Latvijas darba tirgū arvien palielinās pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka, īpaši ražojošajās industrijās, tāpēc svarīga cieša izglītības iestāžu, uzņēmumu un arī potenciālo darbinieku sadarbība jau mācību laikā. Šāda atziņa izskanēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā starptautiskajā konferencē Profesionālā izglītība un bizness: veiksmīga sadarbība kvalitatīvām praksēm un darbam.
Lai darba tirgū nonāktu gan teorētiski, gan praktiski labi sagatavoti darbinieki, atbildīgas ir gan izglītības iestādes, gan uzņēmēji. Viens no galvenajiem uzdevumiem - nodrošināt kvalitatīvas prakses, uzsvērts paneļdiskusijā, kurā piedalījās gan darba devēju, gan profesionāli tehnisko skolu, gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. «Sliktākais prakses scenārijs ir šāds: ierodas jaunietis uzņēmumā, un vadītājs tam vaicā, ko viņš māk. Atbilde - neko daudz. Un tad praktikants tiek pielikts pie tādiem darbiem, kuros nevajag teju nekādas zināšanas,» sliktāko prakses variantu ieskicēja Latvijas Darba devēju konfederācijas Kokrūpniecības nozaru ekspertu padomes koordinators Artūrs Bukonts, piebilstot, ka tādā veidā nebūs sekmīgi īstenojama darba vidē balstīta māceklība. Jaunajai - modulārajai sistēmai, kas šobrīd tiek nostiprināta ar normatīvo bāzi (Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar nozaru ekspertiem izstrādājis 56 programmas), jābūt tādai, kur ir skaidri gan uzdevumi, gan mērķi, gan vērtēšanas sistēma.
Tam pievienojās arī vietnes prakse.lv valdes loceklis Jānis Logins, uzsverot: lai jauniešiem būtu iespēja tiešām ko iemācīties, jāpaplašina to uzņēmumu loks, kas pieņem pie sevis praktikantus. Viņš norādīja, ka cenšas dot savu artavu šajā jomā: pašlaik portālā jau reģistrējušies apmēram 5000 uzņēmumu un 8000 jauniešu, kā arī 22 mācību iestādēs ir izveidotas karjeras platformas.
Profesionālās izglītības biedrības vadītāja, Ogres Valsts tehnikuma direktore Ilze Brante, stāstot par savas skolas pieredzi, norādīja, ka īstenojot darba vidē bāzētās mācības kopš 2013. gada un šogad četrgadīgo programmu beidz pirmie tās absolventi. «To nevarētu izdarīt, ja nebūtu uzņēmēju, kas jau no pirmā kursa nebūtu gatavi savā darbavietā piedāvāt prakses vietas mūsu audzēkņiem. Tāpat svarīgi pašā sākumā noteikt katras puses atbildību, kā arī izveidot atgriezenisko saikni, proti, pēc prakses atskaitās gan audzēknis, gan prakses vadītāji. Piedalās arī uzņēmuma īpašnieki.»
AS Latvenergo personāla vadības direktore Inga Kola noraidīja pieņēmumu, ka praktikanti būtu izdevīgi tikai tāpēc, ka «tas ir lēts prieks». Kvalitatīva prakse noteikti tāda neesot, jo apmācība un komunikācija ar jaunieti prasa no uzņēmēja gan laika, gan finanšu resursus. Latvenergo ik gadu pieņemot apmēram 300 studentu un tos norīko darbā dažādos reģionos, ne tikai galvaspilsētā vai tās apkārtnē.
Valsts izglītības satura centra direktora vietnieks Jānis Gaigals pauda pārliecību, ka šajā plānošanas periodā no projektu līmeņa spēs pāriet uz sistēmisku pieeju. Tikai tad, ja visas sadarbības puses ievēros trīs faktorus - sadarbība, izpratne un gatavība ieguldīt -, to izdosies panākt.
