Šobrīd Tieslietu ministrija ir sagatavojusi noteikumus valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtībai, kuru Saeimā plānots apstiprināt līdz 1. jūnijam. Augstskolas, kuras sagatavo otrā līmeņa juristus, uzskata to par politisku, nevis ekonomiski pamatotu lēmumu, kas neuzlabos jauno speciālistu zināšanu kvalitāti.
Ap apvienoto juristu eksāmenu kaislības virmo jau daudzus gadus. Vismaz pirms desmit gadiem tika sākts šis grūtais, ne visai veiksmīgais ceļš, kurš vēl nav beidzies, apliecina gan Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks, gan Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes dekāns Jānis Načisčionis. Sākotnēji ļoti daudzas augstskolas piedalījušās apspriedēs par šā pārbaudījuma nepieciešamību, vēlāk pie sarunu galda palikuši tikai Latvijas Universitātes (LU) un Turības pārstāvji.
Nav pārliecības par pamatojumu
«Uzspiežot, nebaidos no šā vārda, valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu, diktējot, ka citur ir šāds eksāmens un tas liecina par kvalitāti, nerodas pārliecība, jo ir pierasts redzēt skaitļus, pamatotus zinātniskus pētījumus, kuri apliecina šo kvalitāti,» teic J. Načisčionis. Veidojot augstskolu likumu grozījumus un arī Ministru kabineta noteikumu projektu, anotācijā esot pieminēta zema studiju kvalitāte. Tas, ka šī zemā kvalitāte esot raksturīga privātajām augstskolām, esot klajš, neargumentēts, pat aizskarošs apgalvojums. To varot saprast tikai tā, ka privātās augstskolas ir radījušas godīgu konkurenci un situāciju, ka valsts dibinātām augstskolām ir mazāk studējošo.
Vai vienotais juristu eksāmens risinās šo problēmu, Turības mācībspēkam nav atbildes, katrā gadījumā tas radīšot zināmu diskomfortu tiem, kuri gribēs studēt jurisprudenci, jo viņus atkal dalīs pareizajos un nepareizajos absolventos. Drīzāk darba tirgus ir tas, kas var pateikt, kurš ir sagatavots labāk, praktiskai dzīvei noderīgāks. J. Načisčionis kā pierādījumu tam min atbildi uz jautājumu, kas uzdots kādā no žurnāla Jurista Vārds organizētajām tikšanās reizēm: cik un kā kārto eksāmenus? Atbilde bijusi tāda: no divdesmit pretendentiem puse nenokārtojot, bet desmit, kas to nokārto, tiek piedāvāts darbs. Šie desmit ir pieci LU un pieci Turības Juridiskās fakultātes maģistra programmas studenti. A. Vilks piebilst: arī 97% RSU Juridiskās fakultātes beidzēju nav problēmu atrast darbu.
Kas finansēs?
Turības Juridiskās fakultātes dekāns uzsver, ka nav arī izlemts, kas finansēs šo eksāmenu: vai tie būs valsts budžeta vai augstskolas līdzekļi, vai, ja studējošais mācās privātā augstskolā, tas būs viņa paša papildu maksājums, vai arī tā būs studiju maksas palielināšana, līdz ar to tiek radīta nevienlīdzīga attieksme pret dažādās augstskolās studējošajiem. Apgalvojums, ka konsultāciju laikā panākta vienošanās ar nevalstiskām organizācijām un augstskolām par finansējumu, neatbilst patiesībai, jo šādas sarunas nav bijušas un arī nevalstiskās organizācijas tajās nav piedalījušās. RSU pārstāvis lēš, ka jārēķinās ar 150-200 eiro vienam studējošajam. Viņš arī pieļauj, ka šādā gadījumā var nākties palielināt mācības par vienu semestri - un tas atkal atduras pie naudas, jo diez vai studenti vēlēsies papildu tēriņus no savas kabatas.
Kvalifikācija un specializācija
Vēl, protams, grūtības radīs tas, ka, gatavojoties 2019. gada akreditācijai, daudzām augstskolām būs jāpārdomā, kādas studiju programmas piedāvāt: vai tās būs akadēmiskas (vai Latvijas valstij vajag tikai akadēmiski izglītotus juristus) un bez kvalifikācijas? Iznāk, ka juriskonsulta profesijai vairs nav vietas, tā ir likvidējama. Tātad saglabāsies pirmā līmeņa augstākā juridiskā izglītība - jurista palīgs, bakalaurs ar akadēmisko jurista izglītību un maģistrs ar jurista izglītību, secina J. Načisčionis. Arī A. Vilks satraucas par to, ka nāksies pārvilkt svītru RSU piedāvātajām, tikai tur iegūstamajām kvalifikācijām, kurās akcents likts uz sociālās un medicīnas jomas tiesībām. Tāpat augstskola gatavo operatīvā darba speciālistus (šī programma tika pārņemta no Policijas akadēmijas). Tas nozīmē arī to, ka vajadzēs programmas papildināt ar pilnīgi citiem mācību priekšmetiem. Kā kompromisu viņš iesaka apvienotajā eksāmenā 30-50% jautājumu veltīt specializācijai.
