Izglītība & Karjera: Rozentāla gads bez Rozentāla skolas 15 komentāri
 
Izglītība & Karjera

Rozentāla gads bez Rozentāla skolas

 
DIVI VIENĀ. Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskola un Rīgas Doma kora skola no 2016. gada 1. septembra kļūs par Profesionālās izglītības kompetences centru, kas tiks nosaukts par Nacionālo mākslu vidusskolu / F64

Nākamajā mācību gadā, apvienojot Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolu un Rīgas Doma kora skolu, durvis vērs Profesionālās izglītības kompetenču centrs (PIKC) Nacionālo mākslu vidusskola. Reorganizācijai būs vairāki plusi, bet ir arī mīnuss – Rozīši, kā nereti sarunvalodā sauc Mākslas vidusskolu, zaudēs savu zīmolu – Rozentāla vārdu.

Par kultūrvērtību piekāpšanos naudas priekšā Saeimas atbildīgajā komisijā sašutumu jau pauda deputāti Inguna Rībena un Arvīds Platpers. Kā varot J. Rozentāla Mākslas vidusskolu, kas gadu desmitiem bijusi patstāvīga mācību iestāde, apvienot ar mūzikas skolu, turklāt atņemot tai nosaukumu! Pats bēdīgākais, ka tas notiek mākslinieka 150. jubilejas gadā. «Traģiski, ka tas nesāp ne skolai un tās vadībai, ne Kultūras ministrijas ierēdņiem! Tieši ar savām kultūras un vēstures vērtībām varam gūt atpazīstamību pasaulē, bet mēs tās aizsviežam kā nevērtīgas, jo, lūk, tā varam dabūt Eiropas Savienības fondu naudu,» bija pikta Inguna Rībena. Arī Arvīds Platpers ironizēja – kad vieni dziedāšot, tad citi klausīsies un zīmēs, un otrādi. Arī viņam šāda apvienošanās šķietot amorāla, jo notiekot tikai finansiālu apsvērumu dēļ.

Kultūras ministrija (KM) gan norāda, ka tā ir pašu skolu izvēle, nevienam ar varu netika uzspiesta ne apvienošanās, ne PIKC izveide. Bija vairākas mācību iestādes, kas atteicās no šāda modeļa, un to ņēma vērā. KM atgādina, ka PIKC veidošanai no ES fondiem būs pieejami 17 miljoni eiro, plus valsts līdzfinansējums 3 miljoni eiro, un tā tiešām ir attīstības iespēja.

Uz to atsaucas arī Mākslas vidusskolas direktors Jānis Ziņģītis, norādot, ka diemžēl mazām skolām ES nauda nepienākas. Pašlaik viņa skolā mācās 130 skolēnu, bet Doma kora skolā – 90. Rozīšiem ļoti vajadzīgi līdzekļi attīstībai un pilnveidei, un, ko tur liegties, – pastāvēšanai arī turpmāk. Turklāt abām mācību iestādēm ir vajadzīgas papildu telpas, visvairāk gan Doma kora skolai, kura remontus nav pieredzējusi gadiem. Arī viņa vadītajā iestādē prasās pēc ieguldījumiem, jo ziemā tur esot auksts. Jānis Ziņģītis atklāja, ka skolai ir noskatīta jauna ēka – Slokas ielā 52a, kur savulaik bijusi cita izglītības iestāde – ar lielu sporta un aktu zāli. Protams, to visu vajadzēs atjaunot, tāpēc PIKC izveidei atvēlētā nauda ļoti noderētu. Apvienošanās rezultātā izveidos kopīgu administrāciju, taču skolas būs patstāvīgas struktūrvienības, Rozentāla vārda gan nosaukumā vairs nebūs. Taču, piedaloties izstādēs, to akcentēs. Līdzīgi kā tas ir ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienībām Rīgas birža, Arsenāls un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs – tās taču arī uztver kā atsevišķas vienības.

«Katrā ziņā gribu uzsvērt, ka apvienošanās notiek labprātīgi, neviens mums to neuzspieda. Neesam arī vienīgie, kas izvēlējušies iet šādu ceļu, – arī Liepājā un Rēzeknē īsteno tādu modeli. Esam sapirkuši par ES naudu labu aprīkojumu, taču to nevar izmantot pašreizējās telpās. Slokas ielas ēkā, kad to atjaunos, varēsim to pilnībā likt lietā,» teic Mākslas skolas direktors.

Viedokļi

Igors DOBIČINS, Latvijas Mākslinieku savienības prezidents:

– Domāju, ka salikt kopā abas skolas nevajadzētu. Daudz kas ir atkarīgs no skolas direktora. Ja viņš pārstāvēs māksliniekus, tad apzināti vai neapzināti vairāk atbalstīs savējos, ja mūziķus – tad otrādi. Līdz ar to neizbēgami būs neapmierinātie un zaudētāji. Līdzīgi kā ar divplūsmu skolām – realitātē tas viss izčākst. Naudas izteiksmē it kā ir labi, tomēr neesmu arī pārliecināts, ka tas bija vienīgais veids, kā piesaistīt finansējumu. Žēl arī, ka Rozentāla vārds tiek pazaudēts.

Andris TEIKMANIS, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors:

– Man kā Rozīšus beigušajam, protams, ir bēdīgi zaudēt tās vārdu. Arī Doma kora skola ir zīmols. Emocionāli es gribētu redzēt tās abas kā neatkarīgas, bet, ja tā ir attīstības iespēja, tad lai tā būtu. Starp citu, Emīla Dārziņa un Jāzepa Mediņa mūzikas skolas palika katra par sevi. Es savulaik ierosināju Rozentāla skolu pārveidot par koledžu un pievienot to LMA, līdzīgi kā tas ir ar citu augstskolu struktūrvienībām, piemēram, Banku augstskolu. Bet, ja Mākslas skola izvēlējās šo modeli, tad vajag to respektēt.



Komentāri [15]
#
žēl 20.marts 2016 12:53 atbildēt
Galīgi garām. Var redzēt, ka auni par dārzniekiem iecelti.
 
#
tō ļi ješčo būģet !! 20.marts 2016 0:26 atbildēt
Drīz būs Latvija pavisam bez latviešiem !! :-)
 
#
nepareizs nosaukums bijis !! 20.marts 2016 0:19 atbildēt
Būtu bijusi ROTKO skola,
neviens neuzdrošinātos
pat pīkstēt !!!
 
#
ness 17.marts 2016 18:59 atbildēt
Mākslas akadēmija neko negribēja dzirdēt par Rozentālskolas koledžu.... Arī attīstīties uz plikā budžeta bez Eiropas finansēm skolai nav izredžu. Dārziņskolā ir daudz skolēnu. Mediņskola apvienojās ar 1.mūzikas skolu.
Čurļoņa mākslu skolā kopā ir balets, mūzika un māksla. Rozentāla sieva bija dziedātāja. Dzīvosim.
 
#
Kād izdevīgums akadēmijai no nabadzīgajiem vietējiem bauriem ?? » ness 20.marts 2016 0:22 atbildēt
!
 
#
Darbinieks 17.marts 2016 17:07 atbildēt
Tā rodas baumas. Skolas savus nosaukumus nezaudēs.
 
Skatīt visus 15 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
Skonto Būve
 
This site uses Genecy custom templates for DFP