Pedagogu algu grafika neiespējamā misija
 
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Skolu direktori ļoti piesardzīgi vērtē nule pieņemto pedagogu algu paaugstināšanas grafiku. Iespējams, ka šogad zemākā likme arī kāpšot līdz solītajiem 710 eiro, jo ir Saeimas vēlēšanu gads, taču 900 eiro latiņas sasniegšana gan vairāk izskatās pēc «neiespējamās misijas». Vēl jo vairāk tāpēc, ka valsts budžetā papildu summas netiek iezīmētas, bet gan lūkots tās gūt no skolu tīkla optimizācijas – tātad: vieniem noņem, lai citiem iedotu.

Politiskā griba apsveicama

Labā ziņa ir tāda, ka ir politiskā apņemšanās, kas liecina: gribam un noteiktos apstākļos, šķiet, ka varam to izdarīt, - tā par šonedēļ valdības apstiprināto algu grafiku teic Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents, Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. Taču - cik tas ticami, ka tā arī notiks? Pieļaujot, ka vēlēšanu gadā valdošā koalīcija darīs visu, lai tā arī būtu. Par turpmākajiem gadiem gan varot teikt, ka tie ir miglā tīti, jo - ko sola vieni, tas ne vienmēr saistoši ir citiem. Taču tie naudas avoti, kuri nolūkoti, lai pasmeltos, var izrādīties tukši. Un tad nekā! Arī premjers Māris Kučinskis nav slēpis, ka tas nav likums un rīkojuma projektā tiek ierakstīts, ka tas ir «indikatīvs pieaugums». Dokumentā nav arī nekādu aprēķinu, kādu summu var iegūt, piemēram, reorganizējot vai slēdzot konkrētu skaitu skolu. Patiesībā neviens nezina, kā notiks izglītības iestāžu oprimizācija. Skeptisks esot arī ideālā skolu tīkla pētījuma autors Jānis Turlajs, ar ko šajās dienās tikušies Pierīgas skolu direktori, norāda R. Kalvāns, piebilstot, ka tas ir apliecinājums, ka no šīs jomas liekus līdzekļus grūti gaidīt. Viņš paredzot, ka turpmāk ik gadu izglītības jomā strādājošos gaida smagas peripetijas un lielas ņemšanās vasarās, lai vienotos par to, kāda būs darba samaksa, sākot ar 1. septembri. LIVA prezidentu bažīgu dara arī tas, kā tiks nodrošināts zemākās likmes kāpums pirmsskolu pedagogiem, kuriem algu maksā pašvaldība. Daudzām jau 680 eiro bijis liels pārbaudījums, kur tad vēl lielākas summmas?

Nav pirmais dokuments

«Vai tad tas ir pirmais grafiks, ko redzam?» retoriski vaicā Krāslavas valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns, pats arī atbildot, ka savā ilgajā profesionāļa darbā daudz tādus pieredzējis. Lūk, savulaik 1997. gadā kā skolas vadītājs saņēmis augstāko kvalifikācijas kategoriju. Trīs mēnešus saņēmis labu piemaksu, bet pēc tam, izrādījies, ka naudas vairs nav, tāpēc no augstā novērtējuma palicis tikai nosaukums. Sliktākais ir tas, ka zemākās likmes dažādās skolās ir tik atšķirīgas. «Šķēres ir ļoti lielas, ja salīdzina pedagogu algas. Vajadzētu būt tā, ka visā valstī sistēma nepieļautu tādu nevienlīdzību, kad par vienu un to pašu darbu tiek saņemtas tik atšķirīgas algas,» uzsver J. Tukāns.

Viņam pievienojas Cēsu Draudzīgā aicinājuma valsts ģimnāzijas direktore Dace Eglīte: neesot īpaši iedziļinājusies šajā dokumentā, taču pamatvēstījumu zinot. Uz to raugoties skeptiski. Jo daudzas lietas nomirstot, tā arī nesākušās. Tāpēc varot teikt tā: paldies, ja būs, taču var arī būt, ka nebūs, jo, kā pats premjers uzsvēris, tas nav nekas noteikts. Viņas skola ir neliela, un tajā tikai dažiem pedagogiem esot pilna soldze, tāpēc, lai gan likme «ir normāla», vairākums vēl piestrādājot citur, lai dabūtu pilnu slodzi.

Skolu iznīdēšana

Pesimistiskas notis ieskanas arī Rēzeknes novada Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas direktores Gundegas Rancānes teiktajā. Pirmkārt, jau tāpēc, ka Latgales laukos cilvēku skaits turpina sarukt, kā viņa saka - stabilā tempā. Otrkārt, Ministru kabineta noteikumi un Izglītības likuma grozījumi vērsti uz to, lai pazustu arī skolas. Liels šoks bijis arī optimālā skolu tīkla pētījums, kas izrādījies tik neprofesionāls un neobjektīvs. Tā viņas vadīto skolu tajā ieteikts pārveidot par sākumskolu, neņemot vērā tās specifiku, proti, te amatu sāk mācīties no pirmās klases, tāpēc te ir skolēni no plašas apkārtnes - ne tikai no Rēzeknes, bet arī citiem novadiem - pat visai attāliem. Un tāpēc, to visu rezumējot, gribot teikt: laikam jau jāpriecājas, ka šādos apstākļos vispār izdodas izdzīvot, ko nu vēl cerēt uz tādiem papildu bonusiem kā algas pielikums. Jāteic, ka Rēzeknes novadā visās tās skolās likme nav augstāka par 680 eiro.

Nesaredz papildu naudu

Allažu pamatskolas direktore Sandra Tukiša rausta plecus: nav jau nekādas izmaiņas sistēmā, lai varētu papildus samaksāt pedagogiem par darbu. Ja nu vienīgi, ieviešot jauno mācību saturu, samazina mācību priekšmetu skaitu, un tad rodas ekonomija. Arī apvienojot skolas, ja, piemēram, no vienas uz otru pārnāk nevis daži bērni, bet tik daudz, ka jāveido paralēlās klases, tad taču atkal vajag papildu skolotājus. Samazināsies obligātās apmācības laiks par vienu gadu, un tad radīsies naudas atlikums? Bet kur tad līdzekļi, ko vajadzēs ieguldīt skolās, kurām būs jāuzņem sešgadīgi 1. klasē? Jo atbilstošas vides iekārtošanai pašvaldībām nāksies plānot krietnus tēriņus. Cerēt, ka vietvaras dotēs skolotājus? To varētu, ja valsts maksātu algas visiem bērnudārzu pedagogiem, taču par to runāts netiek. Savukārt Rīgas un Pierīgas pašvaldībām vēl jāizšķiras par jaunu skolu un bērnudārzu celšanu, kam arī vajag finansējumu.