Ik gadu vairāki simti skolēnu 9. un 12. klases noslēgumā saņem tikai liecību. Piemēram, pērn 9. klasi ar liecību beidza 607 audzēkņi, 12. klasi – 587. Protams, tas liedz iestāties pēc 9. klases vidusskolā vai jebkurā no profesionālajām skolām, pēc 12. klases – augstskolā, taču gluži visas durvis neaizveras. Par iespējām, ko skolēnam iesākt šādā situācijā, stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vadītāja vietniece Ineta Īvāne.
Viņa skaidro, ka, piemēram, 9. klases izskaņā izglītojamajam izsniedz vien liecību, ja, pirmkārt, nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem, otrkārt, skolēns ieguvis nesekmīgu vērtējumu divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā vai valsts pārbaudījumā. Minēto kārtību vismaz tuvākajā nākotnē nav paredzēts mainīt.
Divas iespējas
Ko iesākt? Viens no variantiem – mācīties 9. klasē atkārtoti. Otra iespēja – stāties profesionālā skolā, kur uzņem audzēkņus arī ar liecību (pedagoģiskās korekcijas klasēs). Tādējādi skolēns iegūs ne tikai pamatizglītību, bet arī profesiju.
I. Īvāne informē, ka profesionālās izglītības iestādes izglītojamajiem ar nepabeigtu pamatizglītību (iegūtu liecību) piedāvā iegūt divu veidu izglītību: profesionālo pamatizglītību un arodizglītību pēc daļējas pamatizglītības programmas apguves. Profesionālās pamatizglītības programmās apgūst 1. profesionālā kvalifikācijas līmeņa profesijas, kuru kvalifikācijas nosaukumā ietverts vārds «palīgs». 1. profesionālais kvalifikācijas līmenis nozīmē profesionālo sagatavotību, kas ļauj veikt vienkāršus darba uzdevumus citu uzraudzībā. Savukārt arodizglītības programmā apgūst 2. profesionālā kvalifikācijas līmeņa profesijas. To klāsts ir daudzveidīgāks, un profesijas ir sarežģītākas. 2. profesionālais kvalifikācijas līmenis nozīmē profesionālo sagatavotību, kas ļauj veikt kvalificēta izpildītāja/strādnieka darbu patstāvīgi. Šāda līmeņa strādnieks savu darbu veic pēc instrukcijas, atbild par savu darbu un ir spējīgs strādāt grupā.
Atvērtas 10 profesionālās skolas
Profesionālās izglītības programmas apguvi noslēdz kvalifikācijas eksāmeni un citi valsts profesionālās izglītības standartā noteiktie valsts noslēguma pārbaudījumi. Pēc noslēguma pārbaudījumu nokārtošanas izglītojamais saņem gan izglītības dokumentu par vispārējās pamatizglītības ieguvi, gan iegūto profesiju apliecinošu dokumentu.
Latvijā iepriekš minētās izglītības programmas piedāvā apgūt 10 profesionālās izglītības iestādes: Daugavpils Būvniecības tehnikums, Daugavpils tehnikums, Jelgavas Amatu vidusskola, profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums, Rēzeknes tehnikums, profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums, Skrundas Profesionālā vidusskola, Ērgļu Profesionālā vidusskola, Rankas Profesionālā vidusskola un Alsviķu arodskola.
Pusaudžiem ir iespēja apgūst apdares darbu strādnieka, būvstrādnieka, galdnieka palīga, montāžas darbu atslēdznieka, pavāra palīga un remontstrādnieka kvalifikācijas. Pavisam Latvijā pašlaik šajās izglītības programmās profesiju apgūst 219 izglītojamie. Savukārt tiem, kuri ir jau sasnieguši obligāto izglītības vecumu (18 gadi) un, beidzot 9. klasi, ir saņēmuši liecību, ir iespēja: pirmkārt, pašmācības ceļā uzlabot vērtējumu un iegūt pamatizglītību tajā vispārējās izglītības iestādē, kura piedāvā pamatizglītības programmu, otrkārt, apgūt profesiju tālākizglītības programmās, treškārt, iegūt profesionālo kvalifikāciju, nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu.
Atskaita no izglītības iestādes
Bet, attiecībā uz vidusskolas beidzējiem, jaunietis saņem tikai liecību, ja, pirmkārt, nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem, otrkārt, vērtējums mācību priekšmetā gadā vai valsts pārbaudījumā ir zemāks par 4 ballēm.
I. Īvāne norāda, ka izglītojamo, kas par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi ir saņēmis liecību, atskaita no izglītības iestādes.
Lai turpinātu mācības, viņam ir tiesības eksterna statusā (pašizglītības veidā) iegūt pietiekamus vērtējumus un pabeigt vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi. Izglītojamo atstāj uz otru gadu tajā pašā klasē tikai gadījumā, ja attaisnojamu kavējumu dēļ nav iespējams novērtēt viņa mācību sasniegumus vai ja attaisnotu kavējumu dēļ vērtējumi ir zemāki par četrām ballēm. Skolēni, kas, beidzot vidusskolu, ir saņēmuši liecību, var arī apgūt profesiju tālākizglītības programmā vai iegūt profesiju profesionālās izglītības programmās.
UZZIŅAI
Pieaug bērnu skaits, kas izglītošanās procesam pilnībā atmetuši ar roku
• Izglītības kvalitātes valsts dienests ir apkopojis 119 pašvaldību sniegto informāciju par bērniem, kuri 2013./2014. mācību gadā nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā. Apkopotie dati liecina, ka kopējais bērnu skaits ir pieaudzis – tie ir 14 173 bērni (salīdzinājumam: 2010. gadā – 11 327; 2011. gadā – 12 463; 2012. gadā – 12 618).
