Izglītība & Karjera: NRA analizē, vai budžeta vietas augstkolās atbilst darba tirgus pieprasījumam 1 komentāri
 
Izglītība & Karjera

NRA analizē, vai budžeta vietas augstkolās atbilst darba tirgus pieprasījumam

 
Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

Valsts apmaksātu studiju vietu piešķiršanā akcents tiek likts uz vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm. Augstskolas gan norāda, ka visu paredzēt ir grūti: situācija darba tirgū ir ļoti mainīga, un mūsdienu jauniešiem dzīvē var nākties vairākkārt nomainīt profesiju. Tāpēc svarīgi ir viņiem iedot nevis šauru, bet pēc iespējas plašāku specializāciju. Uzņēmēji gan nereti pieprasa tieši pretējo.

Par mikrolīmeni atbilžu nav

Piešķirot pilna apmēra valsts finansējumu studiju vietām, pirmām kārtām tiek ņemtas vērā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozes, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). «EM prognozes pareizi rāda lielo bildi, proti, mums trūkst inženierzinātņu speciālistu, bet sociālo un humanitāro - vajag mazāk, tāpēc budžeta vietu vairāk tiek pirmajiem. Taču «lielā bilde» neatbild uz jautājumu, kas notiek mikrolīmenī, piemēram, kādi ir lielo darba devēju tuvāki vai tālāki plāni,» teic IZM pārstāvis Jānis Paiders. Nav mazsvarīgi ne tikai tas, ka, piemēram, Latvenergo gatavojas atlaist 1000 mazāk kvalificētu darbinieku, bet arī tas, ka daudzviet liela daļa strādājošo jau ir pirmspensijas vecumā. Tas var novest pie tā, ka aizvietot viņus nebūs kam. Runājot ar augstskolām par budžeta vietu sadalījumu, cik iespējams, visi šie aspekti tiek ņemti vērā. Diemžēl jāatceras: kādai programmai piešķirt vairāk vietu var, tikai kādai noņemot. Tāpat svarīgi ir tas, vai augstskola spēj šīs vietas aizpildīt.

Neapmierina humanitāro diskriminācija

Tas, ka sociālajās un humanitārajās zinātnēs jau vairākus gadus budžeta vietu skaits tiek samazināts, šajās nozarēs strādājošos neapmierina. Viņi uzsver, ka tas nav atbilstoši mūsu valsts tautsaimniecības struktūrai. «Latvijas Universitāte (LU) kā nacionālās nozīmes universitāte uzskata, ka ir svarīgi rūpēties arī par sociālo un humanitāro nozaru attīstību, kas nodrošina spēju atbildīgi pieņemt lēmumus, kritiski izvērtējot to ietekmi, kā arī veicinot nacionālās identitātes un valsts kultūras mantojuma saglabāšanu,» saka LU Studiju departamenta direktora vietniece Agnese Līgotne. LU aicina aktualizēt atbilstoši jaunākajām darba tirgus tendencēm (Latvijā un Eiropā) pētījumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, jo šobrīd situācija darba tirgū ir ļoti mainīga, parādās arvien jaunas darba vietas, kas līdz šim nav bijušas. Patiesībā prognozēt kaut ko ir grūti - varbūt uz gadu to var, bet noteikti ne pieciem vai desmit, uzsver A. Līgotne.

Atbalsts eksaktajiem - pamatots

Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektors Uldis Sukovskis nešaubās, ka atbalsts eksaktajām zinātnēm ir pamatots - to rāda ne tikai Latvijas, bet pasaules attīstības tendences: augsti kvalificēti speciālisti šajās jomās ir un būs ļoti nepieciešami. Tajā pašā laikā būs nozares, kurās pieprasījums saruks, piemēram, lauksaimniecībā, kur arvien lielāks vārds būs sakāms tehnoloģijām. Tiesa, arī daudzviet citur robotizācija atstās savu iespaidu. U. Sukovskis ir pārliecināts, ka šā iemesla dēļ izglītībā lielāks uzsvars jāliek uz plašāka profila speciālistu sagatavošanu, jo nav zināms, kas būs vajadzīgs pēc desmit vai divdesmit gadiem. Ļoti iespējams, ka šodienas jauniešiem dzīves laikā nāksies nomainīt pat septiņas profesijas. Diemžēl izglītības sistēma ir konservatīva un lēni mainās. Patlaban profesionālā izglītība pieprasa šaurāku specializāciju, ko nosaka arī profesiju standarti. U. Sukovskis domā, ka Latvijā augstākā izglītība būtu jāiegūst visiem, jo statistika pierāda: šiem cilvēkiem ir daudz lielākas iespējas visās dzīves jomās. Tāpat valstij būtu jāfinansē ne tikai pilna laika dienas programmu, bet arī cita veida budžeta vietas, tādējādi padarot augstāko izglītību saistošāku dažāda vecuma cilvēkiem (Latvijā šobrīd mūža izglītībā iesaistīti vien 7%).

Jāievēro arī modes tendences

Savukārt Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra vērš uzmanību arī uz to, kādām programmām priekšroku dod paši reflektanti. Veidojot augstākās izglītības politikas plānus, nevar par zemu novērtēt «modes tendences», kuras mainīt ir visai grūti. Arī viņš ir pārliecināts, ka svarīgi ir rūpīgi analizēt, kādas kvalifikācijas programmas piedāvā - tām jābūt pēc iespējas plašākām, nevis tikai vienā segmentā. Nereti darba devēji kritizējot augstskolas par to, ka tās labi nesagatavo speciālistus konkrētu uzņēmumu vajadzībām. Taču jārēķinās ar to, ka pat lieli darba devēji var pazust no skatuves, kā tas notika ar Liepājas metalurgu, Jelgavas cukurfabriku. Tas nozīmē, ka šaura specializācija liks cilvēkam pārkvalificēties uz ko zemāku vai būs jābrauc pelnīties uz ārzemēm.



Komentāri [1]
#
Glāsts 15.novembris 2017 13:15 atbildēt
Vai tad nra. ir pieeja rietumvalstu valdības prognožu datiem?
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers