Drošība ir viens no izglītības iestāžu būtiskiem jautājumiem, un tam izmanto dažādus risinājumus: jaunās tehnoloģijas, videonovērošanu, signalizāciju, pašvaldības policistus vai apsargus. Ja ne kas cits, tad vismaz dežurants pie ieejas durvīm kontrolē ienākošo un izejošo plūsmu, sekojot tam, lai nepiederošas personas neiekļūtu telpās.
Visplašākā spektra drošības pasākumus īsteno Rīgas skolās. Dažās no tām ieviestas arī jaunās tehnoloģijas. Rīgas 49. vidusskolā ierīkota turniketu sistēma, ko aktivizē ar personalizētā etalona palīdzību. Tas kalpo kā skolēna identificētājs, kas fiksē - cikos viņš ieradies mācību iestādē un cikos to pametis. Vecāki, ja vēlas, par to var pārliecināties, ieskatoties elektroniskajā žurnālā, kur dati parādās. Skolas sociālā pedagoģe Olita Kudrjavceva kopumā sistēmu vērtē atzinīgi, jo tas ļauj ierobežot «bastošanu» un klaiņošanu. Taču, kā jebkuram risinājumam, esot savi mīnusi. Tā problēmas rodas, kad skolēns ir aizmirsis, sabojājis vai pat pazaudējis talonu (dažs pamanoties ilgāku laiku to neatjaunot). Ja skolā ir apmēram 800 audzēkņu, tādu gadījumu netrūkst.
Elektronikas sasniegumi izmantoti arī Āgenskalna sākumskolā, proti, biometrijas drošības sistēma: to izmantojot, skolēni, skolotāji un visi skolas darbinieki var iekļūt skolā, tikai ļaujot nolasīt savus pirkstu nospiedumus. Skolas direktore Ināra Kaķīte norāda, ka programmas lietošana prasa daudz darba un jau otro gadu nav veikta pārprogrammēšana, tāpēc praksē tiek izmantots arī zvans pie ēkas durvīm - dežurants tās atver un noskaidro, kas ieradies.
Iespēju aprīkot skolu ar elektronisko «sargu» apsver arī Jelgavā - pēc valsts ģimnāzijas rekonstrukcijas, ļoti iespējams, ieiešanu un iziešanu mācību iestādē fiksēs šādi, teica Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Kā citas visplašāk lietotās metodes min videonovērošanu - gan ārējās teritorijas, gan iekštelpu. To izmantota ne tikai galvaspilsētā un citās Latvijas lielākajās skolās, bet arī speciālajās mācību iestādēs «elektroniskās acis» uzrauga notiekošo. Tādas ir arī Adamovas un Tiskādu speciālajās skolās, apliecināja Rēzeknes novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja vietnieks Vilis Deksnis.
Pilsētās par kārtību un drošību rūpējas arī pašvaldības policisti (tādi ir pie visām Rīgas skolām) vai īpaši algoti profesionāli apsargi, kā tas ir Ulbrokas vidusskolā. Viņi vēro ne tikai pie ēkām notiekošo, bet arī iekšpusē pilda dežurantu pienākumus. Stopiņu novadā šādu praksi atzinuši par gana efektīvu, tāpēc ar apsardzes firmu esot slēguši atkārtotu līgumu uz diviem gadiem. Tāpat daļa pašvaldību savas skolas nodrošinājušas ar signalizāciju, kuru var pieslēgt visai ēkai vai arī tikai atsevišķām telpām, kā datorklasei, direktora kabinetam un saimniecības daļai.
Taču kas noteikti ir katrā izglītības iestādē - dežurants, kuru aptaujātie skolu darbinieki un pašvaldību darbinieki atzina gandrīz par vislabāko metodi, jo šie cilvēki ļoti labi pazīst «piederošos un nepiederošos».
