Pētījumā par optimālo skolu tīklu, ko pasūtījusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), apkopoti dažādi Latvijas skolu kvalitatīvie un kvantitatīvie dati. Šobrīd tiek izstrādāta trešā daļa – par skolēnu mobilitāti. Kartējuma veidotāji solās pielikt punktu līdz 1. septembrim, kad visi interesenti varēs iepazīties ar apjomīgo dokumentu. Tiesa, daļa informācijas būs pieejama tikai autorizētiem lietotājiem.
Pētījums ir ļoti apjomīgs: tajā var redzēt datus par 200 000 skolēniem, ietverot gan centralizēto eksāmenu un pamatskolas beidzēju pārbaudījumu rezultātus, gan vidējās atzīmes, gan arī tādas sensitīvas lietas kā skolotāju vidējais atalgojums, preses konferencē teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Viņš īpaši uzteica sadarbību ar Autotransporta direkciju, kas ļāvusi kartē attēlot skolēnu migrācijas ceļus no dzīvesvietas un skolu. Un tie, izrādās, nebūt «nav taisnākie un īsākie», jo šķiet, ka vecāki arvien vairāk pievērš uzmanību izglītības kvalitātei, nevis mācību iestādes tuvumam, tāpēc bērni tiek sūtīti uz viņu izpratnē labāko skolu. K. Šadurskis pauda pārliecību, ka šīs kartes būs labs palīgs gan vecākiem skolas izvēlē, gan pašvaldību darbiniekiem un deputātiem, jo viņiem būs pieeja arī ierobežotas pieejamības informācijai, kas ļaus izsekot katra bērna ceļam uz skolu. Ministrs arī cer, ka vietvaras sadarbībā ar IZM tagad varēs rūpīgi plānot izglītības iestāžu tīkla attīstību.
Pētījuma vadītājs Jānis Turlajs, iepazīstinot ar jau gatavo materiālu, apliecināja, ka kvalitatīvo rādītāju loks tiešām ir plašs, tostarp, bez jau ministra minētajiem, te var uzzināt par otrgadnieku īpatsvaru katrā skolā, pamatskolu eksāmenu rezultātiem, kā arī dabaszinātņu indeksu (centralizēto fizikas, ķīmijas un dabaszinātņu eksāmenu vērtējuma summa, dalīta ar 12. klases skolēnu skaitu mācību gada sākumā un dalīta ar trīs), kura augstākais punkts ir virs 8%. Satraucoši, ka 72 skolās neviens nav kārtojis šos eksāmenus. Un tas notiek laikā, kad pieprasījums pēc dabaszinātnēm aug.
Pētījumā ir arī sensitīvā daļa, kas būs pieejama tikai autorizētiem lietotājiem. Tā ir informācija par 200 000 skolēnu dzīvesvietām (deklarētajām) un skolām, kurās viņi mācās. Piemēram, no Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 10. līdz 12. klašu audzēkņiem 117 dzīvo skolas apkārtnē, seši Pārdaugavā, četri Mārupē, bet vēl citi brauc no Ikšķiles, Siguldas, Vangažiem, Jūrmalas un pat Bauskas.
Nule izstrādāšanas stadijā ir vēl viena sadaļa: mobilitāte. Tajā būs pieejama informācija par sabiedriskā transporta kustības intensitāti darbdienās līdz pulksten 9.20. Tāpat tajā varēs «pieslēgt» instrumentu, kas rādīs «trīs kilometru buferjoslas ar visiem kājnieku celiņiem», lai redzētu, kuri ir tie skolēni, kam jāiet trīs kilometri kājām uz skolu. Šis ir attālums, par kuru Eiropā ir noteikts: tā ir vecāku atbildība, kā bērns nokļūst līdz skolai vai autobusa pieturai. Diemžēl Latvijā pašvaldības esot tik bagātas, ka teju vai pie mājas pievedot katru bērnu, turklāt bieži vien skolas autobuss kursē pa sabiedriskā transporta maršrutu.
J. Turlajs izteica arī nožēlu, ka pašvaldības nespēj vienoties un apvienot skolas. Daudzviet tā būtu lieliska iespēja izveidot vienu stipru vidusskolu, taču nereti blakus pašvaldības bērni nevēlas braukt uz tuvākajām skolām. Ja, piemēram, Liepnā likvidēs vidusskolas posmu, viņi izvēloties mācīties Alūksnē vai pat Smiltenē, vai Valmierā, nevis Balvos vai Viļakā, kur būtu tuvāk.
Latvijas Pašvaldību savienības izglītības padomniece Ināra Dundure norādīja, ka šie dati vietvarām ir ļoti svarīgi un palīdzēs izvērtēt, kā sakārtot skolu tīklu. Tomēr gala lēmumu pieņems katra novada deputāti. Viņa cer, ka jaunie sastāvi iedziļināsies šajā informācijā - it īpaši ņemot vērā sociālekonomisko situāciju.
