Šā gada augustā tiks prezentēts jaunais mācību saturs skolās, pie kura izveides strādā 20 darba grupu. Jaunā satura aprobācija mācību iestādēs sāksies jau septembrī, taču skolu vadība, pedagogi, arī vecāki ceļ trauksmi – nav nekādas skaidrības, kas un kā tiks mācīts, kas tiks prasīts no skolotājiem. Pārmaiņas tiek gaidītas ar lielu stresa devu.
«Mūsu skola pieteicās aprobācijas procesam, jo pārmaiņu laikā labāk būt pirmajās rindās. Taču šobrīd mums nav skaidrs, ko mēs aprobēsim, kā tas notiks, kas mainīsies,» Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas konferencē norāda Daugmales pamatskolas direktors Andris Ceļmalnieks. Viņa teiktajam praktiski vienbalsīgi piekrīt visi (vairāk nekā 100) konferences dalībnieki.
Ir jautājumi, nav atbilžu
Arī Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane - lai arī aprobācijai pavisam drīz jāsākas, tomēr ir vēl daudz nezināmo. «Arī mēs, tapāt kā citas skolas, paši apmācām, izglītojam savus pedagogus, taču, gatavoties pārmaiņām, traucē neziņa, kas notiks ar mācību priekšmetiem, kāds būs to skaits, pedagogiem nav skaidrības par savu nākotni, vietu izglītības tirgū: vai saglabāsies viņa mācītais priekšmets. Viņi laikus grib zināt, ko no viņiem sagaida, lai varētu vajadzības gadījumā ko piemācīties klāt, lai būtu gatavi jaunajam saturam,» teic I. Bergmane. Taču atbildes uz šiem jautājumiem nav.
Viņa piebilst, ka gan pedagogi, gan sabiedrība kopumā nav pret pārmaiņām, bet vēlas zināt skaidrus spēles noteikumus. «Protams, arī mūsu kolektīvā ir pedagogi, kas uzskata, ka mūsdienās var strādāt, mācīt tāpat kā pirms 20-30 gadiem. Bet ir daudzi pedagogi, kas ir ar mieru tūliņ un tagad ieviest savā darbā ko jaunu. Ir jāsaprot, ka mūsdienu jaunā paaudze ir savādāka, tai vajag citas mācīšanas pieejas, tāpēc arī vēlamies pilnvērtīgi iekļauties aprobācijas procesā,» akcentē Rīgas Teikas vidusskolas direktore, piebilstot, ka publiskajā telpā dominē sajūta, ka gaidāma revolūcija, viss vecais tiks aizmirsts un tiks piedāvāts kas pavisam nebijis, lai gan patiesībā kompetenču pieejamībā balstītu mācību pieeja jau tagad daudzviet tiek praktizēta. «Iztrūkst atklātas komunikācijas. Un tad rodas neziņa un stress,» uzsver I. Bergmane.
Grib dzirdēt patiesību
A. Ceļmalnieks papildina: «Nepieciešama korekta un patiesa informācijas publiskošana. Mēdz būt gadījumi, ka tā nav. Piemēram, pirms laika bija ziņa, ka pedagogu algas pieaugs par 62%. Matemātiski varbūt: no 420 līdz 680 eiro par likmi, bet šis apgalvojums neatbilda patiesībai. Attiecībā uz jauno saturu sabiedrība tagad daudz gaida no skolas, mums tiek uzlikta liela atbildība. Ļoti ceram, ka šis projekts nekļūs par Eiropas naudas apsaimniekošanas projektu un nepiedzīvos tādu likteni kā eklase, eveselība, kuriem atbildīgo nav, miljoni iztērēti. Patiešām ceram, ka šoreiz viss būs savādāk.»
Arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore Linda Daniela norāda, ka iztrūkst sadarbības un komunikācijas - lai arī fakultāte sagatavo nākamos pedagogus, kam būs jāstrādā ar jauno mācību saturu, ar fakultāti neviens projekta īstenotājs nav diskutējis par to, vai un ko mainīt studiju procesā. Izmaiņas studiju procesā arī nenotiek uzreiz - vispirms ir jāiziet birokrātijas līkloči. Profesore ir arī pārliecināta, ka būtu laiks mainīt arī vērtēšanas principus skolās - nevarot vien vērtēt to, cik daudz skolēns zina no galvas.
VISC mierina
Savukārt Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir pārliecināts, ka satraukumam nav pamata - visi procesi rit savu gaitu. «Augustā piedāvāsim publiskajai apspriešanai jaunā mācību satura melnrakstu. Jaunais saturs dos lielākas iespējas skolēniem mācīties un pedagogiem mācīt. Projekta ietvaros tiks izstrādāti digitālie mācību līdzekļi. Attiecībā uz jauno pedagogu sagatavošanu augstskolas, kas viņus māca, ir mūsu projekta partneri, un ar augstskolām intensīvāks darbs sāksies vasarā. Mēs nevēlamies uzspiest, kādā veidā pedagogiem mācīt jauno saturu. Nedrīkst pazaudēt akadēmisko brīvību,» skaidro VISC vadītājs Guntars Catlaks.
Viņš arī informē, ka eksāmeni līdzīgi kā mācību saturs mainīsies pakāpeniski. «Nebūs tā, ka vienā dienā pamodīsimies un viss būs savādāk. Mēs visi dzīvojam bažās un neziņā, un tas nav attiecināms tikai uz izglītības jomu - tā ir ikdiena. Turklāt viena no 21. gadsimta kompetencēm ir sadzīvot ar nenoteiktību. Projekts ir tikai nesen sācies, tāpēc ļausim cilvēkiem vispirms radīt saturu un tad to apspriedīsim,» mudina G. Catlaks. Vienīgi līdz septembrim palikuši vien pieci mēneši…
***
UZZIŅAI
• Veidojot mācību saturu, līdzvērtīga uzmanība tiks pievērsta gan tādām pamatkompetencēm kā - valodu; sociālās un pilsoniskās; kultūras izpratnes un mākslas; matemātikas un datorzinātnes; dabaszinātņu un inženierzinātņu; veselības un fiziskās aktivitātes, gan tādu caurviju kompetenču attīstībai kā kritiskā domāšana un problēmu risināšana; jaunrade, pašiniciatīva un uzņēmējspēja; digitālā un mediju; pašizziņa, mācīšanās mācīties; sadarbība un līdzdalība, gan vērtībizglītībai.
• Kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešana tiks uzsākta pakāpeniski ar 2018./2019. m. g. pirmsskolā, 1. un 4. klasēs,
• 2019./2020. m. g. - 2., 5., 7. un 10. klasēs,
• 2020./2021. m. g. - 3., 6., 8. un 11. klasēs,
• pabeidzot jaunā mācību satura ieviešanu 2021./2022. m. g. - 9. un 12. klasēs.
• Projekta finansējums ir gandrīz 14 miljonu eiro, tajā skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 11 866 751 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums - 2 094 133 eiro.
