Sākot ar 2018./2019. mācību gadu, skolās un pirmsskolās Latvijā tiks sākta pakāpeniska pāreja uz pilnveidotu mācību saturu un mācīšanas pieeju, lai rezultātā skolēni attīstītu dzīvei 21. gadsimtā svarīgas zināšanas un prasmes. Pārmaiņas pirmie jau šajā rudenī uz savas ādas izjutīs pirmsskolas. Izglītības jomā strādājošie norāda – saturs nav revolucionārs apvērsums, mainījies gan ir fokuss – bērnu izglītošanā svarīgāks būs process, nevis rezultāts. Jautājumu un neskaidrību gan vēl daudz. Bērnu vecāki arī norāda – līdztekus jautājumiem, ko un kā mācīt bērniem pirmsskolā, uzmanība jāpievērš arī citiem aspektiem – vai bērns uz bērnudārzu maz dodas ar prieku un kāda vide viņu tur sagaida.
Jau rudenī
«Skola 2030 ir piecus gadus ilga valsts iniciatīvas politika pilnveidot mācību saturu un veidu, kā mācīt. Mācību saturs pēdējo reizi Latvijā tika pārskatīts pirms desmit gadiem un tas ir jādara atkal, jo pasaule mums apkārt mainās un šīm pārmaiņām ir jāiet līdzi un jāseko, lai arī bērni mācītos atbilstoši tām. Jau šoruden soli pa solim sāksim jaunā satura ieviešanu, taču viss notiks pakāpeniski. Rudens nav jāuztver kā kaut kas biedējošs ar domu, ka tagad tiks pateikts, ka līdzšinējā prakse nekam neder un mēs ar jaunu slotu visu slaukām prom. Mainīsies mācību pieejas uzsvari, lai mēs tiktu klāt katram bērnam, piedāvājot veidu, kā katrs savu atklāsmes prieku var likt lietā, lai iemācītos vēl vairāk,» atklājot forumu Cik prasmīgam ir jābūt pirmsskolas beidzējam, skaidro Skola 2030 mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. Foruma laikā tika diskutēts, kā jaunajā saturā vēl pietrūkst, kas būtu maināms, lai sasniegtu jaunā satura vadlīnijās izvirzīto pamatmērķi - zinātkārs un dzīvespriecīgs bērns.
Pirmsskolas mācību satura izstrādes vecākā eksperte Agrita Miesniece stāsta: «Uzskatām, ka galvenās ir šīs caurviju prasmes pirmsskolā, kuras bērnam būtu apgūstamas kā dzīvei nepieciešamās prasmes. Tādas kā domāšana, radošums, sadarbība, līdzdalība.»
Atslēgvārds - spēles un rotaļas
Latvijas privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa uzskata - domājot, cik prasmīgam ir jābūt pirmsskolniekam, vispirms darbiniekiem «jāizrevidē» pašiem sevi, savas prasmes, attieksmi, kā viņi sagaida pirmsskolnieku, vai viņam rada drošu un attīstošu vidi. «Caur spēlēm, rotaļām bērns apgūst visu. Aicinot bērnu spēlēties, mēs viņu iepazīstinām ar burtiem, cipariem, iemācām lasīt. Taču jāņem vērā, ka bērni ir atšķirīgi, tāpēc viens lasa no četru gadu vecuma, cits to sāk darīt sešos gados. Taču praksē piedzīvojam situācijas, it sevišķi pavasara mēnešos, kad pie mums atnāk satrauktas mammas, kas bijušas uz pirmajām sapulcēm skolā, un tur pateikts - bērnam līdz skolas laikam jāiemācās lasīt, tiek pieprasīti kvantitatīvi rādītāji, piemēram, cik vārdus vienā minūtē bērnam ir jāizlasa. Stresā ir skolotāji, vecāki. Šos kvantitatīvos rādījumus ir jāaizstāj ar ko vērtīgāku un pirmsskolai atbilstošāku. Manuprāt, to, cik prasmīgam jābūt pirmsskolniekam, mēs varētu mērīt spēlēs, cik tās bērns prot un ir gatavs pats iniciēt, tajās piedalīties. Jo pirmsskolā galvenā darbības forma ir rotaļa - vienalga, vai tā ir organizēta darbība, vai brīva. Domāju - jo vairāk spēļu un rotaļu bērns zinās, jo laimīgāks viņš būs, dodoties uz skolu.»
Pieeja - visi dara tā - nav vēlama
Bet Cēsu novada pašvaldības Izglītības nodaļas pirmsskolas metodiķe Dzintra Kozaka norāda: «Jauno saturu mūsu novadā esam apsprieduši, un jāteic, ka nekāds revolucionārs apvērsums saturā redzams nav, bet pieejā gan. Jo, ja kādreiz skolotājs zināja, kā viņš sāks un kā beigs, tad uz šo brīdi ir tā, ka skolotājs zina tikai to, kā viņš sāks. Būs jāmaina attieksme un pieeja - nebūs svarīgs konkrēts rezultāts, bet gan lielāks akcents būs uz procesu. Piemēram, bērnam, griežot un līmējot sniegavīru, izgrieztās bumbas var būt šķības un greizas, bet galvenais - viņš mācījies griezt apļus. Prognozēju, ka būs problēmas tieši ar sasniedzamo rezultātu diagnosticēšanu.»
Daugavpils Universitātes profesore Elfrīda Krastiņa secina: «Veidojot satura aprakstu, noteikti jāizvairās no vārdiem «atbildīgi» un «mērķtiecīgi» - šādus sasniedzamus rezultātus nevar prasīt no pirmsskolniekiem. Bērnam visas gudrības jāapgūst rotaļājoties, nevis nodarbojoties ar dažādām darba lapām. Tāpat jāizbeidz prakse, ka visi dara vienu un to pašu, jo bērni attīstās dažādos tempos.»
Ko grib vecāki?
Savukārt bērnu vecāki bažījas par virkni praktisku lietu. Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa norāda, ka vecākus daudz vairāk par to, kādam vajadzētu būt pirmsskolas absolventam, domā un satraucas, kā bērns pirmsskolā jūtas šobrīd - vai ir paēdis, vai ir priecīgs, vai vispār uz bērnudārzu vēlas doties. «Mūs primāri interesē daudz praktisku lietu. Tāpēc vecāki vēlas, lai grupā būtu vairāk auklīšu un audzinātāju. Pētījumi liecina, ka viens vecāks optimāli var aprūpēt vienlaikus četrus bērnus, ideāli, ja pirmsskolā viena pieaugušā uzraudzībā būtu maksimums seši bērni. Tas nav vienkārši - vienam vai diviem cilvēkiem izvest ārā 20-25 bērnu lielu grupiņu. Vairāk auklīšu un audzinātāju nozīmētu mazāku stresu darbiniekiem un bērniem. Katram bērnam varētu veltīt daudz vairāk uzmanības. Ja šis jautājums par darbinieku skaitu tiktu atrisināts, es ticu, ka jau tagad pirmsskolā strādājošie spētu bērniem dot daudz vairāk, darbs notiktu produktīvāk, pirmsskolā pavadītais laiks kļūtu vēl pilnvērtīgāks,» ir pārliecināta I. Akmentiņa-Smildziņa.
Trīs bērnu mamma Gunda Benfelde piebilst, ka viņa vēlētos, lai dienas ritms bērnudārzā būtu elastīgs, pielāgots katram bērnam.
Jāpiebilst, ka mācību satura izstrāde, kas savā ziņā ir kā vīzija, kā būtu jādara, ir tikai viens ceļa posms, otrs posms - kā tas tiks ieviests pirmsskolās. Z. Oliņa skaidro, ka šajā sakarā ir jādomā par skolotāju un mācību iestāžu vadītāju profesionālo pilnveidi (mācības ir sākušās), atbalsta materiālu izstrādi, kas palīdzētu jauno saturu iedzīvināt. «Šopavasar varēsim sākt piedāvāt pirmsskolas skolotājiem pirmos metodiskos materiālus un e-mācību moduļus,» informē Z. Oliņa.
