Jaunākais pētījums par augstākās izglītības eksporta ekonomisko nozīmi un ietekmi Latvijā liecina, ka tā ir strauji augoša Latvijas tautsaimniecības pakalpojumu nozare, norāda biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs. Skaitļi šajā nozarē runā paši par sevi – 2015./2016. studiju gadā augstākās izglītības eksporta nozares radītā pievienotā vērtība Latvijas tautsaimniecībā ir 148 miljoni eiro (0,61% no IKP, Daunis Auers, Sergejs Gubins, pētījums Augstākās izglītības eksporta ekonomiskā nozīme un ietekme Latvijā, 2016).
Izmaiņas Imigrācijas likumā
Aprēķināts, ka viens ārvalstu students studiju gada laikā vidēji iztērē 12 264 eiro (3432 eiro - par mājokli, 5136 - par studiju maksu, 3696 - citi izdevumi). Tendences liecina, ka, lai arī nozarē ir aspekti, kuros nepieciešami uzlabojumi, gan augstskolas, gan valsts ir apzinājušās augstākās izglītības eksporta nozīmīgumu un strādā pie nozares pilnveides, ir pārliecināts I. Bergs. «Jaunākās izmaiņas Imigrācijas likumā vērtējamas kā pozitīvas, jo būtiski atvieglo ārvalstu studentu piesaisti, mazinot birokrātisko slogu u.tml. Process, kas jāiziet studentam, kurš vēlas studēt Latvijā, ir kļuvis vienkāršāks, taču, augot studēt gribētāju skaitam, iezīmējas valsts iestāžu un vēstniecību kapacitātes trūkums, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), kā arī Latvijas vēstniecībās ārvalstīs. Visspilgtāk tas izpaužas Uzbekistānā un Indijā,» stāsta I. Bergs.
Grūstīšanās ar elkoņiem tiek nolikta malā
Nenoliedzami, joprojām daudzi aspekti šajā nozarē ir pašu augstskolu rokās, piemēram, būtisku ieguldījumu nozares attīstībā sniedz Augstākās izglītības eksporta apvienība, ko 2011. gadā kopīgi nodibināja trīs augstākās izglītības iestādes - Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Biznesa augstskola Turība. Apvienības mērķis ir sadarbībā ar dažādām valsts institūcijām veicināt Latvijas augstākās izglītības eksporta attīstību. Šobrīd apvienība ir izaugusi, apvienojot jau 12 biedru. «Pateicoties augstskolu sadarbībai apvienības ietvaros, ir izstrādāti ārvalstu studentu atlases kritēriji, galvenās darbības vadlīnijas ārvalstu tirgos u.tml. Lai gan, no vienas puses, augstākās izglītības iestādes savstarpēji konkurē, piedāvājot savus pakalpojumus/produktus ārvalstīs, piemēram, izglītības izstādēs šī konkurence ir pakārtota. Augstskolu pārstāvji apzinās, ka katra vārdam atsevišķi ārpus reģiona ir daudz mazāks svars, nekā sadarbojoties, turklāt tiek strādāts pie tā, lai Latvija kopumā var piedāvāt pēc iespējas plašāku piedāvājumu. Grūstīšanās ar elkoņiem tiek nolikta malā, lai kopīgais pienesums valsts ekonomikai būtu daudz lielāks,» uzskata I. Bergs.
Jāstrādā pie atpazīstamības
Viņš turpina: «Runājot par augstākās izglītības eksportu, ir ļoti būtiski apzināties, ka augstskolu piedāvājums ir tikai 50% no produkta - atlikusī daļa ir tas, ko veido valsts un sabiedrība - vide, dzīvošanas izmaksas u.tml. To, protams, augstskolām ir grūtāk ietekmēt. Ja salīdzinām vairākas valstis, tad šajos 50% mums ir zināmas priekšrocības, proti, ja Vācijā un Somijā studijas ir bezmaksas, tad dzīvošanas izmaksas ir daudz augstākas nekā Latvijā. Raugoties no šā aspekta, jāsaka, ka lielākie konkurenti Latvijai ir Lietuva, Polija un Čehija, arī Ungārija.»
Jau pieminētajā pētījumā ir atspoguļoti arī iemesli, kādēļ ārvalstu studenti ir izvēlējušies tieši Latviju: visvairāk respondentu atzinuši, ka izvēlējušies Latviju, jo tā ir ES dalībvalsts, izdevīgākas dzīvošanas izmaksas kā iemesls ierindojas 4. vietā, valsts tēls un Latvijas izglītības sistēmas reputācija ierindoti salīdzinoši zemu - 12. un 13. vietā. «Šis rezultāts ļauj secināt, ka Latvijas šā brīža priekšrocības ir izteikti ekonomiska rakstura, tātad - īstermiņa. Latvijai ir jāstrādā pie valsts tēla, pie atpazīstamības pasaulē, jo, kamēr nebūsim atpazīstami, liela daļa studentu ies mums secen, un tas ir tikai loģiski. Ja runājam par augstākās izglītības eksportu nākotnē, tad jāsaka, ka attīstības tendences noteikti būs mērenākas, proti, ja šobrīd eksporta pieaugums ir 20% gadā, nākotnē tempi samazināsies, taču saglabāsies augoša tendence. Sašaurināsies arī ārvalstu studentu pārstāvētā ģeogrāfija - ja šobrīd Latvijā studē jaunieši no vairāk nekā 100 dažādām valstīm (daudzas no tām pārstāv tikai viens vai divi studenti), tad nākotnē ģeogrāfija, visticamāk, sašaurināsies, taču tas nenozīmē, ka saruks studējošo skaits.
