Skolēnu pārvadājumiem pašlaik tērē ievērojamas summas no pašvaldību budžeta. Bet, ja mācību iestādes īstenos vidusskolu reorganizāciju, kā paredz skolu tīkla pētījums, maršrutu tīkls pieaugs vēl vairāk. Vietvaras raizējas, ka līdz ar to izdevumi palielināsies gan tām, gan skolēnu vecākiem, bet ceļš līdz skolai kļūs tik tāls un apgrūtinošs, ka daļa lauku bērnu var palikt bez vidējās izglītības.
Ventspils novads ir otrs lielākais pēc teritorijas, bet visretāk apdzīvotais (4,9 cilvēki uz kvadrātkilometru). Lai nogādātu skolēnus uz sešām pamatskolām un divām vidusskolām (tajās kopumā mācās 901 skolēns), ir izveidots 21 autobusa maršruts, kas kopumā aptver 1754 kilometrus, no tiem 689 kilometrus - pa grants ceļiem, skaidroja Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Mačtams.
Skolu tīkla pētījumā ir ieteikts reorganizēt abas vidusskolas - gan Ugālē, gan Piltenē - un vidusskolēniem doties mācīties uz Ventspili, kas viņiem būtu attiecīgi 40 un 24 kilometru attālumā. Daži varētu izvēlēties arī braukt uz Talsiem. Vērtējot šos ierosinājumus, G. Mačtams teica, ka ugālniekiem nebūtu lielas problēmas izbraukāt Ventspili, jo uz turieni regulāri kursē satiksmes autobuss, taču tas nav sakāms par tiem skolēniem, kas dzīvo Usmas pusē un kam tuvākā skola būtu Talsos. Lai gan pētījumā teikts, ka, lai tur nokļūtu, vajadzīga tikai aptuveni pusstunda, tomēr tas ir tikai teorētiski - ja visu laiku brauc pa asfaltu un labos laika apstākļos. Realitātē ir tā: bērniem līdz pieturai Usma uz Rīgas šosejas jāmēro četri līdz astoņi kilometri - ar kājām tas nav izdarāms, tātad kādam viņi līdz turienei jānogādā. Pirmais satiksmes autobuss Talsos nonāk 8.50, taču, tā kā abas skolas vēl ir krietnu gabalu no autoostas, skolēns ierodas tajās ap otrās stundas vidu. Aprēķini rāda, ka ceļā jāpavada pat pusotru stundu. «Ja ceļā jāmēro trīs starpposmi, domāju, ka no sešiem skolēniem mācības vidusskolā izvēlētos turpināt varbūt divi - paši mērķtiecīgākie,» pieļāva G. Mačtams. Tas viss var novest pie tā, ka lielākā daļa lauku bērnu vispār neiegūs vidējo izglītību. Savukārt vecāki, kuri ieinteresēti savu bērnu nākotnē, izvēlēsies dzīvesvietu citur.
Par to, ka lauku bērni varētu neiegūt vidējo izglītību, raizējas arī Jelgavas novada pašvaldība, kurai pētījums iesaka reorganizēt visas septiņas vidusskolas un šā vecuma bērniem - doties mācīties uz Jelgavu. Arī Jelgavas novadā ne visi dzīvo tuvu sabiedriskā transporta pieturām, turklāt jāņem vērā, ka pilsētā pie vidusskolām nav ne dienesta viesnīcu, ne internātu, kas nozīmē, ka bērniem ik dienu jāmēro ceļš turp un atpakaļ uz mācību iestādi. Dažam tas nozīmējot sākt ceļu jau sešos, bet mājās atgriezties - tikai ap astoņiem, situāciju ieskicēja Jelgavas novada domes deputāte un Elejas vidusskolas direktore Sarmīte Balode. Vecāki bažījoties ne tikai par izdevumu pieaugumu, bet izglītības pieejamību. Arī viņai neesot skaidrs, vai un kā attīstības centri, kas ir arī Jelgava, kompensēs transporta un dienesta viesnīcu izmaksas. (Zviedrijas standarts esot ne tikai šīs abas opcijas, bet vēl arī trīsreizēja ēdināšana.) Arī pašvaldībai ieguvumu tas nedos: pieaugs savstarpējie norēķini, transporta izdevumi, reorganizētā skola tāpat jāuztur, jāuzlabo vide un jāgādā mācību materiāli.
