Skaidrs, ka skolu optimizācija notiks, taču nozares ministre Mārīte Seile šobrīd nav gatava nosaukt, cik daudz no tām vajadzētu sagatavoties šim sāpīgajam procesam un kādu ekonomiju no tā varētu gūt izglītības sistēma kopumā. Runa šobrīd ir par 80 vidusskolām, kuras, nosakot minimālo skolēnu skaitu 10. klasē, varētu nākties reorganizēt.
Savā ziņojumā par pašreizējo situāciju vispārējās izglītības mācību iestādēs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile atgādināja, ka 295 skolās audzēkņu skaits ir sarucis zem 100. Gandrīz 48% skolu mācās tikai 14% skolēnu no visas Latvijas skolēnu saimes. Bet ēku noslodze ir zem 50%. Skolēnu skaits uz vienu pedagogu ir vidēji 9,1, kamēr Igaunijā 12,5. M. Seile norādīja, ka viss iepriekš teiktais nenozīmē, ka mazās skolas uzreiz slēgs. Tā nenotiks, taču – ar mazāku skolotāju skaitu gan jārēķinās. Tas attiecas arī uz mazajām vidusskolām, kuras nevarēs nodrošināt vismaz 12 skolēnus 10. klasē. Skaitļi liecina, ka 80 vidusskolām vajadzēs izvērtēt savu turpmāko statusu vai pat apvienošanu ar kādu citu skolu. Viņa arī aprādīja, ka, skolēnu daudzumam samazinoties (it īpaši vidusskolas posmā), pedagogu daudzums palicis ne tikai nemainīgs, bet pēdējos gados pat nedaudz palielinājies.
Kad deputāti ministrei vaicāja, cik lielu summu varētu ietaupīt, ja sarēķinātu visu tuvākajā laikā potenciāli slēdzamo skolu un atlaižamo pedagogu daudzumu, viņa atbildēja, ka neesot gatava to darīt. Jau šis iepriekšminētais skaitlis esot gana liels, lai vēl pieskaitītu vairākus desmitus citu. Ko tad gribot – lai bērni netiek uz skolu? Tam visam tomēr jānotiek pakāpeniski, tāpēc neviens tā uzreiz neņemsies pateikt, ka tiks slēgtas tik un tik skolas un no tā radīsies liela līdzekļu ekonomija.
Runājot par algu modeļa ieviešanu nākamgad, M. Seile uzsvēra, ka joprojām to skaidri pateikt liedz vairāki šķēršļi – naudas problēmas. Ja nav atrodami ne pusmiljons, ne miljons eiro, tajā pašā laikā tiek paziņots: būs reforma, būs nauda – ko tādā situācijā lai sakot? Tāpat viņa nekādi nevarot apgalvot, ka skolās, kur šobrīd uz papīra pedagogs saņem pat 1700 eiro, arī turpmāk šāda nauda būs. Augstākais – varot būt runa par 1100 eiro. Nu jārēķinās ar to, ka aptuveni 8% pedagogu darba samaksa būs mazāka. Viss var ilgt bezgalīgi, ja gribēsim modelī ietvert visu vēlmes, uzsvēra ministre. Tāpat nevarot īstenot prasības pēc vienlaikus visas sistēmas savešanas kārtībā, piemēram, skolu tīkla optimizācijas. M. Seile norādīja, ka neredz iespēju samazināt pieprasīto papildu finansējumu. Viņa nezinot, kur var zemāk nolaisties, ja runā par naudu. Turklāt ir iespējams, ka jaunizveidotās darba grupas (Ministru prezidentes vadībā) sarunu rezultātā nāksies meklēt vēl vairāk līdzekļu. Jo ir iecerēts, ka pašvaldības (piemēram, vienā reizē kādas desmit) dosies pārrunāt šo jautājumu pie premjeres. Šobrīd viens no jautājumiem, ko vietvaras nevēlas iekļaut modelī, ir minimālais skolēnu skaits 10. klasēs. Tāpat lielas debates gaidāmas attiecībā uz pirmsskolas izglītības tīklu.
