Izglītība & Karjera: Studētgribētāju skaits pēc vidusskolas absolvēšanas turpina sarukt 4 komentāri
 
Izglītība & Karjera

Studētgribētāju skaits pēc vidusskolas absolvēšanas turpina sarukt

 
Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

Lai arī vairāk nekā puse (54%) jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem plāno turpināt mācības pēc vidusskolas absolvēšanas, tomēr trešdaļa (33%) vēl šaubās, liecina Swedbank Finanšu institūta dati.

To vidū arī 23% šā gada 12.klases absolventi, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja . Visbiežāk (47%) jaunieši plāno turpināt studijas kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kamēr studijas ārvalstīs apsver 7%. Interesanti, ka divreiz vairāk skolēnu jeb 13% domā par darba gaitu uzsākšanu uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas.

Kopumā, salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, šogad ir vērojams mazāks studēt gribētāju skaits (no 63% 2015.gadā līdz 54% šogad), turklāt tas lielākoties samazinājies tieši uz to vidusskolēnu rēķina, kuri pēc skolas absolvēšanas drīzāk raugās strādāšanas virzienā, vismaz uz laiku ar mācībām "iepauzējot" (8% 2015.gadā pretstatā 13% šogad).

"Lēmums pēc skolas absolvēšanas uzsākt darba gaitas, lai arī sākotnēji varētu šķist neapdomīgs vai pat riskants, tomēr nebūt nav nevēlams, ja tiek rūpīgi pārdomāts, un laiks pavadīts lietderīgi. Iespēja gūt jaunu pieredzi, paplašināt savu redzesloku un vairāk izprast studiju virziena vēlmes būs galvenie šādas izvēles ieguvumi. Tāpēc no šāda notikumu pavērsiena nebūtu jābaidās nedz jauniešiem, nedz viņu vecākiem. Vecākiem drīzāk būtu vēlams savas atvases atbalstīt - pieteikties praksē, izmēģināt spēkus konkrētā darbā vai arī iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Tās šobrīd ir tikai dažas no iespējām, kas varētu būt piemērotas nelielas pauzes aizpildīšanai īstā aicinājuma meklējumos," norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

  • 1 / 2
  • >
Komentāri [4]
#
... 19.jūnijs 2017 15:47 atbildēt
Laipni lūgti Latvijas darba proletariāta skrandaiņu rindās! Esmu uzdevis jautājumus par augstskolām jauniešiem, bet atbilde bija šāda, ka šeit, Latvijā, nav ko darīt pat ar augstāko izglītību. Tātad, nolemtība domāšanā ... Starp citu, mūsdienu mežonīgā kapitālisma pasaulē, kur valda naudas likumi, labu izglītību ir grūti un neiespējami bez naudas vai vecāku atbalsta apgūt ... pēc pusgada skolu soli paliek pustukši: nauda un dzīve diktē noteikumus. Vēl kas - kamēr ''jauns'', tikmēr darba tirgū Latvijā pieņems par grašiem darbā ... nabadzības nolemtība. Vēl kas: Latvijai vajadzīga tumša, neizglītota ļaužu masa ...
 
#
Skolnieciņš 19.jūnijs 2017 14:04 atbildēt
Mans tēvs bija celtnieks. Tagad viņš ir invalīds. Nu, vai jūs pazīstat celniekus, kas ir 63 gadus veci?
 
#
nor 19.jūnijs 2017 12:33 atbildēt
Nav nekāds brīnums, ka aizvien vairāk vidusskolas absolventu vēlas sākt strādāt vai mācīties kādas praktiskas profesijas.
Latvijā iegūta augstākā izglītība nespēj palielināt cilvēka konkurētspēju tik tālu, lai viņš saņemtu vairāk kā dārzeņu novācējs Lielbritānijā.Un ja vēl cilvēkam ir tehnikumā iegūta santehniķa vai elektriķa specialitāte, tad viņš Vācijā pelnīs 3x vairāk kā Latvijā maģistra grādu ieguvis vidējā ešelona vadītājs.
 
#
Skolnieciņš » nor 19.jūnijs 2017 17:41 atbildēt
Tos fričus vajag latviskot.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *

Skaistuma pasaule

 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers