Darba devēji atspērušies cenšas vēlreiz un vēlreiz uzsvērt, ka viņiem vajadzīgi informācijas tehnoloģiju (IT), dabaszinātņu un inženierzinātņu nozares speciālisti.
Budžeta vietas arī tiek pārdalītas par labu tieši šīm jomām - šobrīd ap 42% no visām budžeta vietām pamatstudijās ir pieejamas tieši šajās studiju tematiskajās grupās: inženierzinātnes, ražošana, būvniecība, kā arī dabaszinātne, matemātika un IT. Protams, daļa jauniešu šos darba devēju aicinājumus ir sadzirdējuši, taču krietni vien vairāk ir tādu, kas grib studēt juristos un ekonomistos un apgūt citas profesijas, kuru pārstāvju darba tirgū ir pārpārēm, kā arī ir gatavi studēt par saviem līdzekļiem, jo budžeta vietu skaits darba tirgū mazāk pieprasītajās specialitātēs ir niecīgs.
Piemēram, Latvijas Universitāte (LU) saņēmusi vairāk nekā 14 000 pieteikumu. Jāpiebilst, ka viens reflektants varēja iesniegt pieteikumus vairākās programmās, tāpēc pieteikumu ir vairāk nekā reģistrēto reflektantu. (Tas pats attiecas arī uz citām rakstā pieminētajām augstskolām, izņemot Rīgas Stradiņa universitāti, kas neiesaistījās vienotajā pieteikšanās sistēmā). Visvairāk jauniešu vēlas apgūt datorzinātnes - budžetā tiks uzņemti 220 cilvēku, uz šīm vietām pretendē 839 cilvēki (uz pusi vairāk nekā pērn), otrajā vietā ierindojas tiesību zinātne (661 pieteikums uz 45 vietām, vairāk nekā 500 cilvēku ir gatavi zinības apgūt arī par saviem līdzekļiem, šis studiju virziens bija līderis 2016. gadā), trešajā vietā - komunikācijas zinātne (544 pieteikumi uz 14 budžeta vietām), 308 ir ar mieru studēt šo jomu arī par maksu. Ceturtajā vietā - vadības zinības (467 pieteikumi uz 35 vietām), pēc tam seko programma Ārstniecība (448 pieteikumi uz 40 budžeta vietām). Īpaši neatpaliek ekonomika un psiholoģija, angļu filoloģija.
Rīgas Tehniskā universitāte saņēmusi vairāk nekā 12 000 pieteikumu. Arī no šīs augstskolas piedāvātajām programmām populārākās ir saistītas ar IT. Programmā Datorsistēmas ir 130 budžeta vietu un uz tām pretendē 879 cilvēki, programmā Informācijas tehnoloģijas - 135 budžeta vietas un 766 pieteikumi uz tām. Arī pērn šī bija studentu izvēle numur viens, taču, līdzīgi kā LU, pieteikumu skaits ir dubultojies. Trešajā vietā ir Uzņēmējdarbība un vadīšana - 398 pieteikumi uz 15 budžeta vietām, Būvniecība - 391 pieteikums uz 90 budžeta vietām, Muitas un nodokļu administrēšana - 374 pieteikumi uz 15 budžeta vietām, Automātika un datortehnika - 364 pieteikumi uz 90 budžeta vietām.
Rīgas Stradiņa universitāte ir saņēmusi 3833 pieteikumus. Visvairāk jeb 604 jaunieši vēlas iestāties otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Medicīna. Programmai ir pieejamas 200 budžeta vietas, tātad uz vienu vietu pretendē trīs cilvēki. Liela interese apgūt ir fizioterapeita profesiju (vairāk nekā 300 pieteikumu) - ir pieejamas 36 budžeta un 24 maksas vietas (studiju maksa gadā ir 3415 eiro pilna laika studijām un 2200 eiro nepilna laika studijām). Lai arī sociālo zinātņu jomas programmās RSU budžeta vietu nav vai ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas, taču arī tām ir netrūkst pieteikumu. Līderos izvirzās tiesību zinātnes, multimediju komunikācija, starptautiskais mārketings un reklāma. Katrā no šīm programmām vēlas studēt vairāk nekā 100 interesentu. Studiju maksas ir robežās no 1400 līdz 1800 eiro gadā (pilna laika).
Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātē iesniegti 2700 pieteikumu. Jaunieši tur vēlas apgūt datorzinātni - 151 pieteikums uz 45 budžeta vietām, ekonomiku - 148 pieteikumi uz 50 budžeta vietām, un veterinārmedicīnu - 148 pieteikumi uz 50 budžeta vietām.
***
Viedoklis
Latvijā pārāk maz jauniešu apgūst eksaktās zinātnes
Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja:
- Gan lielvalstīs, gan arī pie mums, Latvijā, visiem uzņēmumiem aktuālāks kļūst darbaspēka jautājums - proti, līdz ar paaudžu maiņu un sabiedrības vērtību transformāciju arvien vairāk aktualizējas «cīņa par talantiem».
Pēdējos gados gan no dažādu nozaru darba devēju, gan arī amatpersonu puses itin bieži izskan viedoklis, ka arī Latvijā pārāk maz jauniešu apgūst eksaktās zinātnes. Lai šo problēmu risinātu, ir plaši diskutēts par dažādiem iespējamajiem risinājumiem - piemēram, darba tirgus vajadzību diktētu izglītības programmu lomas palielināšanu, ciešāku izglītības procesa sasaisti ar darba devējiem utt. Nesen arī Latvijas Universitāte paziņoja par budžeta vietu pārdali par labu eksaktajām un dabaszinātnēm. Šobrīd Latvijas Universitāte vidusskolu absolvējušiem studētgribētājiem piedāvā jau 70 budžeta vietas Ķīmijas fakultātē. Jaunos ķīmiķus ar 75 budžeta vietām gaida arī Rīgas Tehniskā universitāte. Mācību iestādes studētgribētājiem kopumā piedāvā 285 budžeta vietas ar ķīmiju saistītās programmās.
Savukārt Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā vidusskolas absolventi var iestāties bez ķīmijas centralizētā eksāmena sertifikāta, iegūstot 1. līmeņa augstāko izglītību pārtikas, vides vai biotehnoloģiju programmās; arī šeit piedāvātas 75 budžeta vietas. Turklāt jaunajiem studentiem ir iespēja arī saņemt stipendijas līdz 150 eiro mēnesī. Tiem, kas jau padziļināti interesējas par ķīmijas zinātni jau pamatskolā, pēc 9. klases absolvēšanas ir iespēja iestāties vidusskolas programmā. Vidusskolēnus gaida arī Rīgas Valsts tehnikumā, kur sagatavo topošos materiālu ķīmijas tehniķus.
Izvēloties studēt ķīmiju, jaunietim paveras ļoti plašs darba iespēju klāsts. Darba tirgū būtiski pieaug konkurence pēc talantiem. Ķīmijas un farmācijas nozare strauji attīstās, un tuvākajos gados tai būs nepieciešams vismaz tūkstotis jaunu profesionāļu. Izglītības politikas veidotājiem der atcerēties, ka mācību priekšmetu pasniegšanas formu daudzveidība, it īpaši tik sarežģītā priekšmetā kā ķīmija, var veicināt jauniešu interesi par konkrēto priekšmetu.
Veidi, kā ieinteresēt skolēnus dabaszinātnēs, ir daudzi un dažādi. Pieeja Es jūs iemācīšu mīlēt Raini! nestrādās. Uzskatu, ka liela loma mācību procesa diversifikācijā un transformācijā atbilstoši mūsdienu jaunatnes diskursā valdošajai izpratnei par «interesanto» ir mācību programmai. Tāpēc ir svarīgs Izglītības un zinātnes ministrijas atbalsts esošās mācību programmas uzlabojumiem. Iespējams, ļoti pozitīvs grūdiens nākotnē varētu būt pāreja uz t. s. uz fenomeniem/tēmām balstīto zināšanu apguvi (tradicionālo mācību priekšmetu robežu dzēšana), taču diemžēl tas, visticamāk, nav tuvāko gadu jautājums.
Ķīmijas un farmācijas nozare jau vairākus gadus organizē dažādus pasākumus, kuros notiek mijiedarbība starp izglītības iestādi, darba devēju, skolotāju un skolēnu. Piemēram, iniciatīva www.kimiko.lv, pieredzes apmaiņa un virkne citu aktivitāšu. Šogad pirmo gadu veiksmīgi darbojas Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas iniciatīva - Jauno Ķīmiķu klubs. Tajā skolotāji izstrādā metodiku un eksperimentus, kurus demonstrēt jauniešiem. Liela daļa eksperimentu tiek veidoti sasaistē ar nozari, produktiem un procesiem, balstoties uz Vācijas kolēģu pieredzi. Šādas pieejas īstenošana ir gan pozitīvi ietekmējusi jauniešu attieksmi pret eksaktajām zinātnēm, gan ir arī nedaudz palielinājusi to skolēnu skaitu, kas vēlas kārtot centralizēto eksāmenu ķīmijā. Neliela, bet tomēr uzvara.
