Kultūrizglītībai ar valsts finansējumu nepietiek, tāpēc pašvaldībām un vecākiem arī turpmāk vajadzēs piemaksāt par bērnu mūzikas un mākslas zinību apguvi. Ja tas netiktu darīts, vairāk nekā 6000 audzēkņu paliktu aiz svītras. Kultūras ministrija (KM) no savas puses nesola palielināt šai jomai naudu, jo šobrīd tās prioritāte ir akadēmiskā personāla algu celšana.
Mūzikas un mākslas skolām atvēlētā nauda joprojām nesasniedz pirmskrīzes apmērus. 2008. gadā par 22,5 miljoniem eiro tika izglītots vairāk nekā 21 000 audzēkņu. Šobrīd tie ir 19 200 skolēnu - par 18,19 miljoniem eiro, vērš uzmanību Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija (LMIIA), uzsverot, ka pērn kopumā mūzikas un mākslas skolās mācījās 25 955 audzēkņi. No viņiem KM pilnībā finansēja 23 800 bērnu izglītību (mākslas jomā 90%, mūzikas - 70% apmērā), bet pašvaldības, kā nu kurai ļāvusi sapratne, politiskā griba un rocība, piemaksājusi aiz svītras palikušajiem. Tam visam gan nebijis skaidra juridiska seguma, situāciju skaidro LMIIA priekšsēdētājs Aivars Broks. Šogad pēc jaunā algu modeļa ieviešanas un grozījumiem kultūras izglītības programmu finansēšanā, kuros beidzot iestrādātas patiesās skolu izglītības programmu izmaksas, izrādījies, ka KM var pilnībā nodrošināt tikai 19 200 skolēnu izglītošanu. Izrādījies, ka pašvaldības nav informētas par šo situāciju, un tas radījis bažas, ka atlikušie vairāk nekā 6000 audzēkņu var palikt aiz durvīm. Tāpēc esot svarīgi saprast: vai nu KM nodrošina papildu summas piešķiršanu, vai tas jādara pašvaldībām. A. Broks uzskata: labāk, ja naudu atrod KM maciņā, jo nabadzīgākās pašvaldībās šādu izglītību vispār nevar iegūt.
KM apliecina, ka šāds modelis tiešām ir spēkā no šā gada: ministrija pilnībā sedz programmu īstenošanu noteiktam audzēkņu skaitam, kurš tiek noteikts valsts pasūtījumā. Tas gan nenozīmējot, ka katrai izglītības iestādei tiek samazināts finansējuma apjoms. Izglītības iestādes dibinātājam, ņemot vērā jauno modeli, jāizsver iespējas uzņemt ierobežotu skolēnu skaitu vai meklēt papildu naudu pedagoģisko likmju apmaksai. Palielināt finansējumu vēl vairāk šai jomai nav iespējams (šogad tas jau palielināts), jo kultūrizglītībai tiek 32% no KM budžeta. «Kultūrizglītība nav lēta, it īpaši - mūzikā. Viena audzēkņa apmācība tajā izmaksā 1038 eiro,» Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš. Viņš norādīja, ka Izglītības likums paredz šo izglītību finansēt no trim avotiem: vecāku līdzmaksājumiem, vietvaras pašas naudas un valsts līdzekļiem. Kopumā Latvijā pašvaldības atrod iespējas ieguldīt savu naudu ne tikai materiālās bāzes, bet arī pedagogu darba finansēšanā (papildus 25%). Šobrīd gan esot septiņas problēmskolas, kur pašvaldības pietiekami nepiemaksā. Tās ir lielās mūzikas skolas ar audzēkņu skaitu virs 200, un tām tiekot meklēts risinājums.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis apliecināja, ka vietvaras piemaksās trūkstošo summu. Taču esot jādomā par programmu iedalījumu - tiem, kas varētu kļūt par profesionāļiem, jāļauj apgūt dārgāka programma, pārējiem - lētāka. Tam gan skanēja iebildumi, ka ne vienmēr talants parādās jau sākumskolā.
