Skolu direktorus kontrolēs vēl stingrāk
 
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Skolu direktorus no nākamā gada sagaida jauna vērtēšanas sistēma. Tā paredz, ka viņus reizi sešos gados akreditēs Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), bet vismaz reizi divos gados izvērtēs arī skolas dibinātājs (lielākoties tā ir pašvaldība). Skolu vadītāji uzskata, ka tiek pārmērīgi inspicēti un kontrolēti, paredzot dažādus soda mērus par pārkāpumiem, tajā pašā laikā – maz domāts par pozitīvu motivāciju un atbalstu.

Šonedēļ pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi pamatā saglabā līdzšinējo izglītības iestāžu, eksaminācijas centru un izglītības programmu akreditācijas kārtību, tomēr paredz vairākas izmaiņas. Būtisks jauninājums būs izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas ieviešana Latvijā, skaidro IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta vecākā eksperte Jana Veinberga.

Varēs veikt arī ārkārtas akreditāciju

Jaunajos noteikumos ir noteikta detalizēta izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība, nosakot, ka pārbaude notiek reizi sešos gados vienlaikus ar kārtējo akreditāciju, bet iestādes dibinātājam būs jāvērtē direktors vismaz reizi divos gados. Vērtēšanas rezultātus ņems vērā, lemjot par izglītības iestādes vadītāja materiālo stimulēšanu, bet vērtējums «neapmierinoši» kaut vienā kritērijā došot IKVD tiesības pieņemt lēmumu par vadītāja neatbilstību ieņemamajam amatam un rosināt izglītības iestādes dibinātājam pārtraukt ar viņu darba tiesiskās attiecības.

Vairāk nekā soda mērs

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidents Aivars Mednis norāda, ka nekas jauns tas nav, šie noteikumi bija iestrēguši, jo nebija fiansējuma, ko paredzēt direktoru motivācijai un piemaksām. Šajā redakcijā par to arī nerunā - tas vairāk izskatās pēc soda mēra. Arī kritēriji nav tik precīzi formulēti, kā tas bijis iepriekšējā variantā. Varot pateikties tikai IKVD, ka tas laikus informējis par plānotajām izmaiņām. «Skaidrs, ka direktoru darbs no tā vieglāks nekļūs. Jāņem vērā, ka jaunā algu modeļa iespaidā daudzas skolas zaudēja vietniekus, līdz ar to darba apjoms iestādes vadītājam pieauga, tad nu tam pieplusējas arvien jauni pienākumi,» uzsver A. Mednis.

Rīgas 28. vidusskolas direktoram Guntaram Jirgensonam neesot bijis šaubu, ka šādu kontroles mehānismu ieviesīs. Par laimi, tas tomēr ir saprātīgāks risinājums nekā savulaik eksministra Roberta Ķīļa ierosinājums par direktoru rotāciju. Jaunā kārtība šķiet samezglotāka un sarežģītāka nekā iepriekšējā, un patiesībā atstāj ierēdņiem paredzētās sistēmas visai formālas piemērošanas iespaidu. Taču G. Jirgensons esot pārliecināts, ka tas nav uz ilgu laiku. Tāpat kā jaunais algu modelis, tas noteikti piedzīvošot izmaiņas. Direktors pasmaida, ka viņam gan ir viens dokuments, kurš apliecina beztermiņa akreditāciju šajā amatā. Nu izskatās, ka tas vairs nav spēkā. Bet visvairāk nomācot šī bezgalīgā pārbaudīšana. «Visas šīs nepārtrauktās pārbaudes, auditi... Patiesībā mūs kontrolē 19 institūcijas! Reizēm rodas iespaids, ka nav laika nekam citam, jo īpaši mācību darbam.»

Daugavpils novada Vaboles vidusskolas direktore Elita Skrupska ir neziņas pilna, kas notiks nākamā gada februārī, kad viņas vadītājai skolai ir kārtējā akreditācija. Cik saprotams, skolu vēl vērtēs pēc vecās sistēmas, bet vai viņu - pēc jaunās kārtības? Par metodiku, kā to darīs, arī nekas nav zināms. Bet visvairāk nesaprotot, kāpēc vajadzīga dubultkontrole, ja pašvaldība ik pa diviem gadiem reizi viņas darbu izvērtēs.

Trūkst atbalsta sistēmas

Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītājs Normunds Rečs uzskata: tas, ka kontrole palielināta, it kā nav slikti, taču nav labi, ka to dara no otra gala. Proti, uzstādot un izvirzot prasības, bet neko nedarot, lai uzlabotu direktoru kompetences (tas vajadzīgs arī pieredzējušiem speciālistiem). Nav nekā - ne programmu, ne kursu, kas darbotos kā profesionālā atbalsta sistēma. Neapmierina arī, ka valsts no savas puses jaunajos noteikumos esot izvirzījusi tikai ļoti vispārīgas prasības, proti, par direktoru drīkst būt persona ar augstāko pedagoģisko izglītību. Noteikti arī atlases un konkursa terimiņi un kārtība, bet viss pārējais atstāts pašvaldības ziņā, arī - pretendenta kvalifikācija un papildu prasības. To, vai pašvaldībai vajadzēs direktorus kontrolēt vēl vairāk, viņam esot grūti komentēt, jo jau pašreiz tas tiek darīts. Darbojas arī direktoru metodiskā apvienība, kurā regulāri tiek informēts par nozarē notiekošo. Viņam šķiet, ka šobrīd vairāk vajadzētu strādāt tieši jaunā mācību satura virzienā, jo jau nākamā gada 1. septembrī tas jāaprobē pilotprojektā, uz kuru pieteikušās arī Tukuma novada skolas.