Ja netiks rasti papildu līdzekļi augstākajai izglītībai, tas varētu sāpīgi atsaukties uz studiju budžeta vietu skaitu, tuvāko gadu laikā sarūkot pat uz pusi. Paužot bažas par šādu scenārija iespēju, vakar pie Ministru kabineta ēkas pirms valdības sēdes piketēja studenti.
Lai nepieļautu lēmumu par papildu finansējuma nepiešķiršanu augstākajai izglītībai un valsts finansēto studiju vietu samazinājumu, Latvijas Studentu apvienība (LSA) protesta akcijas un protesta gājienu rīkos jau pirmdien, 31. oktobrī, kad Saeima valsts budžetu skatīs pirmajā lasījumā, liecina informācija LSA mājaslapā.
Augstākajā izglītībā turpmāko triju gadu laikā viens no plāniem ir pakāpeniski palielināt augstskolu mācībspēku darba samaksu. Ja šogad viss ir kārtībā un vairāk nekā pieci miljoni eiro ir iestrādāti bāzes finansējumā, kā valdības sēdē norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, tad 2018. un 2019. gadā, ja papildu līdzekļus nepiešķir, varētu rasties robs. Kopumā ņemot, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un vēl četru ministriju, kuru pārziņā ir augstākās izglītības iestādes, budžetos 2018. gadā vēl būtu vajadzīgi 3,6 miljoni eiro, bet 2019. gadā - 7,3 miljoni eiro. Diemžēl ar 27 miljoniem eiro, kas atvēlēti pedagogu darba samaksas reformai, augstākajai izglītībai nepietiek. «Ja notiek avārija un naudu nedabū, tad viena no iespējām - jāsamazina budžeta vietu skaits, otra - vēl neiepriecinošāka - jāatsakās no algas palielinājuma augstskolu pasniedzējiem,» skaidroja ministrs. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka šobrīd algas nav konkurētspējīgas ar vispārējās un profesionālās izglītības jomā strādājošajiem. Asistents šobrīd saņem 519 eiro (stundu skaits 77 mēnesī), lektors - 587 (85 stundas), docents gandrīz 800 eiro (99 stundas), asociētais profesors 1221 eiro (117), profesors - 1569 eiro (112). Ja tiek īstenots 30% algas kāpums, tad šie speciālisti attiecīgi saņems: 675, 764, 1040, 1588 un 2040 eiro. Ja kāpuma nebūs, tad «no tiem, kas šobrīd ir cehā pie virpas, nomirs, un jaunu mums nebūs», šādu ainu ieskicēja K. Šadurskis. Tas attiecoties arī uz Rīgas Tehnisko universitāti, kur viņš ir pasniedzējs Datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē. Gudrākie prāti tad izvēlēsies pēc beigšanas strādāt uzņēmumos, kur viņi varēs nopelnīt trīsreiz vairāk. Tā galu galā nonākam pie ačgārnas situācijas, ka par akadēmisko personālu kļūst tie, kas citur nedabū darbu, konstatēja ministrs.
Latvijas Studentu apvienības vadītāja Maira Belova uzsvēra, ka ir labi, ka domā par augstskolas pedagogu algām, bet ne jau uz studējošo rēķina. Jau tā budžeta vieta Latvijā izmaksā gandrīz trīsreiz mazāk nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs, arī sociālais atbalsts studentiem šeit ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Turklāt daudzviet, arī Igaunijā, studijas valsts augstskolās ir bez maksas, un tad var notikt tā, ka daudzi izvēlas mācīties ārzemēs. Viņa arī akcentēja: ja studentus valdībā neuzklausīs, viņi dosies ielās un pie Saeimas, lai tur mēģinātu atrast dzirdīgākas ausis.
Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis arī vērsa uzmanību uz to, ka ir svarīgi, kādu ziņu sūtām topošajiem studentiem. Ja, sākot mācības 1. kursā, nav garantijas, ka budžeta vietu saglabā arī turpmākajos gados, tad jaunieši var arī nolemt šeit nemācīties.
RTU rektors Leonīds Ribickis atgādināja, ka jau tā šogad budžeta vietas apcirptas par 3000 un, kas arī nav mazsvarīgi, patiesībā viena vietas izmaksa nav vis 1300 eiro, bet gan 1800 eiro. Ja turpmāk netiek paaugstināts bāzes finansējums, tad ar laiku būs iespējams saglabāt labi ja pusi no šobrīd esošajām vietām.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola gan iebilda pret īpaša izņēmuma stāvokļa piešķiršanu IZM. Tad jau arī citas nozares pieprasīšot «atvērt spēles laukumu», un rodas jautājums: kur ņemt naudu vai kam noņemt? Arī premjers Māris Kučinskis uzsvēra, ka nav gatavs «šobrīd atvērt budžetu, kurš ir Saeimā uz pirmo lasījumu».
