Profesionālās izglītības prestižs pamazām uzlabojas, tomēr joprojām liela daļa jauniešu un viņu vecāku uzskata, ka vērtīgāk ir mācīties augstskolā un tieši studijas augstākajā izglītības iestādē būs atslēga uz sekmīgu iekļaušanos darba tirgū. Taču darba tirgus signalizē augošu pieprasījumu pēc dažādiem speciālistiem, it sevišķi ražojošajās nozarēs, kurus sagatavo profesionālās skolas.
Turklāt pēdējos trīs četrus gadus reformas profesionālajā izglītībā no vārdiem sāk realizēties darbos, lai skolu absolventi būtu cienīgi saukties par sava izvēlētā aroda pratējiem. Tiesa gan, paveiktais ir tikai pirmais grūdiens, lai iekustinātu lielo izglītības kuģi, turklāt pārmaiņu vēji turpinās paretināt profesionālo skolu skaitu (jau šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija plāno slēgt piecas profesionālās izglītības iestādes), vislielāko fokusu vēršot uz profesionālās izglītības kompetenču centriem.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda: «Pēdējo gadu laikā būtiskas pārmaiņas piedzīvojis profesionālo skolu tīkls, tas ir optimizēts. Radīti profesionālās izglītības kompetenču centri, tajos ieguldīta ļoti liela Eiropas nauda. Līdz ar to skolas ir modernas, tajās ir mūsdienīga infrastruktūra. Mācību iestādes vairs nelīdzinās tām profesionālajām skolām, kādas mēs zinājām kādreiz – aukstas, nemājīgas, vizuāli nepievilcīgas.»
Otrs mozaīkas gabaliņš, protams, ir pats mācību saturs. Arī tas pēdējos gados piedzīvojis korekcijas, kas ir darba devēju, skolu, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kopdarbs, lai skolas absolvents būtu zinošs speciālists un apmācīts atbilstoši darba devēju vajadzībām.
Būtiska loma šajās reformās ir 2011. gadā izveidotajām 12 nozaru ekspertu padomēm (NEP), kuru izveides galvenā sūtība arī bija sekmēt profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu. Viens no viņu redzamākajiem darbiem ir realizētā ideja par darba vidē balstītu mācību ieviešanu profesionālajās skolās. Jaunā pieeja paredz, ka aptuveni 40% no mācību procesa notiek ierastajā skolas solā, bet lielāko rūpi par jauno izglītošanu uzņēmušies paši darba devēji, proti, skolēni profesiju apgūst konkrētā uzņēmumā. Darba vidē balstītas mācības tiek īstenotas jau otro gadu, būtiski kuplinot interesentu skaitu. Piemēram, darba vidē balstītu mācību pilotprojektā 2013./2014. mācību gadā iesaistījās 6 profesionālās izglītības iestādes, īstenojot 17 dažādas programmas sadarbībā ar 29 uzņēmumiem un iesaistot aptuveni 130 audzēkņus. Bet šajā mācību gadā, pēc IZM aplēsēm, projektā ir iesaistītas 15 skolas, ap 500 skolēni un ap 200 uzņēmumi. Turklāt ne mazums ir gadījumu, kad uzņēmumi pēc mācību programmas beigām jauniešus pieņem pastāvīgā darbā.
«Līdz šim bieži vien bija situācijas, ka skolā audzēknis praktiskās iemaņas trenēja uz iekārtām, kas darba tirgū jau sen bija novecojušas, līdz ar to viņa zināšanas neatbilda darba devēju vajadzībām. Bet tagad jaunieši, kas iesaistījušies darba vidē balstītās mācībās, apgūst to, kas darba devējam ir aktuāls,» skaidro L. Meņģelsone.
LDDK ģenerāldirektore norāda, ka ideālā variantā visa profesionālā izglītība ar laiku varētu pārorientēties uz darba vidē balstītām mācībām, taču šobrīd būtu pāragri ko prognozēt. Turklāt jārēķinās, ka Latvijā nav daudz darba devēju, kas varētu atvērt savas durvis jaunajiem un uzņemties rūpes par jauniešu izglītību, jo tas prasa no darba devēja gan laika, gan finanšu resursus. Tāpēc, lai veicinātu arvien lielāku darba devēju iesaisti, būtu jāparedz dažādi instrumenti, piemēram, nodokļu atlaides.
Katrā ziņā profesionālā izglītības sistēma ir sakustināta, taču vēl tāls ceļš ejams, lai iesakņojušies uzskati par profesionālajām skolām izplēnētu pavisam un izglītības sasaiste ar darba tirgu būtu maksimāli augsta.
