Šogad varētu palielināties skolotājus nelojalitātē apsūdzošo iesniegumu skaits, un iemesli sūdzībām, iespējams, nereti būs arī tādi, kas nav saistīti ar patriotisma trūkumu vai pretvalstiskiem izteikumiem, pieļauj pedagogi. Dažs nozarē strādājošais lieto pat stiprākus vārdus – sāksies raganu medības!
Pērn Izglītības valsts kvalitātes dienests (IKVD) tieši novembrī saņēma trīs sūdzības, kurās pedagogiem pārmesta nelojalitāte pret valsti. Tieši tolaik Saeimas Budžeta un finanšu komisija un pēc tam arī parlaments atbalstīja tā dēvētos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, kas tika «izbīdīti» kopā ar nākamā gada budžetu. Vienā no vecāku iesniegumiem, kā skaidroja dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta vecākā eksperte Jana Veinberga, vērsta uzmanība uz to, ka pedagogs stundas laikā paudis negatīvu, nomelnojošu attieksmi pret Saeimas deputātiem, Latvijas valsti un valdību. Lai gan pārbaudē neesot gūti apstiprinājumi šādai pedagoga rīcībai, tomēr tā varot tikt vērtēta kā iespējams ētikas normu pārkāpums. IKVD lūdzis skolas direktorei sniegt papildinformāciju un skaidrojumu par pedagoga izturēšanos pret valsti un valdību un skolā notikušajiem patriotiskās audzināšanas pasākumiem.
Otrajā sūdzībā norādīts uz skolas direktores iespējamo nelojalitāti valstij, tajā skaitā Padomju Savienības slavināšanu, necieņu pret Latvijas Republikas simboliem un latviešu valodu. Arī šajā gadījumā informācija neapstiprinājās, tomēr konstatēts, ka skolas audzēkņiem ir nepietiekamas valsts valodas zināšanas un arī pēdējo trīs gadu centralizētā eksāmena rezultāti ir vājāki nekā citās mazākumtautību skolās. Tāpēc skolas vadībai uzdots veikt pasākumus latviešu valodas prasmju uzlabošanai. Trešajā iesniegumā pausta neapmierinātība ar vēstures stundās izmantoto literatūru, kas izdota Krievijas Federācijā. IKVD pārbaudē, kas notikusi kopā ar Valsts izglītības satura centru, atklāja, ka stunda notiek tikai krievu valodā, kas ir pretrunā ar skolā licencēto programmu, un arī izmantotā mācību grāmata neatbilst noteiktajam izglītības standartam. Dienests uzdevis direktoram izvērtēt pedagoga rīcību un lemt par disciplinārsoda piemērošanu. Tāpat skolā notiks pēcpārbaude un vēlreiz izvērtēs pedagoga vadītās stundas.
J. Veinberga norādīja, ka šie iesniegumi nebija anonīmi, taču IKVD pārbaudītu informāciju jebkurā gadījumā, arī tad, ja tā parādās sociālajos tīklos vai medijos. Pārbaude notiekot kompleksi - gan saņemot paskaidrojumu no skolas direktora, gan vērojot pedagoga vadītās stundas, gan anketējot skolēnus un izmantojot arī citas metodes.
Pedagogu arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata: iepriekšminētie gadījumi pierāda, ka grozījumi pieņemti sasteigti. Iesniegumus var rakstīt jebkurš, arī tad, ja vēlas skolotājam atriebties par ko citu, piemēram, neapmierinošu novērtējumu kontroldarbā. Rezultātā iznāk tāda kā izrēķināšanās. Un lai arī IKVD pārbaudes nav apstiprinājušas nelojalitāti, tomēr skolotājam tas sagādā netīkamus brīžus, it īpaši, ja viņš ir lojāls Latvijas pilsonis.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) viceprezidents un Gulbenes vidusskolas direktors Aivars Mednis atzina, ka savā praksē nav saskāries ar «nelojalitātes problēmu», arī vecāki par to nav sūdzējušies, un pieļāva, ka pērn «nostiprinātie grozījumi» varētu radīt šādu iesniegumu pieaugumu. Lai apspriestu šo jautājumu, LIVA valdes sēdē 18. janvārī notiks tikšanās ar IKVD pārstāvjiem. A. Mednis piebilda, ka varbūt ar laiku kļūs skaidrs, ka šādas likuma korekcijas nebija vajadzīgas, un varbūt tos atsauks.
