. Arī pieņēmums, ka 19 gadus veciem jauniešiem nav jāsēž skolas solā, bet jābūt jau darba tirgū, ir novecojis, jo jaunākā paaudze par 10 gadiem atliek pieaugšanu. Turklāt Igaunijā, Somijā, Slovēnijā, Vācijā, Šveicē, Dānijā, Polijā un citās valstīs jaunieši absolvē skolu 19 gadu vecumā. Arī analizējot skolēnu sasniegumus (OECD starptautiskā pētījuma PISA 2015. gada rezultātus), ir redzams, ka pirmajās divās vietās ir valstis, kurās bērni sāk iet skolā septiņu gadu vecumā un pabeidz skolu 19 gadu vecumā - Igaunija un Somija. Savukārt bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs brīdina - īstenojot reformas, pastāv risks, ka izglītota 18 gadīga jaunieša vietā mēs iegūsim cilvēku ar zemu pašvērtējumu un vāju motivāciju, kā arī var palielināties to bērnu skaits, kam ir grūtības mācībās un uzmanības deficīta sindroms.»

Daļai skolu nav brīvu telpu

Viņa stāsta, ka pavasarī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai prezentējusi biedrības galvenos argumentus, kādēļ sešgadniekiem nav jādodas uz skolu, tomēr Z. Ozolai ir sajūta, ka sadzirdēšana notiek ļoti lēni. «Ir virkne neatbildētu jautājumu par skolotāju sagatavošanu, vides piemērotību un galu galā - cik tas viss izmaksās un kur ņemt naudu. Mūsdienīgas vides izveide vienam bērnam izmaksā ap 7500 eiro, kopumā tie ir 150 miljoni, ja sareizinām ar vidēji 20 000 pirmklasnieku. Ministrija noteikti teiks - viena trešdaļa skolu jau realizē pirmsskolas izglītības programmu un ir gatava skolā uzņemt sešgadniekus. Bet ko darīt parējām? Lielajās skolās nav brīvu telpu. Bet sešgadniekiem vajag vidi, kur var gan mācīties, gan izkustēties, gan atpūsties. Tiek dots četru gadu ilgs pārejas periods, taču es neticu, ka šo gadu laikā skolotāji tiks pienācīgi apmācīti, skolu vide iekārtota atbilstoši sešgadnieku vajadzībām. Tam vajag naudu,» akcentē Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja.

Viņa arī stāsta, ka Somijas kolēģi rekomendē vairākas reformas neīstenot vienlaikus, bet visu ieviest pakāpeniski. «Daudz svarīgāk šobrīd būtu fokusēties uz vienu, proti, jaunā satura ieviešanu un raudzīties, lai tā ieviešana nenotiktu vien ķeksīša pēc - it kā uz papīra darām, bet dzīvē ne. Var trūkt vēlmes un izpratnes.»

Būs spiesti ieklausīties

Z. Ozola ir gandarīta, ka salīdzinoši īsā laikā izdevies gūt tik lielu sabiedrības atbalstu sešgadnieku jautājumā, kas liecina par to, ka tas ir patiešām būtisks un aktuāls. «Ideju par sešgadnieku sūtīšanu skolā IZM vairākas reizes ir mēģinājusi virzīt arī iepriekš, taču katru reizi saskārusies ar sabiedrības un nozares ekspertu pretestību. Šoreiz savu noraidījumu idejai ir paudusi jau daudz lielāka sabiedrības daļa, un izglītības politikas veidotāji būs spiesti ieklausīties,» cer Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja.

Piebildei - IZM nostāju un redzējumu par šo tēmu lasiet šodienas avīzē publicētajā intervijā ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski.