Diskusijā par tā saukto skolotāju atalgojuma reformu mediji demonstrē pamatā funkcionāru un arodbiedrību viedokļus. Pašu skolotāju un pat skolu (sevišķi mazo un lauku skolu) vadītāju dalība tajā, manuprāt, ir nesamērīgi maza. Tāpēc liels paldies Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas (Rēzeknes novads) direktorei Gundegai Rancānei par to, ka viņa piekrita sarunai ar Neatkarīgo.
- Kā Makašānu Amatu vidusskola sāk jauno mācību gadu?
Makašānu skola jaunajam mācību gadam ir gatava. Paredzam, ka skolēnu skaits būs aptuveni tāds pats kā pagājušajā gadā. Kā jau vasarās ierasts, esam piestrādājuši pie tā, lai mūsu darba un mācību vide kļūtu pievilcīgāka, interesantāka un ērtāka. Dārzi mūsdienu skolām ir ļoti neparasta būšana. Bet mēs ar saviem dārziem lepojamies. Tāpēc vasarā nodarbojāmies ar izaudzētās veselīgās ražas pārstrādi. To turpināsim darīt visu rudeni, jo jānovāc dārzeņi, jāpārstrādā āboli.
Taču, tāpat kā citas skolas, arī mēs esam lielā neziņā par to, kā realitātē darbosies jaunā pedagogu darba samaksas kārtība. Lai gan - skolās pie šīs neziņas esam sen pieraduši.
- Ļoti žēl, ka esat pieraduši. Jo tas nozīmē, ka esat samierinājušies ar cūcību. Tikko gribēju jautāt - kad jūsu skolas skolotāji stabili zināja, ko saņems algā no pirmā septembra? Bet, ja jūs sakāt, ka esat arvien neziņā par to, kam, manā uztverē, bija jātop zināmam vismaz iepriekšējā mācību gada beigās, tad, manuprāt, visi ar izglītības sistēmu saistītie kantori - sākot ar ministriju un beidzot ar pašvaldībām - ir apgājušies ar skolotāju, skolu pretīgi un neprofesionāli.
- Skolotāji savas algas apmēru uzzina tikai septembra sākumā, kad ir sastādīta tarifikācija. Jo tikai pirmajā septembrī ir zināms faktiskais skolēnu un klašu komplektu skaits, kāds būs mācību gadā. Nereti ir tā, ka klašu komplektu skaitu izšķir viens skolēns, kurš pēdējā brīdī atnāk vai arī aiziet no skolas. Šogad jaunā pedagogu darba apmaksas modeļa dēļ neziņa būs vēl lielāka un ilgāka. Līdz pirmajam septembrim nav precīzi zināms, kādu priekšmetu mācīšanai būs jāapvieno klases (ja gadījumā klasēs dalītām mācībām naudas nepietiks). Kā pastāstīja Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes speciālisti, reālais naudas cipars, kas nāks kā valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai, pašvaldībai būs zināms ne ātrāk kā septembra vidū. Tad arī skolotāji precīzi zinās savu algu.
- Kas, jūsuprāt, nav izdarīts, lai skolotāju atalgojuma reformu varētu saukt par reformu, kur nu vēl - jēdzīgu reformu?
- Izglītības sistēma ir ļoti sarežģīts mehānisms. Nav viegli izstrādāt universālus noteikumus, kuri labi derētu gan bērnudārzam, gan mazai lauku skolai, gan lielai Rīgas skolai, gan divplūsmu skolai... Un kur tad vēl dažādas speciālās skolas, profesionālās skolas, interešu izglītība, profesionālās ievirzes skolas, vakarskolas un tālmācības iestādes.
Es uzskatu, ka jaunais pedagogu darba samaksas modelis un dažas ar to saistītās normatīvo aktu izmaiņas ir izdarītas, pietiekami neiedziļinoties. Piemēram - pamatskolas skolēni. Šobrīd gan šī ideja ir no Ministru kabineta izņemta, bet vakar (intervija tapa 25. augustā - V. A.) ministrs Kārlis Šadurskis skaidri un gaiši pateica: «Nākotnē ejam uz to, ka sākumskola (1.-6. klase) būs tuvāk dzīvesvietai, bet jau 7.-9. klašu skolēniem būs jābrauc uz centru skolām.» Ministrijas amatpersonas saka, ka ir uzsāktas sarunas ar Satiksmes ministriju gan par ceļiem, gan arī tiek domāts par jaunu autobusu iegādi. Vispirms viņiem gan vajadzētu veikt izpēti, cik ilgu laiku daudzi Rēzeknes novada bērni jau tagad (!) pavada ceļā uz skolu un atpakaļ. Dažiem tas aizņem divas un vairāk stundas dienā.
Mūsu pagastam ir divi skolēnu autobusi, bet situācija kļūst aizvien trakāka. Jo autobusam jāizbrauc līkumu līkumi pa lauku ceļiem, paņemot katru bērnu citā vietā. Dažiem, kuri iekāpuši autobusā pirmie, ceļš uz skolu kļūst par moku ceļu. Bērni no garlaicības autobusos sāk smieties, blēņoties, šoferi dusmojas, jo viņiem taču jāvada transportlīdzeklis. Tā ir reāla problēma - bērnu drošība ceļā uz skolu. Vai šoferis var atbildēt par to, kā bērni uzvedas autobusā? Vai varbūt vajadzēs algot audzinātāju, kurš bērnu baru tā garajos ikdienas ceļojumos uzraudzīs? Un galu galā - ja tiek uzsvērts, ka nevajag mājasdarbus, nedrīkst bērnus pārslogot, vai tad pārmēru garais ceļš uz skolu bērnus nenogurdina? Vai ir veikti kaut kādi aprēķini, cik izmaksās ceļu remonti, autobusu iegāde, šoferu algošana? Kāda konkrēti būs tā finanšu izlietojuma efektivitāte? Vai galu galā turpināt uzturēt pamatskolu neiznāks lētāk? Atceros, kāds lektors no Anglijas stāstīja par to, ka tur bijusi līdzīga pieredze. Un tā bijusi rūgta.
Mūsu skolas skolotājiem un man nav skaidrs, kāpēc skolām, kuras īsteno profesionāli orientētā virziena programmas mūzikā, mācību stundu apmaksai ir koeficients 1,3, bet citām skolām, kuras pievēršas, piemēram, amatniecībai, šogad vēl saglabāts koeficients 1,2, bet 2018. gadā šāda koeficienta nav vispār. Uzskatu, ka tas ir negodīgi.
Vēl viena negodīga lieta ir tā, ka tā motivācijas fonda, ar ko ministrija jaunajā modelī lepojas, mazajām skolām nemaz nebūs, jo 13% no kopējās naudas būs jānovirza mācību stundu apmaksai. Nekam citam nepietiks. Skolās, kurās ir ap 500 skolēnu un vairāk, protams, labākos pedagogus varēs arī motivēt.
Vakardienas konferencē Daugavpilī savā uzstāšanās uzrunā Daugavpils pašvaldības vadītājs Jānis Lāčplēsis teica: «Ministrija iniciē reformas, bet naudas slogu uzliek pašvaldībām.» Savukārt Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs pastāstīja, ka pašvaldībai šajā mācību gadā izglītības procesa nodrošināšanai (darba samaksai) varētu būt jāiegulda aptuveni 380 000 eiro.
- Par to, ka valsts politikas pieļauto kļūdu (demogrāfijas, izglītības, izlīdzinātas tautsaimnieciskās attīstības politikā) sekas vara tiecas pārkraut uz pašvaldībām, ļoti asi un arī saistībā ar šo reformu izteicies ne viens vien pašvaldību vadītājs. Bet man šķiet, ka šo oficiālo manipulāciju apzināts nolūks turklāt ir samazināt gan skolu, gan skolotāju skaitu. Kā tas skars jūsu skolu?
- Tieši tāds ir viens no reformas mērķiem. Ministrija to neslēpj. Taču to, cik būs «lieku» skolotāju, sapratīsim mācību gada laikā. Šis gads jau kaut kā tiks izvilkts. Domāju, būs daudz skolotāju, kuri vēl strādās, kaut arī slodze un attiecīgi arī alga būs mazāka. Bet nākamajā mācību gadā atbirums jau būs noteikti. Ir izveidoti arī daži pārejas perioda noteikumi, kuri šajā gadā vēl nav tik skarbi. Piemēram, saistībā ar minimālo skolēnu skaitu klašu grupās un apvienotajām klasēm.
- Varbūt es to paciestu, ja šo manipulāciju rezultātā tiktu garantēts nepārprotams vispārējās izglītības kvalitātes pieaugums. Taču tā vietā es saskatu tieksmi primitivizēt mācību procesu. Piemēram, reiz es biju labs matemātiķis, bet nu jau gadus 40 matemātiku neesmu aizticis. Taču šā gada eksāmena (kura rezultātus sauca par sliktiem) uzdevumus bez tās aiztikšanas izrēķināju krietni virs vidējā līmeņa valstī. Tas arī radīja man sliktas domas gan par mācīšanas metodiku, gan vielas primitivizāciju.
- Domāju, ka ļoti daudz kas atkarīgs no skolotāja. Nekādi normatīvie dokumenti neierobežo skolotāja radošumu mācību metožu izvēlē, mācību procesa organizēšanā. Ja nu vienīgi jaunie «tikumības noteikumi»...
- Bet ministram Kārlim Šadurskim šā matemātikas eksāmena sakarā bija divi secinājumi: 1) «pēdējais laiks veikt skolu tīkla sakārtošanu, jo eksāmenu rezultāti liecina, ka mazajās skolās tendence ir sliktāka»; 2) «...jaunais saturs. Tur daudz darāmā»… Vai jums ir ko teikt par satura reformu un jauno standartu? Kādiem tiem jābūt?
- Skolēni ar vājām sekmēm ir visur. Tikai lielās skolās ir lielāka dažādība. Noteikti nepiekrītu tam, ka lauku skolās ir sliktāki pedagogi. Ir jāsaprot, ka laukos nereti ir lielāks to bērnu īpatsvars, kuri nāk no sociāli problemātiskām ģimenēm. Tādos gadījumos skolotāji iegulda milzīgu darbu, lai panāktu šo bērnu izaugsmi gan zināšanās, gan sociālajās prasmēs. Skolotāji to panāk, viņi faktiski dod pamatu tam, lai šis bērns izaug par normālu sabiedrības locekli. Reiz jau Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāvji uzsvēra, ka ne tikai olimpiāžu un centralizēto eksāmenu rezultāti ir vienīgie labas skolas rādītāji, ka ir jāvērtē arī tas, kāda ir katra bērna izaugsmes dinamika.
Par saturu. Valsts izglītības satura centrs īstenos vērienīgu projektu - Kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura aprobācija. Tam kopumā paredzēti gandrīz 14 miljoni eiro. Domāju, ka IZM un VISC nepietiekami informē par šo procesu. Cik atceros, vienā no Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes sēdēm kāda direktore lektoram jautāja: «Kā mēs varētu iesaistīties jaunā satura izstrādes procesā? Vai skolotājiem paredzēta samaksa par to, ka viņi aprobēs jaunos mācību līdzekļus?» Uz to tika atbildēts: «Nē, samaksas nebūs. Jums būs tā lieliskā (!) iespēja izmantot šos jaunos materiālus.» Lai gan visi saprot, ka tā būs nevien iespēja, bet arī nopietns papildu darbs.
Cik saprotu, izmaiņas būs lielas. Daži mācību priekšmeti tiks apvienoti, citi pazudīs vispār. Iespējams, viss ir labi domāts, bet nāk daudz par vēlu. Jo straujie procesi ekonomikā, globalizācija, migrācija, informatizācija sen jau prasa, lai jaunietim pēc iespējas agrāk būtu ne tikai zināšanas, bet arī daudzas un dažādas konkrētas iemaņas, prasmes (tostarp - labas komunikācijas, adaptācijas prasmes) utt. Ja kāds vēlas ar šo projektu iepazīties, te būs saite: http://www.cfla.gov.lv/lv/esfondi20142020/izsludinatasatlases/8311kompetencupieejabalstitavisparejasizglitibassaturaaprobacijaunieviesanaatk.
- Atklāti sakot, man no tiem jūsu nozares plāniem galvā putra. Kas ir izpildīts, kas nav? Piemēram, ja bija domāts 2014. gadā izveidot pamatizglītības standartu un izstrādāt minimālo saturu, kāpēc jau pēc diviem gadiem par to pilnīgi jaunas izstrādes līmenī runāt atkal? 2014. gadā bija jāparādās direktoru novērtēšanas sistēmai, 2013. gadā - atbalsta programmai mazo skolu attīstībai, 2013. - jauno skolotāju sagatavošanas programmai… Utt. Kādi ir sistēmiskie trūkumi izglītības politikā? Kādi instrumenti nav doti skolu vadītājiem efektīvai rīcībai?
- Pēdējo pāris gadu laikā, klausoties IZM darbinieku uzstāšanās un atbildes uz auditorijas jautājumiem, gadījies dzirdēt, ka viņiem pašiem dažreiz nav skaidrs, kas kurā normatīvā dokumentā īsti ir ierakstīts. Vakar Daugavpils reģionālajā konferencē kāda direktore neformālā sarunā izteikusies, ka ar visiem jaunajiem MK noteikumu grozījumiem un likumiem varēs iepazīties līdz šā mācību gada beigām - 31. maijam.
Problēma ir tā, ka, mainoties ministriem, mainās arī nozares politika. Turklāt - diezgan radikāli. Roberta Ķīļa laikā bija aktuāls mazo skolu saglabāšanas un attīstīšanas jautājums. Inas Druvietes laikā - obligātā vispārējā izglītība, kas, manuprāt, ir ļoti svarīga lieta. Kārlim Šadurskim nākas beidzot iedarbināt jauno samaksas modeli, un viņš to dara, par vienu no galvenajiem vadmotīviem liekot - skolu tīkla sakārtošana un naudas resursu efektīva izlietošana. Jāsaka - MK noteikumi lielā mērā tiek pielāgoti atbilstoši katra ministra uzskatam par prioritātēm nozarē.
Ar direktoru atestācijas lietām nodarbojas Izglītības kvalitātes valsts dienests. Cik saprotu, tad šogad viņiem ir jāsagatavo MK noteikumi Kārtība, kādā akreditē izglītības iestādes, eksaminācijas centrus un citas Izglītības likumā noteiktas institūcijas, vispārējās un profesionālās izglītības programmas un novērtē valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību. Direktoru atestācija notiks vienlaikus ar iestādes akreditāciju. Manuprāt, IKVD Initas Juhņēvičas vadībā strādā adekvāti un izglītības iestādēm draudzīgi, daudz informē un skaidro. Viņi ir definējuši, ka svarīgāk ir skaidrot, nevis sodīt. IKVD ir uzsvēris - direktoru atestācijai ir jābūt saistītai ar pieejamo naudu, kuru varētu maksāt izglītības iestāžu vadītājiem tad, kad viņi būs saņēmuši novērtējumu un pakāpi.
- Kā jūs šobrīd kopumā raksturotu, neteiksim, tikai jūsu, teiksim, novada skolu attiecības ar nozares vadību - kā futūristiskas, profesionālas, koleģiālas, mērķtiecīgu, pozitīvu stabilitāti veidojošas,…
- Drīzāk kā futūristiskas… Jā. Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes darbinieki aktīvi snieguši priekšlikumus trūkumu novēršanai izglītības procesa finansēšanā, arī arodbiedrības (LIZDA un LIVA), bet katra izmaiņa tikusi panākta ar milzu grūtībām. Arī informatīvajos semināros, uz kuriem IZM darbinieki izbrauc, lai skaidrotu un uzklausītu, dažkārt no viņu puses bijusi jūtama augstprātība un pat cinisms attieksmē pret pedagogu «šķiru» kā tādu.
- Jūs pieminējāt «tikumības noteikumus». Kas tā par ar likumu regulētu «tikumības kritēriju ievērošanu mācību procesā»? Kā jūs, skolotāji, šādu regulēšanu vērtējat?
- Pateicoties Jūlijai Stepaņenko un deputātiem, ir tapuši 480. MK noteikumi Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība. Tie noteikumos ietvertie punkti, kuri nosaka valsts simbolikas un himnas lietošanu skolās un tās pasākumos, kā arī noteikumi saistībā ar valstiski nozīmīgiem datumiem veltītiem pasākumiem varētu būt pieņemami. Bet noteikumos ir arī punkti, kuri runā par tikumību. Un te ir vājprāts: skolām būs jāizstrādā vesela virkne jaunu, bezjēdzīgu dokumentu. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izvērtējama informācijas, mācību līdzekļu, materiālu, mācību metožu atbilstība izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, pieprasa audzināšanas darba virzienu izstrādi audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanai triju gadu periodam un plānu katram mācību gadam (!). Jāsaka - tas ir tumšākais murgs, kas radīts pēdējos gados.
- Nupat izskanēja vēl viena braša ideja. Mācību gads esot jāpagarina… Mācību gada pagarināšanas ideja…
- Uzskatu, ka pagarināt skolēniem mācību gadu uz vasaras rēķina ir nepieļaujami. Jau tā saules Latvijā ir maz. Neviens par šo ideju nav laimīgs - ne skolēni, ne vecāki, ne skolotāji. Tikai ministrs ir sajūsmā.
