Izglītība & Karjera: Valdībai nodota iecere par pāreju uz mācībām valsts valodā 11 komentāri
 
Izglītība & Karjera

Valdībai nodota iecere par pāreju uz mācībām valsts valodā

 
F64 Photo Agency

Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinetā iesniegusi informatīvo ziņojumu, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolās. Pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam Latvijas bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi.

Latviešu valoda un kultūra ir Latvijas sabiedrību vienojošais pamats. Pārmaiņu mērķis ir stiprināt valsts valodas lomu Latvijā, nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību. Tas saskan ar Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014.-2020.gadam, kas nosaka, ka “Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var pilnvērtīgi pastāvēt un attīstīties latviešu tauta, valoda un kultūra, bet ārpus Latvijas ir vēl plašs cilvēku loks ar piederības apziņu Latvijai, kas kopā veido globālu tīklu.”

Latviešu valodas aģentūras 2016.gadā veiktā pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” dati liecina, ka 39% Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu to prot labi, tomēr 22% atzinuši, ka apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Ik gadu pieaug to mazākumtautību izglītības programmu absolventu skaits, kas izvēlas kārtot valsts pārbaudījumus latviešu valodā. 2013./2014.mācību gadā šādu izvēli izdarīja 76%, savukārt 2016./2017.mācību gadā jau 92%.

Vidējās izglītības pakāpē jaunietis gatavojas izglītības turpināšanai augstskolā vai savai profesionālajai darbībai, apzinās savas personiskās spējas un intereses mērķtiecīgai profesionālās un personiskās nākotnes veidošanai. Tāpēc plānotās pārmaiņas gan mācību satura pilnveidē, gan valsts valodas un sabiedrības integrācijas jomā paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības pamatā notiek latviešu valodā. Latvijas Tiesībsarga 2014.gada pētījumā “Bilingvālā izglītība” uzsvērts, ka mazākumtautību bērniem tiesības uz valsts valodas apguvi ir jāgarantē pienācīgā līmenī. Latvijas situācijā ir jo īpaši svarīgi, lai mazākumtautību bērniem būtu vienlīdzīgas tiesības, tālāk studējot un strādājot amatos, kur valsts valodas prasība ir objektīvi nepieciešama sabiedrības interešu nodrošināšanai.

2004.gadā ieviestais bilingvālās izglītības sistēmas modelis, kas noteica pāreju uz mācību procesu daļēji latviešu valodā mazākumtautību vispārējās izglītības programmās, bija plānots kā pārejas posms, jo valsts finansēta profesionālā izglītība un augstākā izglītība pašlaik tiek īstenota tikai valsts valodā. Jau no 2006./2007.mācību gada valsts pārbaudījumu materiāli vispārējā vidējā izglītībā tiek sagatavoti latviešu valodā.

F64 Photo Agency

Pāreja uz mācībām valsts valodā paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, 9.klasē no 2019./2020.mācību gada valsts pabaudījumi tiks kārtoti tikai valsts valodā. Savukārt no 2021./2022. mācību gada vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Lai sekmīgi nodrošinātu izglītībā paredzēto izmaiņu ieviešanu, IZM īstenos mērķtiecīgus atbalsta pasākumus pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidei. Atbalsts tiks sniegts, gan izstrādājot un nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus, gan uzlabojot pedagogu profesionālās kompetences mācību satura apguves nodrošināšanai un valsts valodas prasmju pilnveidei. Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumu īstenošanai laika posmā no 2018.gada līdz 2020.gadam ministrijas ikgadējā valsts budžetā plānots finansējums 1,2 miljonu eiro apmērā. Tāpat nākamo četru gadu periodā plānots novirzīt papildu ES struktūrfondu finansējumu 3,299 miljonu eiro apmērā valsts valodas prasmes līmeņa diagnostiskai, kursiem latviešu valodas prasmes līmeņa paaugstināšanai, metodikas kursiem, kā arī mācību materiāliem un rokasgrāmatām. Pēc ministrijas aplēsēm kvalifikācijas pilnveides pasākumi būtu nepieciešami apmēram 8000 pedagogu.

2017.gada 10.novembrī Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā Konsultatīvās padome mazākumtautību izglītības jautājumos pauda atbalstu pakāpeniskai pārejai uz mācībām valsts valodā vidusskolās. Tāpat padomē apspriestas ministrijas rosinātās pārmaiņas pirmsskolā, pamata un vidējās izglītības posmos, izstrādājot jaunas pirmsskolas izglītības vadlīnijas un pamata un vidējās izglītības standartus un ieviešot kompetenču pieejā balstīto mācību saturu.

Ministrija atbildīgi pildīs uzņemtās starptautiskās saistības mazākumtautību izglītības nodrošināšanā un attīstībā, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo finansējumu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Arī turpmāk nacionālo minoritāšu pārstāvjiem būs iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicinās viņu turpmāku sekmīgu izglītības procesa turpināšanu un iekļaušanos darba tirgū, vienlaikus saglabājot savu dzimto valodu un kultūru, piemēram, izvēloties tos kā mācību priekšmetus skolā vai ārpus skolas nodarbību ietvaros.

Ministrija līdz 31.decembrim plāno iesniegt izskatīšanai MK nepieciešamos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Līdz nākamā gada 1.februārim plānots nodot publiskajai apspriešanai MK noteikumu projektu par vispārējās pamatizglītības standartu, noteikumu projektu par vispārējās pamatizglītības standartu un Ministru kabineta noteikumu projektu par pirmsskolas izglītības vadlīnijām.

Līdz 2017.gada 21.novembrim ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavos priekšlikumus par papildu atbalsta pasākumiem valsts valodas prasmju pilnveidei un metodisko līdzekļu izstrādes un pieejamības nodrošināšanai.

Informatīvais ziņojums pieejams: http://www.izm.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/sabiedriskajai-apspriesanai-nodotie-normativo-aktu-projekti/2667-informativais-zinojums-par-pareju-uz-macibam-valsts-valoda-visparejas-izglitibas-iestades

Komentāri [11]
#
noriebies 13.novembris 2017 22:08 atbildēt
Utainiem okupantiem nepatīk latviešu valoda. Tie mēsli diemžēl nebrauc uz savu rodinu krieviju.
 
#
tie krievi kļūst smieklīgi 13.novembris 2017 21:56 atbildēt
Te redzami krievnacisti visā viņu krāšņumā.
 
#
to >>>Jons 13.novembris 2017 21:00 atbildēt
vanja,beidz izlikties par jonjs. Varbuut jau anglji Latvijaa ari runaas krieviski,ja draazis vatnicas.
 
#
ka tiek nepieliek pljuutenes vatniki! 13.novembris 2017 20:59 atbildēt
Stop killing latvian people.kurvas. Prom uz savu utaaniju. Te ir Latvija,maacas valodu okupantiki!
 
#
es 13.novembris 2017 20:25 atbildēt
Viens no maniem mazbērniem Anglijā mācās skolā, otrs iet bērnudārzā. Protams, neviens tur ar viņiem nesarunājas latviski, tāpat kā ar cittautiešu bērniem, kuri nav angļi. Viņi visi runā angliski un pat neviens speciāli nav mācījies. Kauns sliņķiem Latvijā!
 
Skatīt visus 11 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers