Izglītība & Karjera: Pedagogi neziņā, kādas izmaiņas viņus gaida, tostarp arī attiecībā uz algu 4 komentāri
 
Izglītība & Karjera

Pedagogi neziņā, kādas izmaiņas viņus gaida, tostarp arī attiecībā uz algu

 
F64

Pedagogi ir neapmierināti, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie apjomīgie grozījumi Izglītības un Vispārējās izglītības likumā netiek apspriesti ar nozarē strādājošajiem, turklāt tiek steidzīgi virzīti uz priekšu vasarā, kad skolotājiem ir atvaļinājums. Līdz ar to atkal nebūs skaidrs, kādas izmaiņas viņus gaida jaunajā mācību gadā, tajā skaitā – arī attiecībā uz darba samaksu.

Nav informācijas

Patlaban daļa grozījumu ir nonākuši līdz valsts sekretāru sēdei un Ministru kabineta (MK) komitejai, bet vēl citi tiek skatīti Saeimas atbildīgajā komisijā. Izmaiņas likumos attiecas uz virkni ļoti būtisku jautājumu, piemēram, pirmā klase no sešu gadu vecuma, speciālā izglītība, internātskolas, privātās izglītības iestādes, pedagogu darba samaksa, kvalitātes pakāpes, skolēnu skaita minimālais slieksnis, mācību gada noteikšana, mācību satura jautājumi. Daļa izmaiņu stāsies spēkā jau no 2018. gada 1. janvāra, citas - no nākamā gada jūlija un septembra. IZM gan uzsver, ka vairākums grozījumu «nav nekas jauns», arī informācija par to bijusi pietiekama, tāpēc nav nepieciešamības diskutēt un vilkt garumā termiņus. Ministrs Kārlis Šadurskis, komentējot Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšlikumu MK komitejas sēdē, iekurnēja, ka vietvaras tikai vēlas visas savas funkcijas uzvelt uz valsts pleciem, atrunājoties, ka par izglītības darbu neatbild, bet naudu gan grib saņemt, tajā skaitā - lai atlaistajiem pedagogiem pabalstus maksā no mērķdotācijām. Tādā gadījumā valstij tiešām nekas cits neatliks, kā pārņemt skolas savā paspārnē, bet tad par pedagogu algu palielināšanas grafikiem varot aizmirst. Sociālie partneri gan ir citās domās - informācijas bijis nepietiekami. «Ja kaut kur kaut kas runāts ar izglītības pārvalžu darbiniekiem, tad mēs par to neko nezinām,» teic Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Pārāk steidzami

«Latvijas pašvaldības ir ļoti norūpējušās par to, ka šobrīd, kad pedagogi, izglītības pārvalžu vadītāji ir atvaļinājumā, kad tikko pēc vēlēšanām ir nostiprinājies jaunais deputātu sasaukums, tiek virzīti būtiski grozījumi Izglītības un Vispārējās izglītības likumā,» saka LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure, uzsverot, ka pērn 5. oktobrī parakstītais vienošanās un domstarpību protokols paredz, ka normatīvie grozījumi, kas skar pedagogu atalgojumu vai mērķdotācijas, ir jāpieņem līdz 31. maijam. Pašvaldībām jāzina pilna informācija, lai tās var izanalizēt ietekmi uz to budžetu, izglītības darba organizāciju, pedagogu algas. Un vēl - par visām izmaiņām jāinformē pedagogi. Tāpēc LPS pastāv uz to, ka šādi grozījumi nedrīkst tikt skatīti steidzamības kārtā, bet gan izejot pilno kārtību - MK un Saeima trīs lasījumos. «Īpaši gribu atgādināt, ka šīs izmaiņas ietekmēs bērnus. Mēs zīmējam kartes, pētām datus, parādām skaisto nākotni, bet nedomājam, ka būs tādi, kas nevarēs izbraukāt attālās skolas. Tajā pašā laikā tērējam milzīgas summas, lai atgrieztu izglītībā agri mācības pametušos,» akcentē LPS pārstāve. Viņai arī, lasot likuma grozījumus, neesot skaidrs, kas notiks ar internātskolām, speciālajām un pašvaldību dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm. Ir tāda sajūta, ka tādu vairs nebūs, bet - kā tiks organizēts darbs un kādas tam visam būs sekas, atbildes nav. Tāpat jautājums ir: ja patlaban darba grupa strādā pie izmaksu groza speciālajām skolām un tā darbu beigs nākamgad, tad kāpēc grozījumi jau tagad paredz šo sistēmu kardināli mainīt?

Darba vairāk, naudas mazāk

LIZDA nodēvē notiekošo par nozares tracināšanu, jo katru gadu mainās kādi koeficienti, aprēķini, summas, kas tieši ietekmē skolotāju algu. Tomēr vislielākie iebildumi ir pret to, ka viss notiek, nekonsultējoties ar sadarbības un sociālajiem partneriem. Tāpat nav pieņemami, ka daļu grozījumu paredzēts ieviest no šā gada 1. septembra. Pedagogiem 31. maijā jau būtu jāzina, kāda slodze un kāda alga viņus gaida nākamajā mācību gadā, un gadījumā, ja tā neapmierina, viņi meklētu kādas papildu darba iespējas. Ja ieteikumi un kritika jau iepriekš tiktu uzklausīti, nevajadzētu «nākt klajā» ar tiem MK komitejas laikā, uzskata I. Vanaga. Tas attiecas arī uz vakar komitejā skatīto jautājumu par pagarināto grupu pedagogu darba samaksu: IZM ir paredzējusi, ka turpmāk tās būs nevis 30, bet gan 40 stundas nedēļā, taču alga nemainīsies - tie būs tie paši 680 eiro, kas ir par 25% mazāk nekā vajadzētu. IZM pamatojums: tā pamatā ir pieskatīšanas funkcija, tāpēc nav jāparedz lielāka alga. Turklāt tā ir pašvaldības funkcija, un tās tad arī apmaksā pagarināto grupu darbību.

LIZDA ir kategoriski pret šādu soli, norādot, ka tā nav tikai pieskatīšana, bet arī pedagoģiskais, izglītojošais un sociālais darbs. Šo pienākumu var pildīt tikai cilvēks ar pedagoģisko izglītību, nevis kāds no malas. Izskatoties, ka atkal kāda pedagogu grupa tiek nevienlīdzīgi vērtēta, tāpat kā pērn 5. jūlijā notika ar pirmsskolas pedagogiem, kuriem palielināja slodzi, bet noteica mazāku algu nekā citiem skolotājiem - nevis 680, bet 560 eiro.



Komentāri [4]
#
jautájums IZM 25.jūlijs 2017 12:15 atbildēt
skolénu un skolu skaits samazinás - cik štata vietas ir samazinátas IZM un pietuvinátajás agentúrás pédéjos 5os gados?
 
#
Nja 25.jūlijs 2017 10:58 atbildēt
Likvidātori darbojas ar vērienu un bez kautrēšanās . Laikam par to saņems prēmijas un algu pielikumus
 
#
ououo 25.jūlijs 2017 10:37 atbildēt
Kā nepielika, tā nepieliks. kad vienreiz skolotāji redzēs to pielikumu???
 
#
Nevajag lolot ilūzijas » ououo 25.jūlijs 2017 10:54 atbildēt
Nu vai tad pa šiem gadiem nav skaidrs , ka tiek darīts viss , lai palielinātu slodzi un maksātu mazāk. . IZM grāmatvežu fantāzija šai jomā ir neizsmeļama.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers