Profesionālās izglītības materiālās bāzes modernizācijā iepriekšējos gados ir ieguldīti milzīgi līdzekļi, un arī turpmāk miljoni eiro – gan Eiropas Savienības, gan valsts budžeta naudas – aizies šīs jomas attīstībai. Tomēr ir jomas, kur vēl nāktos piestrādāt, un viena no tām – zināšanu uzlabošana un profesionālās izglītības prestiža celšana.
Jāveicina popularitāte
Ieguldot 158,65 miljonus eiro, līdz šim pamatīgus uzlabojumus piedzīvojušas 27 profesionālās izglītības un vidējās kultūrizglītības iestādes. No 288 prioritārajām izglītības programmām pilnībā modernizētas 88, bet daļēji - 54. Arī nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā plānots tērēt ap 105 miljoniem eiro, tostarp darba vidē balstītu mācību attīstībā - 22 miljonus eiro (3,3 miljoni valsts budžeta līdzfinansējums). Tas ļauj cerēt, ka audzēkņu šajā jomā netrūks, sasniedzot pusi no pamatskolas beidzēju skaita, kas ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas mērķis. Nozares ministrs Kārlis Šadurskis norāda, ka daudz kas šajā virzienā ir jau izdarīts, taču vēl vajadzētu piestrādāt pie profesionālās izglītības popularitātes vairošanas, jo šobrīd vēl dominē uzskats, ka šī veida izglītība tomēr ir mazāk prestiža nekā vispārējā vidējā.
Trūkst speciālistu
Nozarē strādājošie atzīst, ka profesionālajā izglītībā izdarīts ir daudz. Arī Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš uzsver: šobrīd daudzas profesionāli tehniskās skolas pārtapušas par maziem ražošanas centriem un aprīkojuma ziņā pat pārspēj strādājošus uzņēmumus. Diemžēl zināšanu līmenis vēl netiek līdzi tehniskajam nodrošinājumam. To pierāda arī centralizēto eksāmenu rezultāti, kas jo īpaši zemi ir tieši profesionāli tehniskajās skolās. «Esmu šokā par matemātikas pārbaudījuma vērtējumu, zemāk tas jau vairs nevar nobraukt. Nu nevar bez zināšanām eksaktajos priekšmetos kļūt par labu tehnisko jomu speciālistu,» ir pārliecināts V. Rantiņš. Šobrīd metālapstrādes un mašīnbūves sektorā trūkst 19% augstākā līmeņa un 32% koledžās un profesionālajās iestādēs izglītoto speciālistu. Asociācija cenšoties ieinteresēt jauno paaudzi par inženierzinātnēm. Viens no veidiem ir tehnobuss, kas ir mobila laboratorijas demonstrāciju platforma - ar to apbraukātas jau 102 skolas, un tajā pabijuši ap 9000 skolēnu. V. Rantiņš uzskata, ka dabaszinātņu mācīšana jāsāk pēc iespējas agrāk - vismaz no 4. klases. Tāpat pareizais ceļš ir darba vidē balstītu mācību attīstība, un uzņēmēji esot ieinteresēti tās atbalstīt, piedāvājot prakses vietas dažādu programmu audzēkņiem. Ir skaidrs, ka vispirms ir jāmāca un tikai tad var gaidīt atdevi, akcentē asociācijas vadītājs.
Atbalsta kompetenču centru izveidi
Arī Malnavas koledžas, kura piedāvā apgūt gan pirmā līmeņa augstāko, gan profesionālo vidējo izglītību, direktors Juris Bozovičs atzīst, ka šī joma iet uz labo pusi. Vēl tikai jāpiestrādā pie tā, lai pamatskolas beidzēji saprastu: parastā vidusskola un ģimnāzija ir tiem, kas grib pēc tam mācīties augstskolās. Taču arī vidusskolas cīnās par katru skolēnu, tāpēc ir gatavas tajās ievilkt arī tos, kuru atestātos ir tikai četras un piecas balles. J. Bozovičs par pareizu soli uzskata kompetenču centru izveidi un profskolu optimizāciju. Arī uz Malnavu braucot mācīties no ļoti plašas apkārtnes. Mazliet gan apbēdinot, ka koledžas, salīdzinot ar profskolām, ir apdalītas: uz tām visām piešķirti vien 14 miljoni eiro - patiesībā tik, cik vajadzētu vienas skolas attīstībai. Labi, ka Malnava jau iepriekš daudz darījusi, lai sakārtotu materiāli tehnisko bāzi.
Liels pluss, viņaprāt, šajā sektorā ir stipendiju nodrošināšana (un palielināšana) audzēkņiem, kā arī profesionālo mācību priekšmetu pasniedzēju darba samaksas paaugstināšanas par 20%, salīdzinot ar vispārējo priekšmetu skolotājiem. Tas ļaus piesaistīt kvalificētus kadrus, kuru daudzviet pietrūkst. Arī tas, ka ES nauda nonāks prakšu vadītāju piemaksām, stimulēs uzņēmējus piedāvāt mācību prakses vietas skolu audzēkņiem. «Jārēķinās ar to, ka uzņēmējam jānodrošina ne tikai darba un mācību vieta, bet arī dienesta viesnīca un ēdināšana,» norāda Malnavas koledžas direktors.
Uzņēmēju atbalsts ir
Par uzņēmēju atbalstu ir gandarīta Ogres tehnikuma (arī viens no kompetenču centriem, kurā tika apvienotas trīs skolas) direktore Ilze Brante. Viņi nodrošina ne tikai prakses vietas, bet arī maksā algu. Savukārt Latvijas valsts meži piešķīruši deviņiem audzēkņiem stipendijas 100 eiro apmērā (uz rokas viņi saņem 70 eiro). Tāpat ir laba sadarbība ar augstskolām - piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāte labprāt uzņem tehnikuma beidzējus studentu pulkā. Vaicāta, ko vēl vajadzētu uzlabot viņas vadītajā skolā, I. Brante teic, ka vēl tikai jāatjauno dienesta viesnīca un sporta zāle, kam arī šajā plānošanas periodā ir paredzēti vairāki miljoni eiro.
