Pavisam drīz klāt būs 1. septembris un sāksies jauns mācību gads, tomēr daudzām skolām joprojām nav izdevies aizpildīt brīvās vakances.
Par darbu tiek solīti vidēji nepilni 700 eiro pirms nodokļu nomaksas par likmi.
Nodarbinātības valsts aģentūras Vakanču portālā šobrīd ir publicēti gandrīz 200 sludinājumu, kur mācību iestādes, tostarp pirmsskolas, savā komandā aicina jaunus skolotājus. Pieteikumi lielākoties tiek gaidīti līdz 31. augustam vai 1. septembrim. Galvenās prasības - atbilstoša augstākā izglītība un teicamas latviešu valodas prasmes, labas saskarsmes un komunikācijas prasmes.
Piemēram, Rīgā pirmsskolas izglītības mūzikas skolotājam par 0,34 lielu slodzi (darbs četras dienas nedēļā) tiek solīta alga, sākot no 250 eiro mēnesī. Pirmsskolas izglītības skolotājam galvaspilsētā darba samaksa - no 620 eiro, privātajos bērnudārzos tiek solīta alga gandrīz 900 eiro, bet reģionos pirmsskolas pedagogam alga ir no 680 eiro, vispārējās pamatizglītības un vidējas izglītības skolotājs reģionā var nopelnīt, sākot no 550, bet lielākoties sludinājumos norādīts, ka, uzsākot darbu, alga būs, sākot no 680 eiro. Skolotāju palīgam sludinājumos norādītā alga ir ap 450-500 eiro. Profesionālās izglītības skolotājam alga tiek solīta, sākot no 750 eiro, sākumizglītības skolotājiem alga ir, sākot no 700 eiro.
Ir arī vakances direktoriem un to vietniekiem: direktori var nopelnīt, sākot no 1000 eiro, vietnieki no 840 eiro.
«Šobrīd liels pieprasījums izglītības iestādēs ir pēc dabas zinātņu skolotājiem (fizika, ķīmija, bioloģija, matemātika u. c.), informātikas, mūzikas, latviešu valodas, svešvalodas - īpaši krievu valodas, kur jau kādu laiku ir problemātika atrast skolotājus. Šo svešvalodas skolotāju skolas vadība galvenokārt atrod, izmantojot paziņas, uzrunājot tuvējo novadu citu izglītības iestāžu skolotājus, protams, arī ar sludinājumu palīdzību, informācijas ievietošanu eklasē.
LIZDA iespēju robežās arī palīdz padalīties ar informāciju par aktuālajām vakancēm savu biedru vidū, lai izglītības iestādes vai pedagogi, kuri meklē darbu, atrastu sev jaunu darbavietu,» stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvis Juris Aksels Cīrulis.
Viņš arī norāda - lai arī skolās ienāk jauni pedagogi, taču daudz mazākā apmērā, kā tas būtu nepieciešams. Konkrētas statistikas par jaunpienācējiem arodbiedrībai gan nav, bet, piemēram, 2016. gadā skolās tikai 8,5% skolotāju bija jaunāki par 29 gadiem, vairāk nekā 60% ir vecumā no 40 līdz 59 gadiem.
«Kā to parādīja arī pērnajā gadā veiktais LIZDA pētījums, ir ievērojami jāceļ sabiedrības novērtējums pedagoga profesijas prestižam. Turklāt pedagogs ir viena no retajām profesijām, kurā, uzsākot darbu 1. septembrī, nezina, kāds būs viņu atalgojums mēneša beigās, normatīvo aktu izmaiņas, kas regulē atalgojumu jau tradicionāli tiek veiktas vasarā, kad pedagogi ir atvaļinājumā. Ļoti nepieciešams no izglītības politikas veidotājiem veikt savlaicīgu informatīvo darbu un komunikāciju, lai pedagogi un sabiedrība justos drošāk un būtu savlaicīgi informēti par plānotajām izmaiņām, to mērķi un pamatojumu, kā arī savu lomu izglītības politikas veidošanā. Uz tik nestabiliem pamatojumiem, kad, piemēram, par sliktiem skolēnu novērtējumiem centralizētajos eksāmenos ir vainojams pedagogs, bez padziļinātas visu ietekmējošo faktoru analīzes, ir grūti runāt par profesijas pievilcību visas sabiedrības acīs. Bet, par spīti tam, mums ir daudz labu piemēru arī jaunajiem pedagogiem, kas savu darbu, neskatoties ne uz ko, veic pašaizliedzīgi un pēc labākās sirdsapziņas,» akcentē Juris Aksels Cīrulis.
LIZDA informatīvais ziņojums par pērno gadu liecina, ka lielākajam vairākumam skolotāju ir viena līdz divām likmēm: 34% pedagogu ir viena līdz 1,49 likmes (darba slodze), 33,8% - 1,5 līdz divas likmes, vairāk par divām likmēm ir 0,7% pedagogu.
