Ceturtdiena, 14.decembris
Izglītība & Karjera | 19.maijs, 10:05
Aisma Orupe

Pašvaldību arodskolas meklē savu nišu

Lielākā daļa profesionāli tehnisko skolu ir valsts pārziņā – pēdējo gadu laikā tās apvienojoties ir pārtapušas par PIKC – profesionālās izglītības kompetenču centriem. Vien astoņas (plus divas mākslas vidusskolas) ir pašvaldību dibinātas. To vidū arī Balvu Vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola, kas uzskata, ka arī mazajām vietvaru «profskolām» ir vieta arodizglītības jomā, jo piedāvā novada darba tirgū pieprasīto.

Šajā skolā, kura izveidota pirms trim gadiem, apvienojot Balvu Amatu vidusskolu un Tālākizglītības un cilvēkresursu attīstības centru, var apgūt zinības no 7. līdz 12. klasei vispārizglītojošās (arī korekcijas), kā arī profesionālās, arodizglītības, interešu un tālmācības programmās, uzskaita skolas direktore Biruta Vizule. Kopumā te mācās apmēram 240 jauniešu. Profesionālajā izglītībā piedāvājums ir plašs: šūšanas un galdniecības programmas, bērnu aprūpe jeb aukles prasmes (Jauniešu garantiju programmā). Piedāvā mācīties arī valsts aizsardzības mācību. Pie visa nosauktā vēl jāpieskaita komercpakalpojumu darbinieka specialitāte Rīgas Valsts tehnikuma Balvu filiālē, kas arī darbojas zem viena jumta ar skolu (B. Vizule ir arī tās vadītāja). Diemžēl ir specialitātes, no kurām nācies atteikties, jo pēc tām nav bijis pieprasījuma.

B. Vizule nenoliedz, ka «izdzīvošanas laiki nav viegli», jo no valsts pašvaldības dibinātajai mācību iestādei pienākas tikai mērķdotācijas pedagogu algām.

Līdz ar to meklējot veidus, lai paplašinātu skolas piedāvājuma klāstu un rastu finanšu atbalstu, arī stipendijas arodskolēniem. Pirmajā gadā paguvuši uz Eiropas Savienības stipendijām, bet pašlaik pašvaldība piešķir katram audzēknim 20 eiro mēnesī, un, paaugstinot kritērijus, summa sasniedzot 40 līdz 50 eiro. Daudz palīdz sadarbības partneri no Zviedrijas, Velku biedrība, kas septiņiem sekmīgiem (atzīmes nevar būt zemākas par 5 ballēm) audzēkņiem maksā 80 eiro ik mēnesi gada garumā. Tāpat ārvalstu partneri palīdzot nodrošināt ar mācību līdzekļiem. Ir sadarbība arī ar Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolu. Lai, beidzot skolu, jaunietis būtu apguvis ne tikai labas teorētiskās zināšanas, bet arī ieguvis praktiskās iemaņas, nodrošina arī prakses vietas. Kā plusu skolas direktore atzīmē pirms pāris gadiem izremontēto internātu. Par tā izmantošanu nav jāmaksā, arī par ēdināšanu ne.

Par spīti bonusiem, audzēkņu skaits skolā nav liels. Laukos mītot diezgan daudz jauniešu, kas nav ieguvuši specialitāti un nezina, ko gribētu darīt. Lai uzrunātu šos jauniešus, skolas darbinieki paši apbraukājot novadu, kā arī sazinoties ar sociālajiem darbiniekiem un bāriņtiesām, kas iesaka audzēkņus.

«Ir daļa tādu, kas iesāk gan mācīties arodu, iegūst prasmes un no otrā kursa aiziet. Atrod darbu un uzskata, ka nav vajadzības skolu pabeigt,» noplāta rokas skolas direktore. Diemžēl sabiedrībā profesionālajai izglītībai ir zems prestižs, to pierāda tas, ka pēc pamatskolas beigšanas neliela daļa jauniešu izvēlas apgūt amatu. Tāpēc viens no galvenajiem uzdevumiem esot šā statusa spodrināšana un piedāvājuma dažādošana, ko arī skola cenšas darīt.