Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) filiāļu vadītāji ir sašutuši par publiskajā telpā pausto viņu darba noniecinājumu un apmelošanu, kas ļoti izskatoties pēc politiska pasūtījuma, nevis reformu plāna. Lai gan joprojām nav saņemts nekāds oficiāls augstskolas reorganizācijas apliecinājums, mantu jau dala un, kas vēl sliktāk, katru dienu parādās dažādi paziņojumi, kas tikai dezorganizē mācību iestādes darbu.
«Šķiet, ka tas viss ir tāds politisks pasūtījums, jo citādi neredzu nekādus loģiskus argumentus augstskolas likvidācijai,» Neatkarīgajai teica RPIVA Alūksnes filiāles vadītāja Anita Pētersone. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) autoritatīvais stils, neapspriežoties un pat neinformējot nozarē strādājošos, novedis pie pamatīga jucekļa. Tas, kas kopš 2. janvāra gāžoties pār augstskolas pasniedzējiem un studentiem, neliecina par argumentēta reformu plāna eksistēšanu. Turklāt dažādos publiskos avotos izskanējušie pārmetumi par to, ka studiju programmas nav kvalitatīvas un nav ņemtas vērā katra reģiona vajadzības, ir vienkārši apmelošana. Viņa arī nesaprotot milzīgo steigu, kādā par visām varēm grib pabeigt pievienošanu. Ja jau programmu akreditācija paredzama vien 2019. gadā un līdz tam neviena no tām netiek ne mainīta, ne likvidēta, kāpēc gan nepagaidīt līdz šim laikam, jautā A. Pētersone.
Savukārt Kuldīgas filiāles vadītāja Ruta Karloviča uzskata, ka IZM «piecu soļu» plāns, kas paredz daudz ciešāku augstskolu tīkla savilkšanu, ir tuvu patiesībai. «Beidzot sabiedrības lielākā daļa saprot, ka tā kā ar mums var izrēķināties ar jebkuru augstskolu. Pilnīgi pieļauju, ka IZM gribēja ar vienu pļāvienu likvidēt arī filiāles, taču pašvaldību un politisko spēku iejaukšanās lika mainīt sākotnējos plānus. Taču, kas notiks pēc 2018. gada un vai tad vēl pastāvēsim, varam tikai minēt. To šobrīd neviens nestāsta,» uzsver R. Karloviča, piebilstot, ka arī Latvijas Universitātes finanšu stāvoklis netiek atklāts, lai gan tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc ar tādu steigu tā jāglābj no finanšu bedres. Viņa neesot ar mieru, ka to, kas 20 gados veidots un panākts, kāds cits ar vieglu roku paņem «kā bagātīgi klātu kāzu galdu, paķerot līdzi arī dāvanu karti».
Arī Cēsu filiāles vadītāja Mārīte Raudziņa vērš uzmanību uz ieguldījumiem materiālajā bāzē: Cēsīs ir nodrošināta plaša studiju virzieniem atbilstoša literatūras un datu bāzu pieejamība, 11 mūsdienīgi labiekārtotas auditorijas un studiju vide. Darbs akadēmijā ir sakārtots: mācībspēki - lektori (arī ārzemju), docētāji, profesori - tiek vesti no Rīgas, nodrošinot līdzvērtīgu studiju līmeni kā galvaspilsētā, tā filiālēs. Ne velti 2015. gada jūnijā RPIVA un tās filiāles saņēmušas Investors in Excellence sertifikātu.
RPIVA filiāles, kas pārklāj visu Latvijas teritoriju, ir nopietns spēlētājs augstākās izglītības sistēmā. Ja tāds tas nebūtu, diez vai tik daudzi reģionu iedzīvotāji izmantotu iespēju mācīties tajās, spriež filiāļu vadītājas. Tā Cēsu filiāles vairāk nekā 2000 absolventu ir papildinājuši Vidzemes reģiona kvalificētu pedagogu, psihologu un uzņēmēju skaitu, stiprinot tautsaimniecību reģionā, uzsver M. Raudziņa. Filiāles nav tikai studiju vieta, bet ir arī kultūras un inovāciju, mūžizglītības un karjeras attīstības centrs, tajās bieži tiek rīkotas dažādas konferences un semināri. Piemēram, šobrīd Cēsīs kopā ar Cēsu internātpamatskolu - rehabilitācijas centru tiek gatavota zinātniski lietišķā konference Pirmsskolas vecuma bērnu attīstības problēmas, risinājumi un diagnostika. Savukārt Kuldīgā regulāri tiek rīkota konference Vienoti attīstībai, kas domāta gan esošajiem, gan topošajiem uzņēmējiem. «Mēs tiešām ieklausāmies reģiona vajadzībās, arī uzņēmējdarbības attīstībā, tāpēc nekādā ziņā mums nevar pārmest nelokālu domāšanu,» teic R. Karloviča.
