Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

Pedagogs: Modernās tehnoloģijas ļauj mācīties darot

© Shutterstok

«Izmantojot modernās tehnoloģijas, darbs 40 minūšu garā mācību stundā kļūst daudz efektīvāks,» akcentē Siguldas pilsētas vidusskolas skolotājs Edgars Bajaruns, piebilstot, ka tehnoloģiskās iespējas patiesi spēj piesaistīt jauniešus mācību vielai.

Viņš uzskata, ka šobrīd ir ļoti daudz bezmaksas programmu un rīku, kas ļauj mācību stundas atsvaidzināt ar mūsdienīgām iespējām, un ir gandarīts, ka sarūk to skolotāju skaits, kas jaunākām vēsmām iet ar līkumu ar atrunām - nemāku, negribu, neinteresē.

Siguldas pilsētas vidusskolā E. Bajaruns strādā jau sesto gadu - tur viņš nokļuva kā programmas Iespējamās misijas dalībnieks un darba gaitas turpina arī pēc programmas absolvēšanas. Viņš ir vēstures un fizikas skolotājs, kas ļoti aktīvi savās stundās izmanto moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas. Piemēram, stundās iepin 3D tehnoloģijas, proti, audzēkņi pēta viduslaiku pilsētas un, izmantojot kādu no 3D vizualizācijas aplikācijām, būvē savu pilsētu, par pamatu ņemot pieejamo informāciju.

Rīku daudzveidība

E. Bajaruns norāda, ka šobrīd pedagogiem ir pieejama virkne bezmaksas programmu, rīku, kā jauniešiem saistošā veidā modernās tehnoloģijas sasaistīt ar mācību vielu. Piemēram, viena no tādām ir spēles Minecraft Education bezmaksas versija, kas domāta izmantošanai tieši izglītības procesā. Tā ir atvērtās pasaules tipa spēle, kas veicina radošumu, sadarbību un māca problēmu risināšanu. Piemēram, apgūstot vēsturi, skolēniem tiek dots uzdevums savstarpēji sadarboties un uzbūvēt piramīdu. Būvēšanas laikā skolēni mācās ne tikai savstarpēju sadarbību, bet arī iegūst svarīgu informāciju no skolotāja un spēles «gidiem» (skolotāja radītiem tēliem spēles ietvaros, kas kalpo kā informācijas vai materiālu avots) par to, kā tika būvētas piramīdas un kādam mērķim tās tika izmantotas, tādējādi apgūstot mācību vielu saistošā veidā.

«Iespējas šo rīku izmantot ir ļoti plašas principā jebkurā mācību priekšmetā,» secina E. Bajaruns. Un šādu rīku un programmu ir daudz, kur ir publicēti gan stundu plāni, idejas, ieteikumi. Piemēram, plaša informācijas bāze atrodama Microsoft.com/education. Daudzveidīga informācija pieejama ir angļu, kā arī krievu un latviešu valodā. Protams, nekas jau netiek pasniegts uz zelta paplātes - ir jāvelta laiks meklējot, pētot, mācoties pašam. E. Bajaruns uzskata, ka arguments - man tādējādi sanāk ilgāk gatavoties stundām - neiztur kritiku. «Tas nav attaisnojums nedarīt. Uz katru stundu ir jāgatavojas,» uzsver E. Bajaruns. Viņš gan novērojis, ka arvien vairāk ir tādu pedagogu, kas droši saka «jā» jaunajam un vēlas savās stundās ieviest pārmaiņas. Ar savu pieredzi E. Bajaruns labprāt dalās ar citiem pedagogiem - apmāca kolēģus.

Pildspalvas būs pagātne

«Tehnoloģijas ir mums apkārt, tā ir mūsu ikdiena. Tostarp skolēni tās aktīvi lieto, tāpēc ap skolu nevajag būvēt sētu un norobežot audzēkņus no pasaulē notiekošajiem procesiem. Pienāks brīdis, kad mēs aizmirsīsim, kas, piemēram, ir pildspalvas. Tas ir neizbēgami. Taču tehnoloģiju lietojumam stundās jābūt jēgpilnam. Es tās lietoju tikai tur, kur redzu to pievienoto vērtību efektivitātes ziņā vai kā papildu iespēju attīstīt skolēniem noteiktas prasmes. Piemēram, es sagatavoju stundai prezentāciju, kurā uzrakstu instrukcijas, un man tās stundā vairākkārt nav jāatkārto, jo visiem tās ir redzamas un bērni zina, kas jādara, un darbs stundās kļūst efektīvāks. Izmantojot tehnoloģijas, man, piemēram, nav jāzīmē trīsstūris, jo tas jau ir bildē redzams,» stāsta E. Bajaruns.

Līdz ar to vienas mācību stundas laikā var izdarīt vairāk, stundas ir piesātinātākas. «Modernās tehnoloģijas ir rīks, kas ļauj efektīvāk funkcionēt. To lietošana nav pašmērķis. Turklāt modernās tehnoloģijas piedāvā iespēju mācīties darot. Šis aspekts man arī ir svarīgs, mācot elektroniku un robotiku Siguldas novada Jaunrades centrā. Atceros, ka pirmajā gadā man klasē bija vien projektors, bet kopā ar skolēniem mēs uztaisījām paši interaktīvo tāfeli. Tas savukārt daļā radīja interesi par elektroniku, kā arī vēlmi būt nevis tehnoloģiju lietotājam, bet radītājam. Nereti dzirdam sakām, ka Latvijai vajag savu Nokia, savu Stīvu Džobsu, bet, neko nedarot, nekas jau pats par sevi neradīsies. Tieši skola ir tā vieta, kur var likt pamatus,» ir pārliecināts Siguldas pilsētas vidusskolas skolotājs.