Svētdiena, 23.jūlijs
Izglītība & Karjera | 21.aprīlis, 11:11
Aisma Orupe

Speciālā izglītība reformas gaidās

Latvijā kopumā ir 59 speciālās izglītības iestādes. Patlaban pakalpojumu kvalitāte tajās ir visai neviendabīga, daudzviet – zema. Vecāki, asi kritizējot pašreizējo mazefektīvo apmācību, rosina veikt kardinālas pārmaiņas šajā jomā. Tajā pašā laikā pašvaldības un šo skolu vadītāji satraucas, ka reforma var sagraut labas iestrādnes un mācību iestādes.

Latvijas Autisma biedrības vadītāja Līga Bērziņa Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē asi kritizēja pašreizējo sistēmu, kas novedusi pie tā, ka speciālās skolas nereti atsakās uzņemt pie sevis problēmbērnus ar augstu intelektu, bet smagiem uzvedības traucējumiem. Parasti atbilde esot viena: atvediet uz pāris nedēļām, paskatīsimies, vai varam ko līdzēt. Bet pēc tam jādzird atrunas, ka tā nav skolas specializācija, tāpēc bērns no tās jāizņem vai arī var skaitīties audzēkņu sarakstā, bet patiesībā dzīvo mājās vai klīnikā. Diemžēl nereti arī audzēkņu progresam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība, galvenais, lai mierīgi dara to, ko viņam patīk darīt, piemēram, krāsot papagaiļus. L. Bērziņa iesaka atstāt tikai tās speciālās mācību iestādes, kas var nodrošināt augsta līmeņa pedagoģiskos un veselības aprūpes pakalpojumus, bet pārējo izglītību nodrošināt parastajās skolā

Pašvaldības gan raizējas, ka pēc optimizācijas paliks tikai «lielie kuģi», bet mazās, kaut arī kvalitatīvās iestādes tiks slēgtas. Tāda ir arī Amatas novada Spāres speciālā internātskola. Tajā patlaban mācās 80 bērnu, no kuriem 28 ir tādi, kam jānodrošina pilna laika kopšana. Šajā iestādē, kura realizē darba vidē balstītu apmācību, piedāvā arī profesionālās izglītības programmu, un tas devis iespēju pieciem pērn skolu beigušajiem atrast darbu, teica novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Viņa raizējas, ka iekļaujošā izglītība nespēs sniegt to, ko šobrīd dara šīs skolas pedagogi. Skaidrs, ka, lai kā reformētu speciālās skolas, šāda veida izglītība nekad nebūs lēta. «Pirms ko griežam, jārīkojas ļoti pārdomāti. Pārāk bieži reorganizācijas beidzas bezjēdzīgi,» uzsvēra E. Eglīte.

Lai sakārtotu šo jomu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau esot spērusi soli uz priekšu, piešķirot 12 speciālajām skolām attīstības centra statusu, līdzīgi kā tas ir profesionālās izglītības jomā. Šīs mācību iestādes kā konsultāciju un metodiskie punkti saņem arī papildu finansējumu no IZM, skaidroja IZM Izglītības departamenta vadītāja Evija Papule. Viņa norādīja, ka ministrijas jau pērn izveidotā darba grupa strādā pie vairākiem jautājumiem: vajadzīgo pakalpojumu groza, speciālo skolu finansēšanas modeļa un to tīkla pilnveides. Savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūra vada darba grupu, kuras uzdevums izstrādāt sistēmu, lai varētu pēc iespējas agrāk noteikt diagnozes īpašajiem bērniem. Lai to visu «nostādītu uz zinātniskiem pamatiem», Latvijas Universitāte pusgada laikā sagatavos priekšlikumus attiecībā uz speciālajām programmām (patlaban ir deviņas) un veselības pakalpojumiem, kas bērniem būtu jāsaņem. E. Papule akcentēja, ka šobrīd speciālajās izglītības iestādēs mācās aptuveni 6000 bērnu (tās lielākoties apmeklē bērni ar dzirdes un redzes traucējumiem), bet vēl tikpat daudz izmanto iekļaujošās izglītības piedāvājumu parastajās skolās. Tā kā vecāki arvien biežāk dod priekšroku vispārizglītojošo skolu piedāvājumam, speciālo skolu audzēkņu skaits arvien krītas, līdz ar to - neizbēgami jādomā par šo skolu tīkla optimizāciju vai arī iespējamo specializāciju.