Izsludinot tā dēvētos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, bažas par neviennozīmīgu likuma interpretējumu paliek, aģentūrai LETA norādīja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Vanaga aģentūrai LETA pauda nožēlu, ka sarunas, kas notikušas ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem, kā arī citām iesaistītajām pusēm, nav devušas rezultātu, tādējādi joprojām pastāv bažas par neviennozīmīgu likuma normas interpretāciju.
"Žēl, ka sarunas neko nedeva," pauda Vanaga.
Viņa pauda, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Ministru kabineta puses bija ļoti nekorekti virzīt šādus noteikumus, bet Saeimai pakļauties un tos apstiprināt. Viņasprāt, par neprofesionālu darbu liecinot arī starp lasījumiem veiktie grozījumu redakcijas precizējumi, par kuriem arī nav bijušas diskusijas.
LIZDA vēl aizvien uzskata, ka, nepastāvot lojalitātes definējumam, kritērijiem tās noteikšanai, ir ļoti lieli tiesvedību riski.
Vanaga sola rūpīgi sekot līdzi tam, kā notiks šīs likuma normas piemērošana, un, ja iepriekš izteiktās bažas apstiprināsies, LIZDA vērsīsies pie ministrijas un valdības.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinās valsts budžeta likuma paketē ietverto likumu "Grozījumi Izglītības likumā", neskatoties uz to, ka atsevišķas likumā ietvertās normas ir bez tiešas ietekmes uz valsts budžetu un to virzīšana valsts budžeta paketē sabiedrībā pamatoti radījusi neizpratni.
Nodot šos grozījumus otrreizējai izskatīšanai Saeimā Vējoni aicināja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija. Šonedēļ starp iesaistītajām pusēm notikusi tikšanās, kuras laikā uzklausīti to argumenti.
