Turpmākā studiju programmu konsolidācija skars atsevišķas valsts dibinātās koledžas, izvērtējot iespējas tās integrēt augstskolās, kurās notiek zinātniskā pētniecība attiecīgajās zinātņu nozarēs, informē Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Augstskolās kopumā ir paredzēts restrukturizēt un konsolidēt studiju programmas, to skaitu samazinot no 900 uz 600 un izslēdzot dublējošās. Turpmākā studiju programmu konsolidācija skars atsevišķas valsts dibinātās koledžas, norāda IZM, skaidrojot, ka tas stiprinās koledžu izglītības kvalitāti un satura atbilstību zinātnes attīstībai. Citu augstskolu reorganizāciju IZM neplāno.
Runājot par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizāciju, IZM norāda, ka tā atbilst augstākās izglītības un zinātnes attīstības mērķiem, kuri noteikti Latvijas politikas plānošanas dokumentos. Proti, augstākās izglītības un zinātnes mērķi ir īstenojami konsolidētā augstākās izglītības un zinātnes sektorā. To paredz gan Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2020.gadam, gan Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2020.gadam un Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2020.gadam noteiktie politikas rīcības virzieni un pasākumi.
Ministrijā norāda, ka līdz ar RPIVA pievienošanu Latvijas Universitātei, veidojot spēcīgu, kvalitatīvu augstākās izglītības iestādi, integrējot skolotāju izglītību ar sociālo, humanitāro, dabas un inženierzinātņu nozaru studijām un pētniecību, augstākās izglītības un zinātnes sektora konsolidācija jau ir sākusies.
Konsolidējot studiju programmas pedagoģijā, studiju saturs tiks pilnveidots atbilstoši jaunajam kompetencēs balstītajam vispārējās izglītības mācību saturam. Tiks pārskatīti pedagoģijas studiju programmu finansēšanas nosacījumi, lai palielinātu studiju nodrošinājumu vienai studiju vietai pedagoģijā, skaidro IZM.
Skolotāju izglītības pilnveides mērķis ir attīstīt modernus izglītības studiju un pētniecības centrus, kur pedagoģijas studijas ir integrētas ar nozaru studijām un pētniecību. Skolotāju izglītība tiks koncentrēta Latvijas Universitātē, Liepājas Universitātē un Daugavpils Universitātē un integrēta ar citu nozaru studijām un pētniecību. Studentiem būs pieejama Eiropas Savienības struktūrfondu programmu ietvaros modernizētā infrastruktūra un akadēmiskie resursi, pauž ministrijas pārstāvji.
Tāpat jau šogad tiks veikti nozīmīgi Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ieguldījumi augstskolu, koledžu un zinātnisko institūciju infrastruktūrā, stiprinot arī to iekšējo pārvaldību un resursu vadību. Tiks palielināts modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaits, uzlabota pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM studiju mācību vide koledžās.
Priekšnoteikums struktūrfondu ieguldījumiem nozarē ir gan augstākās izglītības, gan zinātniskās darbības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešana. Augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešanā turpināsies sadarbība ar Pasaules Banku, izvērtējot valsts dibināto augstskolu iekšējo pārvaldību un finansēšanu.
Lai šos mērķus sasniegtu, pašlaik tiek vērtētas un precizētas augstskolu, koledžu un zinātnisko institūciju stratēģijas, lai panāktu atbilstību struktūrfondu ieguldījumu prioritātēm un sasniedzamajiem rādītājiem augstākajā izglītībā un zinātnē, norāda ministrijā.
Izvērtējot augstākās izglītības iestāžu tīklu, IZM no reorganizācijas plāniem izslēgusi reģionālās augstskolas. Kā šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sacīja Šadurskis, izvērtējot dažādu apstākļu kopumu, secināts, ka reģionālās augstskolas "ir absolūta nepieciešamība".
Raugoties uz specializētajām augstskolām, Šadurskis pauda, ka augstākajai izglītībai ir jābūt saistītai ar zinātni. Atsaucoties uz Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas RPIVA reorganizācijas plānu, ministrs norādīja, ka šī procesa mērķis ir pedagogus sagatavot tur, kur ir arī atbilstoša zinātniskā darbība.
Līdz ar to, piemēram, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, kas ir vienīgā augstākās izglītības iestāde, kur ir "vērā ņemama sporta zinātne", neietilpstot augstākās izglītība iestāžu tīkla reorganizācijas plānā. Runājot par kultūras un mākslas izglītību, Šadurskis tāpat norādīja, ka arī šo jomu reorganizācija neskaršot.
"Var jau ķeksīša pēc spēlēties, bet jēgas nav. Nav nekāda ieguvuma apvienojot," sacīja ministrs.
Politiķis apliecināja, ka IZM neredz nepieciešamību pēc augstskolu juridiskā statusa maiņas, taču ministrija redz "ļoti lielu nepieciešamību pēc programmu konsolidācijas".
"Vismaz līdz 2020.gadam mūsu plānos neietilpst dziļāka reorganizācija. Cita runa ir koledžu izglītība. Redzu izteiktu loģiku koledžu programmu integrēšanai augstskolās," pauda ministrs.
