Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

REALITĀTE: 101 iemesls naudas vākšanai skolās. Vecāki neapmierināti

© Dmitrijs Suļžics/ f64 photo agency

Daudzās Latvijas skolās un pirmsskolas iestādēs ir izveidotas vecāku padomes. To reglamentos lasāms, ka padomes veidotas, lai veicinātu vecāku iesaistīšanos skolas darbības pilnveidošanā, sekmētu sadarbību ar skolas vadību. Mērķi apsveicami, taču, kā liecina pašu vecāku novērojumi, tagad padomes pārvērtušās par naudas vākšanas instrumentu.

Pēdējos gados Izglītības kvalitātes valsts dienests saņēmis ap 20 sūdzību gadā par iespējamo prettiesiskas maksas pieprasīšanu mācību iestādēs. Dienests ir tiesīgs skolas vadībai piemērot naudas sodu.

Kā skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības departamenta speciālisti, atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam gan bērnudārzā, gan skolā ir jābūt izveidotai izglītības iestādes padomei, un to kompetencē neietilpst ziedojumu vai dāvinājumu vākšana, tas ir prettiesiski, taču bērnu vecāki var veidot «grupiņas/klašu vecāku padomes», un tās var veikt ziedojumu un dāvinājumu vākšanu, taču ir jānodrošina brīvprātības princips.

101 iemesls naudas vākšanai

«Diemžēl pēdējos gados šī naudas vākšana ciparos progresē,» secina Jelgavas iedzīvotāja, trīs bērnu mamma Mairita (vārds mainīts, jo sieviete nevēlas būt atpazīta). Mairita secina, ka ar šo sērgu saskāries neviens vien vecāks, jo sociālajos tīklos šī problēma gana plaši apspriesta. Nauda tiek vākta bērnudārza audzinātāju, klases audzinātāju un citu kādam vecākam tīkama skolotāja apdāvināšanai Ziemassvētkos, dzimšanas dienās, vārda dienās, izglītības iestāžu jubilejās, izlaidumos un citos svētkos. «Lai arī vecāku padomes pamatā tiek veidotas ar mērķi veicināt vecāku iesaisti skolas dzīves norisēs, taču novēroju, ka šobrīd tas ir ļoti labs naudas vākšanas mehānisms, lai apietu savulaik pieņemto likumu par naudas iekasēšanu no vecākiem skolas un to darbinieku vajadzībām,» akcentē Mairita, piebilstot, ka izglītības iestādēs, kur mācās viņas atvases, tiek īstenota šāda prakse: savāktā nauda tiek ielikta aploksnē un pasniegta pedagogiem kā sava veida prēmija vai papildu alga vai nopirktas dāvanu kartes.

Vecāki neapmierināti, bet ziedo

Pēc Mairitas novērojumiem, prasītās summas ir ļoti dažādas, sākot no trīs līdz pat 20 eiro par dāvanu skolotājiem. «Jāpiebilst, ka naudas vākšanas veids dažādās skolās ir atšķirīgs. Vieni maksā konstantu mēneša maksu, piemēram, trīs eiro mēnesī, pat nezinot naudas izlietošanas mērķi, citi - konkrētu naudas summu konkrētam pasākumam. Pats paradoksālākais ir tas, ka daudzus vecākus šī sistēma neapmierina, bet skaļi padomēm neviens neiebilst un, vadoties pēc bara instinkta, arī «ziedo». Esmu dzirdējusi, ka daži ņem pat kredītu, lai uz citu klases vecāku fona neizskatītos sliktāki par pārējiem. Ir vecāki, kuri nevar samaksāt un neziedo, taču tādēļ jūtas mazvērtīgāki par pārējiem un, piemēram, neapmeklē skolas pasākumus, nepiedalās klases dzīvē, jo katra sapulce saistās ar to, ka būs jāatver naudas maks,» stāsta Mairita.

Absurdas situācijas

Pēc viņas domām, naudas vākšanas aktivitātes var būt par iemeslu vecāku kolektīva šķelšanai un «neziedotāju» izstumšanai no kolektīva, no kā, protams, cieš izstumto vecāku bērni.

Viņa ierosina ar likumu liegt vecāku padomēm iespēju vākt naudu skolotāju un citu izglītības iestāžu darbinieku apdāvināšanai, lai tās var pievērsties saviem tiešajiem pienākumiem, kas daļai padomju piemirsušies. «Piemēram, ierosināju ielaminēt grāmatas, kas ir ar mīkstajiem vākiem, jo tādējādi pagarinātos grāmatu kalpošanas ilgums. Laminēšanai katrs vecāks ziedotu divus eiro. Atsaucība šai iniciatīvai bija niecīga. Tas liek secināt vienu - esam nonākuši līdz vecāku padomju esamības absurdam! Skolotājiem, skolu, bērnudārzu pasākumu organizēšanai ziedojam, bet bērnu un skolas dzīves uzlabošanai un trūkumu novēršanai - ne,» teic Mairita. «Man nav iebildumu pret privātām dāvanām, kas neizraisītu vecāku kolektīva šķelšanos. Domāju, ka skolotājam būtu jābūt priecīgam arī par skaistu ziedu pušķi, ko no skolēna saņēmis dzimšanas dienā vai vienkārši tāpat vien.»

***

UZZIŅAI

• 2016. gadā Izglītības kvalitātes valsts dienests saņēmis 590 iesniegumus (sūdzības): 18 bija saistīti ar iespējamo prettiesiskas maksas pieprasīšanu, no kuriem 4 iesniegumos norādītā informācija apstiprinājās, 8 - neapstiprinājās, bet par 6 sniegts skaidrojums

• 2015. gadā saņemti 570 iesniegumi - 18 iesniegumi (sūdzības) bija par iespējamo prettiesiskas maksas pieprasīšanu, no kuriem 11 apstiprinājās, 3 - neapstiprinājās, bet par 4 - sniegts skaidrojums

***

Viedokļi

IKVD Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs:

- Izglītības iestāde no bērnu vecākiem var saņemt Izglītības likumā noteiktos papildu finanšu līdzekļus ziedojumu un dāvinājumu veidā. Finanšu līdzekļus var izlietot izglītības iestādes attīstībai, aprīkojuma un mācību līdzekļu iegādei, pedagogu materiālai stimulēšanai.

• Īpaši jāuzsver, ka ziedojumu un dāvinājumu vākšanas procesā jānodrošina brīvprātības princips, kas, piemēram, nozīmē, ka izglītības iestādē nedrīkst noteikt ziedojumu apjomu, iemaksu regularitāti vai iemaksu termiņu. Izglītības iestādes pedagogi nedrīkst iesaistīties papildu finanšu līdzekļu vākšanā.

• Gadījumā, ja netiek ievēroti minētie nosacījumi, vecāki aicināti par to informēt izglītības iestādes vadītāju vai arī pašvaldības izglītības pārvaldi. Tomēr, ja nekas nemainās, nepieciešams iesniegt iesniegumu Izglītības kvalitātes valsts dienestā.

• Gadījumā, ja apstiprinās informācija par pārkāpumiem, dienests uzdod izglītības iestādes vadītājam novērst neatbilstības. Lai pārliecinātos par uzdotā izpildi, dienests izglītības iestādē veic pēcpārbaudi.

• Izņēmuma gadījumos dienests izglītības iestādes vadītājam var piemērot naudas sodu (70-140 eiro apmērā) par prettiesiskas maksas pieprasīšanu vai saņemšanu izglītības iestādē.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere:

- Neatkarīgi no tā, vai naudu vāc kāds vecāks/i pēc savas iniciatīvas vai vecāku dibināta biedrība, jāņem vērā vairāki aspekti:

• vecāku dalībai ziedojumu veikšanā jābūt brīvprātīgai - personas, kas atbalsta iniciatīvu, ziedo, kas neatbalsta - neziedo. Turklāt katrs var ziedot brīvi izvēlētu summu. Vecāku vai vecāku dibinātas biedrības aicinājumi ziedot naudas līdzekļus nav saistoši. Tos var ignorēt;

• labumi, kas iegūti privātās iniciatīvas rezultātā, jāsaņem visiem bērniem vienlīdzīgi, piemēram, mācību līdzekļi, kas iegādāti par ziedoto naudu, jāizmanto visiem skolēniem vienlīdzīgi, arī tiem bērniem, kuru vecāki neatbalsta šo iniciatīvu;

• skola (klases audzinātājs, direktors, skolotāji) nedrīkst zināt, kurš vecāks (skolēna vārds, uzvārds, klase) ir ziedojis, jo, izpaužot ziņas par ziedotājiem, vienlaikus tiek izpaustas ziņas par bērniem, kuru vecāki nav ziedojuši, un tas var radīt atšķirīgu nelabvēlīgu attieksmi pret bērnu.

Tiesībsargs jau vairākkārt ir uzsvēris - arī brīvprātīgas vecāku iniciatīvas par dāvanām skolotājiem nav atbalstāmas, jo tas ir jautājums par sabiedrības morāli un skolotāju objektivitāti