Niklāss Pugejs, Miks Pigits, Leons Baldiņš, Kamila Jasvina un Elīna Sniedze šobrīd ir Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) Jūrskolas 3. kursa audzēkņi – topošie kuģu vadītāji. Viņi visi jau pēc 9. klases skaidri zināja, ka vēlas savu nākotni saistīt ar jūrniecību. Vasaras vidū viņiem un vēl 20 skolas biedriem bija iespēja praktizēties Spānijā un Maltā, kas, kā norāda jaunieši, bija unikāla iespēja gūt starptautisku pieredzi savā specialitātē, turklāt stiprināja pārliecību, ka jūrnieka profesija ir viņu īstais aicinājums. Daļai jau ir pavisam konkrēts mērķis – ar laiku kļūt par kuģa kapteini.
Šis ir jau sestais gads, kopš LJA Jūrskolā tiek realizēts Eiropas Savienības finansētais ERASMUS+ Prakšu mobilitātes projekts, informē projekta vadītāja Nora Ārgale. Šogad dalībnieku skaits tika palielināts, un starptautiskā praksē devās 25 audzēkņi - 15 brauca uz Maltu, bet 10 uz Valensiju Spānijā. Starptautiskā prakse tika realizēta Jūrskolas mācību programmā paredzētās jahtu takelāžas prakses (kuģu vadītājiem) un krasta mehānisko darbnīcu prakses (kuģa mehāniķiem) ietvaros. Kopumā sešu gadu laikā projektā piedalījušies 108 Jūrskolas audzēkņi.
GAN DARBS, GAN ATPŪTA. Jūrskolas audzēkņiem tika piedāvāta arī plaša kultūras programma - iespēja iepazīties ar Valensijas un Maltas vēstures un kultūras mantojumu, gida pavadībā apmeklēt ievērojamākās vietas, kā arī saņemt praktisku apmācību burāšanā, airēšanā un niršanā / Foto no personiskā arhīva
Kuģa mehāniķu un stūrmaņu apmācības uzlabošanas un starptautiskā prakse notiek vasaras pilnbriedā - jūlijā. Ar saviem iespaidiem un atziņām par pieredzēto jaunie jūrnieki dalījās LJA un LJA Jūrskolas pasākumā Prakšu vakars, kas pulcēja kuplu interesentu skaitu, galvenokārt pirmkursniekus, kam pirmā prakse vēl tikai gaidāma.
Jāpiebilst, ka ERASMUS+ projektā netiek uzņemti pilnīgi visi interesenti - kandidātu atlasē tiek vērtētas audzēkņu sekmes, vērā tiek ņemta arī audzēkņa motivācija, sabiedriskā aktivitāte un uzvedība.
Nebijusi pieredze
Lielākajai daļai jauniešu šī bija pirmā darba pieredze, daudziem arī pirmais ceļojums ārpus Latvijas. ERASMUS+ projekta ietvaros tika segti visi ar uzturēšanos un ceļošanu saistītie izdevumi.
Šovasar Maltā audzēkņiem darbs pārsvarā notika uz izklaides kuģiem: tie bija jāsagatavo braucienam, jārūpējas par klientu labsajūtu, kā arī pēc brauciena jāveic kuģu apkopes darbi.
Bet Spānijā, Valensijas ostās, audzēkņi, topošie stūrmaņi, praktiskās iemaņas trenēja, piedaloties izbraucienos ar katamarānu, veicot jahtu apkopes darbus, jahtu tauvošanu, palīdzot jahtu ostas teritorijas apsaimniekošanā un citos darbos, apguva arī burāšanu un vadīja motorlaivu, skaidro Jūrskolas audzēkne Elīna Sniedze.
Savukārt kuģu mehānikas specialitātes audzēkņi guva ieskatu jahtu būves un remonta darbos.
Foto no personiskā arhīva
Gan darbs, gan atpūta
Līdz ar vērtīgas pieredzes gūšanu savā profesijā jaunieši apguva arī citas noderīgas prasmes, piemēram, mācījās sadarboties ar darba devēju un kolēģiem, apkalpot klientus, iepazina citas valsts kultūru un ar jūrniecību saistītu mazo uzņēmumu darbību. Ne mazsvarīgi - viņi apguva vai papildināja savas svešvalodu zināšanas, proti, jaunieši, kas devās uz Spāniju, četru mēnešu garumā pirms brauciena apguva spāņu valodas pamatus, bet tie, kas viesojās Maltā, prakses laikā varēja pilnveidot angļu valodu, stāsta viena no projekta dalībniecēm Kamila Jasvina.
Jūrskolas audzēkņiem tika piedāvāta arī plaša kultūras programma - iespēja iepazīties ar Valensijas un Maltas vēstures un kultūras mantojumu, gida pavadībā apmeklēt ievērojamākās vietas, kā arī saņemt praktisku apmācību burāšanā, airēšanā un niršanā, informē 3. kursa students Leons Baldiņš. Praktikantiem Spānijā bija iespēja apgūt burāšanas pamatus vietējā jūrskolā, bet Maltas grupas dalībnieki ieguva niršanas sertifikātu.
Prakses noslēgumā visi dalībnieki saņēma EUROPASS Mobilitātes dokumentu.
Logo
Iet vecāku pēdās
Jaunieši ir gandarīti par pieredzēto un atzīst, ka prakse gan paplašināja redzesloku, gan ļāva iegūt jaunas zināšanas, kas paaugstinās viņu konkurētspēju darba tirgū. «Redzētais vēl labāk ļāva izprast izvēlētās profesijas darba specifiku, deva daudz lielāku sasaisti ar skolas solā apgūtu teoriju. Spilgtā atmiņā palikuši arī kolorītie cilvēki - Maltas iedzīvotājiem ir cita mentalitāte, kultūra, un to iepazīt bija aizraujoši,» akcentē Niklāss Pugejs.
Jaunieši stāsta, ka viņu profesijas izvēle bija rūpīgi pārdomāts solis, turklāt daļai ģimenes vai citu tuvāko radinieku lokā ir kāds pieredzējis jūras vilks, pie kura vērsties pēc padoma vai kurš iedvesmo studijas turpināt, piemēram, gan Mikam Pigitam, gan Leonam Baldiņam paraugs, kuram viņi gribētu līdzināties, ir viņu tēvs - abi ir kuģa kapteiņi.
Samērā drīz jauniešiem gaidāms jauns izaicinājums - jūras prakse, kas ilgs no četriem līdz sešiem mēnešiem. Jaunieši teic - šim solim vēl nepieciešams emocionāli sagatavoties, bet kopumā darbam uz kuģa viņi jūtas gatavi. Pēc jūras prakses vēl būs kvalifikācijas eksāmeni, un, to visu sekmīgi nokārtojot, diploms kabatā.
Jūrskola attīstās
Daļa pēc Jūrskolas absolvēšanas sevi piesaka darba tirgū, citi turpina mācības LJA vai Liepājas Jūrniecības koledžā.
Jūrskola šobrīd sagatavo divās specialitātēs - ir iespēja izskoloties par kuģa mehāniķi vai kuģa vadītāju. Interese esot ļoti liela - visi gribētāji pat netiek uzņemti. Interesentiem jāņem vērā, ka šajās profesijās vajadzīgas labas latviešu un angļu valodas, matemātikas, fizikas zināšanas, kā arī laba fiziskā sagatavotība.
Visticamāk, no nākamā mācību gada Jūrskola būs tiesīga apmācīt kuģa vadītājus kuģiem virs 3000 bruto tonnām tagadējo 500 BT vietā, kas būtiski palielinās absolventu darba iespējas. Tiek domāts arī par jaunu ar jūrniecību saistītu specialitāšu pievienošanu mācību programmai.
Jūrskola pilnveido ne tikai savu mācību procesu, bet arī mainās vizuāli - pateicoties ERAF fonda finansējumam, tiek renovēta mācību iestādes ēka.
Skarbi, bet aizraujoši
Prakšu vakarā ar savu pieredzi iepazīstināja arī akadēmijas studenti, akcentējot, ka prakse, it sevišķi pirmā, sniedz ļoti plašu emociju gammu. Praksi viņi raksturo kā studentam nozīmīgu notikumu, kas rūda raksturu un, protams, sniedz pirmo darba pieredzi. Ir gan jārēķinās, ka kuģis ir izolēta vide, kur jāpavada gana ilgs laiks kopā ar svešiem cilvēkiem, ar kuriem jāatrod kopīga valoda un jāspēj sastrādāties. Turklāt daļā ostu noteikumi liedz jūrniekiem kāpt krastā. Parasti uz kuģa ir multikulturāla vide, kas vienlaikus ir gan ir interesanti, gan izaicinoši. Lai arī prakses laikā sanāk šurpu turpu izbraukāt praktiski visus pasaules ūdeņus, redzēt fantastiski skaistus skatus, tomēr tas nav atpūtas brauciens: darbs un vēlreiz darbs, kā arī liela atbildība par uzticētajiem uzdevumiem - tā ir jūrnieku ikdiena. Studenti iesaka prakses laikā turēt ausis un acis vaļā un mācīties no pieredzes bagātākiem jūrasbraucējiem. Studenti arī uzsver - lai arī darba vide ir skarba, atbildība liela, tomēr būt par jūrnieku ir ļoti aizraujoši.
