Portāla skolas.lv izveidē, kurā tika ieguldīti 3,5 miljoni eiro, pieļauti nepiedodami trūkumi projekta vadībā un uzraudzībā, pārbaudē konstatējusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), soloties lietu nodot tiesībsargājošām iestādēm. Vai tām izdosies atrast vainīgos – jāšaubās, jo visas atbildīgās amatpersonas jau sen IZM nestrādā.
Dienesta pārbaude par projekta skolas.lv otrās kārtas īstenošanu ierosināta 2015. gada 20. janvārī. Tajā konstatēts, ka projekta pārvaldībai izveidota projekta vadības grupa: koordinators, atbildīgā amatpersona, vadītājs, asistenti, turētājs un grāmatvedis. Diemžēl IZM nav nodrošinājusi ne pietiekamu kapacitāti projekta vadībai, ne arī kvalitatīvu projekta uzraudzību un rezultātu izvērtēšanu. Dažādos periodos projekta vadības grupa netika pilnībā nokomplektēta, bet 2012. gadā no 3. augusta līdz 1. oktobrim tai vispār nav bijis vadītāja, norāda izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles padomniece Egija Saļņikova.
Amatpersonas, parakstot projekta izpildītāju dokumentus par IT sistēmu izveidi, uzņēmās atbildību par projekta tālāku virzību un izpildītāju darba kvalitātes novērtējumu. No 2009. gada 2. jūlija līdz 2013. gada 29. aprīlim maksājumus ir parakstījušas piecas amatpersonas un vizējuši seši darbinieki. Neviens no šiem cilvēkiem pašlaik vairs nestrādā IZM, un pa šiem gadiem ir nomainījušies seši ministri un trīs valsts sekretāri.
Pārbaudē secināts, ka sākotnējais skolas.lv mērķis – radīt vienotu publisku interaktīvu vidi, kurā iespējams iegūt visu ar izglītības procesu saistīto informāciju un nodrošināt dažādu epakalpojumu saņemšanu un sniegšanu – nav sasniegts. Bez tam šobrīd informāciju un komunikācijas tehnoloģiju tirgū darbojas vairāki spēcīgi privāti pakalpojumu sniedzēji, kas vairākas skolas.lv plānotās funkcijas jau sekmīgi nodrošina.
«Projekta izmaksas ir 3 553 535,05 eiro. skolas.lv plānotie rezultāti nav sasniegti, un valstij ir nodarīti būtiski zaudējumi. Dienesta pārbaudes detalizēts ziņojums tiks nosūtīts tiesībsargājošām iestādēm profesionālai izvērtēšanai un vainīgo saukšanai pie atbildības. Šis diemžēl ir kārtējais kritiskais gadījums, kad valsts iestāde nav spējusi nodrošināt kvalitatīvu projekta vadību un līdz ar to ir radīti būtiski zaudējumi valstij,» uzsver M. Seile.
Pedagogu domes valdes loceklis un Latvijas Informātikas skolotāju asociācijas vadītājs Oskars Lūsis domā, ka šo portālu būtu «klusi norakuši, ja tās summas nebūtu tik lielas». Viņš ir pārliecināts, ka šis projekts jau pašā saknē bijis bezcerīgs un radījis veselu virkni jautājumu. Ja jau pirms pieciem gadiem šajā nišā darbojās citi šā pakalpojuma sniedzēji – kāpēc par visām varītēm tur bija jāiespiežas? Ja tomēr to izlēma darīt, tad labākais modelis būtu sadarbība un jāpiedāvā tie pakalpojumi, kas nebija citiem tirgus dalībniekiem. Kāpēc veidot jaunas sistēmas, ja pieejamas jau gatavas un bez maksas? Uzturēt veselu sistēmu, par kuru nesaņem naudu, bet kura regulāri jāatjauno? Tāpat šis produkts popularitāti neguva, jo netika izveidots ērts lietotājam, bet tikai tā veidotājam. Galu galā – lai darbs atmaksātos, tas jāpaveic, augstākais, gada laikā, nevis piecos.
