Pašvaldību un valsts vispārējās vidējās izglītības iestādēm pašlaik vēl ir spēkā noteikumi, kas atļauj 10. klasi atvērt ar ne mazāk kā desmit skolēniem vai arī 10. līdz 12. klašu posmu – kopumā ar 27 audzēkņiem.
No 2018. gada 1. septembra paredzēts kā zemāko slieksni noteikt 12 skolēnu klasē vai 32 kopumā. Ar grozījumiem Izglītības likumā ir plānots nostiprināt Ministru kabineta (MK) tiesības noteikt šādus ierobežojumus. Daudzām lauku vidusskolām tas būs gandrīz aizvēršanas spriedums, jo šos noteikumus tās nespēs izpildīt.
Saeima ir nodevusi atbildīgajai komisijai izskatīt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, nosakot, ka valdībai līdz šā gada 1. augustam jāizdod noteikumi, paredzot ne vairāk kā vienu gadu ilgu pārejas periodu to ieviešanai. Iemesls šādiem grozījumiem, kas nostiprinās valdības tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolās, ir kāda novada skolas iesniegums Satversmes tiesā, kurā tā vēršas pret ierobežojumiem klašu atvēršanai, skaidroja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele, gan nenosaucot skolu vārdā. Pērn visskaļāk pret MK noteikumiem, solot sūdzēties Satversmes tiesā, protestēja Jaunjelgavas vidusskola, kura tuvākajos divos gados varētu «neierakstīties» uzstādītajās prasībās, bet vēlāk tas būtu iespējams, jo attiecīgās pamatskolas klases ir krietni lielākas.
Tiesa, arī citu novadu skolām tas ir sāpīgs jautājums. Tā tas ir arī Rēzeknes novadā, apliecināja pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra. Šobrīd tiekot gatavoti priekšlikumi Izglītības un zinātnes ministrijai, kā tomēr nenolikvidēt teju visas vidusskolas lielā daļā Latgales novadu, taču lielas cerības, ka tie tiks ņemti vērā, neesot. To pierādījis tas, kas notika ar jauno pedagogu algu modeli. Kad parādījās kļūdas, izrādījās, ka tieši uz to iespēju pašvaldības norādījušas jau iepriekš, taču nekas netika darīts, lai tās novērstu. Situācija novadā ir tāda, ka no sešām tās vidusskolām piecas (tajās kopumā mācās 120 līdz 170 bērnu) nevarēs 10. klasē nodrošināt 12 skolēnu. Šobrīd tajās visās esot zem 12 vai pat zem desmit skolēniem klasē. Vienīgi Maltas vidusskolā audzēkņu (kopumā te mācās 500) ir vairāk, taču arī tur būs jādomā, vai varēs noturēt mazākumtautību programmu vidējās izglītības posmā.
Tikpat neiepriecinoša situācija ir Daugavpils novadā: no piecām tā vidusskolām trijām būs ļoti grūti noturēties, teica nu jau bijusī Izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša. Nav jau arī, kur ņemt bērnus vidusskolai, jo pamatskolu beidz ļoti maz devīto. Arī nākotne neizskatās optimistiskāka, jo ik gadu 1. klasē visās novada skolās kopumā mācības uzsāk vien 100 līdz 120 bērnu. «Katru gadu (tāda tendence ir jau astoņus gadus pēc kārtas) skolēnu skaits sarūk par 70 līdz 80, un tā patiesībā ir viena lauku skola, kas iet zudībā,» skumju ainu iezīmēja I. Bulaša. Ja netiks piemēroti kādi citi noteikumi Latgales skolām, tad nāksies tās reorganizēt, citu ceļu viņa neredzot. Galu galā lauku vidusskolas beigs pastāvēt, tās būs pieejamas tikai lielajās pilsētās.
Ne tikai Latgalē ir šādas problēmas, norādīja Kocēnu Izglītības pārvaldes (tās pārziņā ir arī Beverīnas, Burtnieku, Mazsalacas, Rūjienas un Naukšēnu novadu izglītības joma) vadītāja Ieva Stiģe. No visām šīm pašvaldībām vislabākā situācija ir Rūjienas vidusskolai, bet grūtāk «bērnus savākt» ir Mazsalacas un Naukšēnu vidusskolām. Līdz šim to esot izdevies izdarīt, bet, kās tas būs turpmākajos gados, vēl esot grūti spriest, taču viegli tas nebūs.
Savukārt Talsu novadā raižu par vidusskolām neesot - ne tām, kas ir pilsētā, ne arī Valdemārpilī. Vienīgā, ko nācies reorganizēt, ir Sabiles vidusskola, kura nākamo mācību gadu sāks kā pamatskola. Diemžēl tur 10. klasi jau kopš 2014. gada neesot izdevies nokomplektēt un arī tuvākajos gados diez vai to izdotos izdarīt, skaidroja Talsu novada pašvaldības pārstāve Inita Fedko.
