Iecere pievienot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) Latvijas Universitātei (LU) nav jauna, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāns to īstenot jau šā gada augustā abām augstskolām ir pārsteigums. Iesaistītās puses pārmet ministrijai vienpusēju lēmuma pieņemšanu, kamēr tā pastāv uz to, ka šāds plāns bijis zināms, tiesa, bez oficiāla paziņojuma.
IZM šādu soli pamato ar Eiropā aktuālu praksi: aktīvu augstskolu optimizāciju. Otrs apsvērums - pedagoģijas jomā Latvijā pašlaik esot vērojama liela sadrumstalotība, un, lai gan ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), darbu skolā uzsāk un turpina tikai 200-400. Tas mudina pedagoģijas studijas koncentrēt tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru. IZM sola, ka konsolidācijās rezultātā (tā paredz arī RPIVA filiāļu slēgšanu) studējošie necietīs. Ir jau zināms, ka līdz 1. martam tiks izveidota akadēmijas likvidācijas komisija.
RPIVA ministrijas paziņojumu nosauc par klaji maldinošu - tas atgādinot apzinātu nomelnošanas kampaņu augstskolas reputācijas graušanai. IZM nekādā veidā nav brīdinājusi RPIVA par šāda lēmuma gatavošanu un nav konsultējusies par iespējamajiem reorganizācijas modeļiem, lai gan jau ir sākusies studējošo ziemas uzņemšana. Šādi tiekot tracināti gan studenti, gan pasniedzēji, gan visas tās Latvijas novadu pašvaldības, kuru iedzīvotājiem ir iespēja apgūt profesiju RPIVA filiālēs. Neesot arī saprotams IZM arguments par valsts budžeta līdzekļu taupīšanu. RPIVA, būdama pēc studentu skaita trešā lielākā valsts augstskola Latvijā, patērē ievērojami mazāk valsts budžeta līdzekļu nekā citas valsts augstskolas. 2015. gadā no visiem RPIVA studentiem tikai 17,8% studēja budžeta vietās, kamēr pārējās šis īpatsvars ir no 30% līdz 77%.
LU prorektors Valdis Segliņš arī neslēpj pārsteigumu: līdz šim brīdim neesot saņemts neviens dokuments, kas apliecinātu šādu IZM plānu. LU vadība par to uzzinājusi no mediju telpas, tāpēc neko daudz komentēt nevarot. Ja apvienošanās notikšot, LU darīs visu, lai studējošo intereses neciestu. Vispār jau iecere optimizēt augstskolu tīklu neesot nepareiza, jo skaidrs, ka studentu skaits nepieaug un arī demogrāfiskās prognozes nav iepriecinošas. Tikpat lakoniska ir Latvijas Pašvaldību savienība, kas apstiprina: no IZM nekādu informāciju neesot saņēmusi.
Savukārt Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra teic, ka «ideja nebija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm», tomēr tajā visā esot vairāk nezināmā nekā zināmā, piemēram, kā to visu tīri tehniski risinās (personāls, īpašumi utt.). RPIVA tomēr ir specifiska augstskola, kurā vairākums ir maksas studentu - liela daļa no viņiem ir to pašvaldību, kuru teritorijās atrodas filiāles, darbinieki. Pirms paziņot, ka tās tiks slēgtas, vajadzēja to izdiskutēt ar vietvarām.
