NRA skaidro, kas bija matemātikas eksāmena klupšanas akmeņi
 
©Ģirts Ozoliņš, F64 Photo Agency

Matemātikas centralizētā eksāmena (CE) kopumā vājie rezultāti krietni satraukuši šā mācību priekšmeta skolotājus. Visi kā viens atzīst, ka problēmas ir! Zināšanu lejupslīdē tiek saskatīti dažādi iemesli, piemēram, skolēnu motivācijas trūkums, milzīgais stundu kavējumu skaits, interneta tehnoloģiju negatīvā ietekme. Pozitīvas pārmaiņas pedagogi sagaida, raugoties jaunā mācību satura virzienā.

Limbažu novada ģimnāzijā matemātikas CE rezultāti ir tikai mazliet virs vidējā, un tas ir sliktāk nekā pērn, apliecina Limbažu novada ģimnāzijas direktore un matemātikas skolotāja Gunta Lāce. Viņa tik daudz problēmas neredzot tajā, «kas notiek stundā un saturā», bet gan skolas apmeklētībā. Direktore esot apņēmusies izvērtēt, kāda ir korelācija starp kavējumiem un CE rezultātiem. Tā gan esot tikai hipotēze, bet, visticamāk, ka tas ir lielums, kas ļoti ietekmē iznākumu. Tieši 11. un 12. klases skolēni ļoti kavē stundas, un par to varot pārliecināties, ieskatoties eklases žurnālā. Nereti šie kavējumi ir formāli attaisnoti - ir vai nu vecāku, vai ārsta zīme. Tam jāpieskaita arī piedalīšanās mācību priekšmetu olimpiādēs, kultūras un sporta pasākumos, kas notiek stundu laikā. Arī viņas pašas meitai, kas šogad beigusi 11. klasi, kopējo kavējumu skaits ir visai apjomīgs tieši iepriekšminēto iemeslu dēļ. Ja viņa vēl spēj «piedzīt» nokavēto, tad daļa jauniešu to nespēj, it īpaši tas attiecas uz matemātiku. Turklāt - CE rādītāji nebūt nesakrīt ar gada atzīmi, jo daudzi izmanto iespēju «pārrakstīt ieskaites un kontroldarbus», uzlabojot vērtējumu konkrētajā tematā, bet kopumā jau zināšanas neuzlabojas. Patiesībā jau daudzi šajā vecumā dzīvo pieauguša cilvēka dzīvi - ir gan dzīvesbiedrs, gan citi pienākumi, daži pat strādā, un skola prioritāšu sarakstā noteikti nav pirmajās vietās. Diemžēl, ja pamatskolēnus vēl var ietekmēt, tad vidusskolēnus - vairs ne, norāda G. Lāce. Pēc viņas domām, vaina nav tikai skolēnos, bet arī skolotājos, it īpaši tajos, kas gadiem strādājuši vienā stilā un negrib neko mainīt.

Tam pievienojas arī ilggadējā Rudzātu vidusskolas matemātikas skolotāja Veneranda Spriņģe. Viņas audzēkņi kopumā saņēmuši 56,87%, lai gan pirms pāris gadiem bijuši 70%. Viens no iemesliem esot vienaldzība par mācībām un sasniegumiem - gan no skolēnu, gan vecāku puses, gan dažkārt - arī pedagogu. Labojot CE otrās daļas darbus, nācies krietni daudz redzēt baltu lapu. «Bet pirmajā daļā 44%, pārējās 20% varēja dabūt, ja labi pārzina pamatskolas vielu. Tātad nav apgūts vai arī nav iemācīts,» secina V. Spriņģe, piebilstot: šķiet, ka šiem skolēniem skolotāju nav bijis vispār.

Savukārt Daugavpils Centra vidusskolas matemātikas skolotāja Jeļena Azareviča klupšanas akmeņus saskata mūsdienu jauniešu domāšanas īpatnībās, ko ietekmējušas arī jaunās tehnoloģijas - viņi visu gribot ātri un uzreiz, nepiepūloties. Dažs pat nofotografējot uzdevumu un iemet “gūglī”, kur tiek piedāvāts ja ne tāda paša, tad līdzīga uzdevuma atrisinājums. Viņa varot teikt vienu - CE nebūt nebija grūtāks kā iepriekšējos gados.

Runājot par to, ko vajadzētu mainīt, lai uzlabotu rezultātus, G. Lāce skatās satura reformu virzienā: «Nevaram palikt pie vecā, ja visā Eiropā sen strādā savādāk. Jāiet laikam līdzi, bet mums diemžēl mazākumā ir to, kas jel ko vēlas mainīt.» V. Spriņģe gan šaubās, vai kompetencēs balstītais mācību saturs uzlabos situāciju. Viņa ieteiktu atslogot pamatskolā apgūstamo, atstājot pamatlietas, un uz tām tad likt akcentu. Pašlaik saturs ir tā pārblīvēts, ka skolotājam nākas mesties gandrīz amoka skrējienā, lai pagūtu visu - ja ne iemācīt, tad izņemt cauri. Bet tieši pamatskolā iemācītais ir pamats, bez kura tālāk iet nevar. Matemātikas skolotāju apvienības priekšsēdētāja Rudīte Andersone uzskata, ka CE tiek gatavots, izmantojot jauno pieeju, kamēr skolās daudzviet viss notiek pa vecam, neliekot akcentu uz spēju radoši atrast risinājumu un pielietot zināšanas netradicionālās situācijās. Viņa arī domā, ka līdz ar jauno saturu rezultāti kāps, jo tiks samazināts apgūstamais zināšanu apjoms, dodot vairāk laika attīstīt skolēnu radošās prasmes. Savukārt J. Azareviča piedāvā atteikties no CE, bet tā vietā kārtot ieskaiti. Tiem, kas vēlas stāties augstskolā, vajadzētu atgriezties pie kādreizējās prakses - kārtot iestājeksāmenus, arī matemātikā.