Jūlijā valdība beidzot apstiprināja divus gadus muļļāto pedagogu algu reformu, kas paredz būtisku atalgojuma pieaugumu, pirmsskolas pedagogu algu kāpināšanu gan atstājot pašvaldību labās gribas ziņā, par kuru izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) pirms nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām nešaubās.
Diemžēl saruna ar izglītības sistēmas darbiniekiem atklāj skumju ainu - manipulācijas ar skaitļiem, kā rezultātā daudziem alga nepieaugs, jo līdz šim darītais tiks tarificēts kā mazāka slodze. Neatkarīgās diskusija ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) eksperti sociālekonomiskajos jautājumos Andželu Sokolovu un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidenti Aiju Melli.
Neatkarīgā: - Kādas būtiskākās izmaiņas 1. septembrī sagaidīs skolotājus un skolēnus?
Andžela Sokolova: - Vēl grūti spriest - 1. septembrī saskaitīs bērnus, atbilstoši to skaitam sarēķinās naudu, un ap 20. septembri pašvaldības uzzinās piešķirto līdzekļu apjomu, ko tālāk sadalīs pa skolām.
- Katrs pedagogs 1. septembrī vēl nemaz nezinās, cik viņš saņems?
A. S.: - Zinās apmēram, bet ne precīzi.
Aija Melle: - Formula un principi ir skaidri, var sākt rēķināt. Bet, tā kā ir jauna slodzes aprēķināšanas kārtība, kas pieņemta tikai jūlijā, skolām grūti saprast, vai nepietrūks skolotāju. Turklāt daļu finansējuma pašvaldības ir tiesīgas vēl divus gadus pārdalīt, piemēram, pedagogu aizvietošanai, kam parasti ar šim mērķim iezīmēto naudu nepietika. Jādomā arī, kā izdzīvot tādām mazākumtautību skolām kā lietuviešu, igauņu, baltkrievu, ukraiņu, kas ir vienīgās valstī un kurām grūti pārmest nereorganizēšanu.
Ja agrāk slodze bija 21 stunda, tad tagad - 30. Lai nodrošinātu algu 680 eiro par likmi, piemēram, atbalsta personālam, ko finansē pašvaldības, ja naudas nav, tad tiks samazināta slodze, viņi darīs to pašu darbu, tikai slodze skaitīsies 0,8 vai 0,9.
- Tad par to pašu darbu, ko pedagogs darīja līdz šim, viņam skaitīsies mazāka slodze un reāli viņš saņems apmēram to pašu atalgojumu uz rokas?
A. M.: - Es runāju par atbalsta personālu, un līdzīgi būs ar pirmsskolas pedagogiem. Pašvaldības aicinātas maksāt pirmsskolas pedagogiem algu līdzīgu kā skolās - 620 vai 680 eiro, bet ne mazāk kā 560. Lai būtu šis žests, pašvaldības piemaksās, vienlaikus samazinās slodzi. Rezultātā pirmsskolas pedagogs darīs to pašu darbu, tikai viņam skaitīsies nepilna likme un reāli pielikuma nebūs vai arī tas būs ļoti mazs.
A. S.: - Uz papīra izskatās skaisti - dažas pašvaldības sola 680 eiro par 40 stundām pirmsskolas pedagogiem, lielākā daļa - 620. Bet to nevienam pedagogam nebūs iespēja nopelnīt, jo 40 stundu lielākā daļa audzinātāju nestrādās - bērnudārza režīms ļauj izstrādāt tikai 30 stundu. Audzinātājs strādās 0,83 slodzes un no 620 vai 680 eiro saņems tos pašus 560.
- Tad jau pašvaldībām tas nemaz neprasīs papildu finanses, par ko tās uztraukušās?
A. S.: - Domāju, tāpēc arī tās manipulācijas, jo pašvaldībām šogad nav no kurienes ņemt papildu naudu. Iespējams, situācija varētu mainīties no 1. janvāra.
- LIZDA veica pašvaldību aptauju par iespējām celt pirmsskolas pedagogu algas. Kādi ir secinājumi?
A. S.: - Lielākā daļa gatavi maksāt 620 eiro, atklājot, ka lielākoties visiem būs 0,8 vai 0,75 slodzes. Neviena no pašvaldībām nepauda, ka alga būs 620 un pedagogi strādās 40 stundu.
A. M.: - Arī Rīga visiem sola maksāt 680 eiro, bet ar samazinātu slodzi. Šī reforma notiek vienlaikus ar drakonisku skolu tīkla reformu. Ja iepriekšējā darba grupa izglītības ministres Mārītes Seiles vadībā domāja, kā tomēr saglabāt atalgojumu pedagogiem, kuri saņem adekvātu samaksu, tad tagad ir tik drakoniska pedagogu likmju un skolēnu skaita attiecība, ka neko neiegūst. Piemēram, Rīgai šī attiecība celta no 10,2 uz 16,5, Pierīgai - no 8 uz 14 - gandrīz divas reizes! Papildu finansējums, ko Rīga iegūst, ir apmēram 1,5 miljoni eiro gadā jeb 110 tūkstoši eiro mēnesī uz visām skolām, ieskaitot sociālo nodokli! No tās vēl jānodrošina 680 eiro arī atbalsta personālam, kur tā nauda arī pazūd. Iespējams, ļoti lielās skolās pedagogi kaut ko iegūst, it īpaši tie, kuri nestrādāja pilnas divas slodzes, 40 stundu. Bet daudz būs pedagogu, kas zaudēs. Reālo ieguvumu varēs izvērtēt, kad 10. oktobrī visi saņems pirmās jaunās algas.
- Cik pamatota, jūsuprāt, ir Rīgas domes vēlme vērsties Satversmes tiesā par pedagogu algu modeli un Rīgas skolām noteikto lielāku bērnu skaita koeficientu?
A. M.: - Piemēram, Rēzeknē un Valmierā, Siguldā ir tāds pats iedzīvotāju blīvums un skolu proporcija kā Rīgā, par dažiem skolēniem atšķirīgs, bet tagad līdzīgas skolas, kurās mācās, piemēram, 500 skolēnu, saņems ļoti dažādu finansējumu novados, pilsētās, Rīgā.
- Jaunais modelis šīs atšķirības pastiprina vai mazina?
A. M.: - Pastiprina!
A. S.: - Skolas ir līdzīgas, ar 500 skolēniem, 47 skolotājiem, tādu pašu pamata un vidējās izglītības programmu, stundu skaitu, bet nauda krasi atšķirīga! Starpība starp šādu skolu reģionālās nozīmes pilsētās un Rīgā ir gandrīz 9000 eiro!
- Ar ko šie koeficienti ir pamatoti?
A. S.: - Ar iedzīvotāju blīvumu. Bet tā nevar rēķināt uz galviņām - skolotājam vienādi stunda jānovada 5, 15 vai 30 bērniem! Bet, tā vietā, lai paceltu maksu tiem, kam maksāja mazāk par nelielu skaitu bērnu klasē, samazina tur, kur to ir daudz.
A. M.: - Absurdi, bet, ja Rīga iepirktu daudz mežu, tad tās iedzīvotāju blīvums mainītos un koeficients būtu cits. Sociālajiem partneriem tiekoties ar premjeru un izglītības ministru vēl pirms modeļa apstiprināšanas, arī premjers Māris Kučinskis atzina, ka šī attiecība nav taisnīga. Arī Šadurskim nebija argumentu, izņemot to, ka nekad nebūšot tā, ka visiem ir labi, ka reforma jāievieš par katru cenu un pēc gada to varēšot pārskatīt.
Igaunijā pedagoga minimālā alga ir 958 eiro - klausīties pompozās runas par reformu ir skumji. Šī ir nevis algu paaugstināšana pedagogiem, bet mēģinājums kaut kā izlīdzināt atšķirīgo algu līmeni. Vajadzēja paaugstināt mazākās algas, nevis mazināt tās, kas bija puslīdz normālas. Pastāv risks, ka daļa labu pedagogu aizies. Jau šobrīd angļu valodas skolotāju ir gandrīz neiespējami sameklēt. Ar vienu roku it kā tiek dots, ar otru - ņemts.
A. S.: - Šī nav reforma!
- Tad zināma taisnība Rīgas domes vicemēram Andrim Amerikam, kas pedagogu algu modeli nosaucis par «cinisku manipulāciju ar skaitļiem». It kā ir lielāka nauda, bet vairāk stundu, vairāk bērnu uz pedagogu.
A. S.: - Tieši tā!
A. M.: - Ja arī skolā, kur klasēs ir 30 - 32 skolēni, nav ievērojams algas paaugstinājums, tad jājautā, cik skolēniem klasē vajadzētu būt?
- Bet kaut kur jau tie 35 miljoni aiziet!
A. S.: - Šajā gadā tikai deviņi, nākamgad - 27. Mēģinām, bet nevaram saprast, kur tie paliek! Šadurska kungs minēja, ka būs desmit pašvaldību, kurām pieaugums būs ap 20%.
A. M.: - Varbūt kādās mazajās pašvaldību skolās atalgojums pieaug, kaut gan, iespējams, arī tur pedagogiem nebūs pilna slodze.
A. S.: - Daugavpils novada mazas skolas vadītāja man jautāja - ja viņai likme samazināta no vienas uz 0,9 likmēm, cik stundas viņa varēs mācīt. Ja likme samazinās, tātad arī tur nav finansējuma pieaugums. Bet atgādināju, ka likmē var iekļaut arī stundu gatavošanu, burtnīcu labošanu, par ko viņa teica, ka nekad par to nav maksāts un nemaksās.
- Kāpēc, ja to solīja apmaksāt?
A. S.: - Trūkst naudas. Nevar atcelt stundu, bet var nemaksāt par burtnīcu labošanu!
A. M.: - Ir jābūt noteiktam skolēnu skaitam skolā, lai pedagogam varētu samaksāt par visu, ko paredz reforma. Modelis it kā vērsts uz skolu tīkla sakārtošanu un piepildītām klasēm, kas it kā ir pareizi. Bet, to pieņemot vasarā, pašvaldībām vairs nav iespējas skolu tīklu reformēt, skolu reorganizācija jāpiesaka vismaz sešus mēnešus iepriekš. Tādējādi pašvaldībās, kur skolu tīkls nav sakārtots, pedagogi kļūs par ķīlniekiem. Pašvaldībām ir savi motīvi, kādēļ to vai citu skolu neslēgt. Loģiski būtu pēc modeļa pieņemšanas dot gadu skolu tīkla sakārtošanai.
- Vai šī reforma, ko jūs atturaties saukt par reformu, un kā ietekmēs izglītības kvalitāti? Ko iegūs skolēns?
A. S.: - Ko skolēns var iegūt kvalitatīvāku nekā līdz šim no skolotāja, kurš oktobrī redzēs, ka viņa alga samazinājusies? Un tādi būs! Ja skolotājs redzēs, ka viņa darbs tiek novērtēts, viņš saņem vairāk, viņš ar lielāku motivāciju strādās, un skolēns arī kaut ko iegūs. Man šķiet, ka par kvalitāti te netiek domāts.
A. M.: - Es arī neredzu sasaisti ar kvalitāti. Labā ziņa ir tā, ka pedagogam šis modelis tomēr paredz samaksāt par papildu darbu, par ko pašvaldības varēja maksāt vai nemaksāt. Bet jādomā par to, lai pedagoga slodze pēc būtības būtu mazāka, nemazinot atalgojumu. Iecere bija pirmsskolas pedagogiem celt atalgojumu, lai viņi nestrādā divos darbos un neizdeg, kad vairs grūti runāt par kvalitāti. Bet tas nenotiks, ja viņiem samazina slodzi un alga nepalielinās! Pirmsskolas pedagogu ļoti daudz trūkst!
- Kā vērtējat mūsu vispārējo izglītības kvalitāti?
A. S.: - Tā nav slikta. Ir ļoti daudz labu skolotāju, kuri iet dažādos kursos, mācās, radoši strādā, pielieto tehnoloģijas, piedalās projektos un neskatās, vai par to viņiem samaksās, vai nē. Protams, ir arī skolotāji, kas nāk uz skolu vienkārši pienākuma pēc.
A. M.: - Bet ļoti daudz tiek runāts par zemiem centralizēto eksāmenu rezultātiem.
A. S.: - Bet to nevar saistīt tikai ar skolotāju darba un izglītības kvalitāti. Cik gudras galvas izbraukušas no Latvijas! Kāda daktere man sarunā atzina, ka kādā ciemā pēdējos gados nav piedzimis neviens pilnīgi vesels bērns! Ar daudziem jāstrādā ar speciālām metodēm, bet speciālajā izglītībā šobrīd viss ir sajaukts, nevar saprast, kā tā strādās un cik ilgi. Mērķis esot integrēt visus kaut kur, bet kā - to neviens nezina.
A. M.: - Mums tomēr vajadzētu domāt, kā diferencēt skolēnu apmācību, iedot talantīgajiem vairāk un atzīt, ka ir bērni, kuri nespēj izpildīt standartu. Nevajag visus mākslīgi veidot par sekmīgiem, sakot, ka otrgadniecības mums nav. Skolotāji ir spiesti ieguldīt daudz darba, lai viņus izvilktu! Lēkājam no viena grāvja otrā - vienubrīd varēja pārcelt ar visām nesekmīgajām atzīmēm, tad paziņoja, ka jābūt visiem sekmīgiem. Un, ja kopumā valstī ir slikti eksāmenu rezultāti, nevar tikai teikt, ka skolotāji nav iemācījuši. Jāpaskatās citi iemesli, jāpaanalizē gan kontingents, gan eksāmenu saturs. Turklāt, ja vēlamies speciālo izglītību integrēt vispārizglītojošajā skolā, kas ir pareizi, tam vajadzīgi arī papildu resursi. Nevar vienkārši iemest bērnu ar īpašām vajadzībām klasē ar 30 skolēniem, kur ir viens skolotājs, daži reemigrējušie vai cittautību bērni, skolēni ar uzvedības traucējumiem vai hiperaktivitāti, kas arī prasa papildu uzmanību. Jādomā par skolotāju palīgiem, ja gribam realizēt pilnvērtīgu iekļaujošo izglītību.
- Uz laiku iesaldēts jautājums par internātskolu un speciālo skolu turpmāko finansēšanu, kam valsts grasījās atņemt finansējumu, bet to atstāja vēl līdz 2017. gada beigām. Kāda, jūsuprāt, būtu optimālā sistēma?
A. S.: - Lai varētu integrēt kādu bērnu, jābūt atbilstošiem apstākļiem, nevar būt klase ar 30 bērniem. Jābūt mazākam skolēnu skaitam klasē, skolotāja palīgam, noteiktiem apstākļiem, citam režīmam, telpām. Skolai tas nav izdevīgi, jo esošā kārtība paredz lielāku finansējumu skolām, kas vairāk pieblīvē klases. Arī papildu stundas prasa lielākus izdevumus. Ja par to īpaši netiek domāts, nevaram runāt ne par kādu integrāciju!
A. M.: - Labs iekļaujošās izglītības piemērs ir Cēsu 2. pamatskola, kurā kopā ar citiem bērniem mācās bērni ar ļoti smagām diagnozēm. Pedagogi ir speciāli apmācīti, skolai ir nepieciešamā infrastruktūra, atsevišķi korpusi, bet šie bērni ir integrēti skolas dzīvē! Ja šādu ceļu ietu, tas būtu milzīgs ieguvums gan visai sabiedrībai, gan slimajiem bērniem un viņu ģimenēm, gan veselajiem bērniem, kuri mācās būt kopā. Bet tur jāiegulda lieli resursi. Labi, tad nepērkam vecas bruņumašīnas, bet ieguldām te!
- Bet esošā sistēma jau nemudina pašvaldības integrēt bērnus vispārizglītojošajās skolās, bet drīzāk uzturēt internātus, kurus lielākoties finansē no valsts budžeta, kurus Šadurskis nosaucis par arhaiskiem veidojumiem.
A. M.: - Pirms likvidēt, jābūt kaut kam vietā. Mums bieži tā ir bijis, ka tiek ieviests kas jauns, piemēram, informātika skolās, kad vēl nav datoru vai sociālās zinības, kuru apguvei grāmatas izdeva tikai pēc trīs gadiem.
Pedagogiem ir arī jābūt zināšanām, kā ar šādiem bērniem strādāt!
- Izklausās, ka šīs nosacītās reformas ir vairāk skaitļošana uz papīra, kur ko ietaupīt, bez izpratnes, kā tas notiks realitātē.
A. S.: - Pēc būtības nekas nav mainījies.
- Bet jūs, arodbiedrības, līdzdarbojāties tā izstrādē. Jūs galīgi neņēma vērā?
A. M.: - Ja iepriekšējās ministres laikā darba grupā daudz diskutējām, tad šajā īsajā Šadurska laikā bija procesa imitācija, bija divas tikšanās, un viss. Sava taisnība jau ir, ka citādi mēs ilgi runātu un nepieņemtu nekādu modeli. Bet pieļauju, ka sociālā spriedze rudenī būs ļoti liela. Kamēr izstrādāja šo modeli, pedagogiem divus gadus algas nemainījās, neraugoties uz minimālās algas kāpumu.
Man šķiet tuvredzīgi veidot modeli noteiktai naudas summai. Vajadzēja veidot ideālo variantu un tad paskatīties, ko varam realizēt uzreiz, ko pēc gada, diviem. Un visi pedagogi ieraudzītu, uz ko ejam. Tiekoties ar premjeru, izglītības ministrs apsolīja, ka šāds grafiks tiks veidots, bet par to nekas nav dzirdams!
Līdzīgi, tie paši cilvēki, kuri iepriekš izstrādāja pedagogu kvalitātes pakāpju modeli kā vienīgo un pareizo, tagad atzīst, ka sistēma ir diezgan birokrātiska un neparāda pedagoga īsto darbu. Jo vairāk - kvalitāšu piešķiršana ir apturēta, neesot skaidrības, kas būs vietā! Tādējādi pedagogiem, kuri ienāk sistēmā, tiek liegta iespēja tās saņemt.
A. S.: - Turklāt kvalitātes pakāpju derīguma termiņš 2017. gadā beigsies virknei pedagogu, kuriem arī pēc tam nāksies dzīvot ar mazāku algu.
- Ir arī kādas pozitīvas izmaiņas?
A. S.: - Jā. Es gribētu atzīmēt labi izveidotos ieteikumus, kā veidot pedagoga slodzi: cik kontaktstundu, cik gatavošanās, konsultāciju u.tml. Ja skolām ir tas brīnums, ka finansējums pieaug, tad aicinātu slodzes veidot, vadoties no šiem ieteikumiem. Bet to var izdarīt, ja ir papildu nauda un papildu skolotāji. Ja matemātikas skolotājs vadīja 28 stundas, bet tagad viņam jāatstāj 21, tad jādomā, kas vadīs vēl septiņas stundas. Vajag vēl vienu skolotāju. Vajadzīga arī vide, lai nodrošinātu, ka skolotājs var normālā režīmā tās 40 stundas nostrādāt, lai viņam nav jāskraida pa kabinetiem uz maiņām, jāgaida.
A. M.: - Vairumā gadījumu diemžēl nevarēs pedagogam samaksāt visu par papildu darbiem kaut vai tāpēc, ka viņš nevarēs strādāt vairāk par 40 stundām, un būs jātarificē nevis 21 stunda ar papilddarbiem, bet, piemēram, 28 stundas, jo nebūs, kas māca tās pāris atlikušās stundas. Tādējādi par papilddarbiem netiks samaksāts pilnībā.
Es tomēr aicinātu pedagogus neklusēt, jo neviens cits viņu vietā neko neizcīnīs. Rudenī varēsim vērtēt, vai šāda situācija pedagogus apmierina. Ceru, ka ministrija izvērtēs modeļa reālo darbību.
