Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

Studenta skrējiens starp mācībām un darbu ne visiem ir pa spēkam

© f64

Studijas savienojumā ar darbu (galvenokārt klientu apkalpošanas jomā) ir daudzu studējošo ikdiena. Arī Marutai Gailītei, kas Rīgas Tehniskajā universitātē apgūst uzņēmējdarbības loģistiku, bet līdztekus studijām jau vairāk nekā gadu strādā tirdzniecības sfērā. Viņa secina, ka līdzsvaru starp darbu un studijām ir iespējams atrast, taču tas nav ļoti viegli.

Latvijas Universitātesstudentu aptauja par atskaitīšanas iemesliem apliecina, ka daļai balansu tā arī neizdodas rast un priekšroka tiek dota darbam, bet studijas tiek pārtrauktas – 2013. gada rudenī tādi bija 16% no visiem atskaitītājiem, 2014. gada martā – 42%.

Maruta ir 3. kursa studente un pagājušajā vasarā nolēma uzsākt arī pastāvīgas darba gaitas, pirms tam vairāk bijuši gadījuma darbi. «Vēlējos kļūt finansiāli neatkarīgāka no vecākiem. Lai arī joprojām viņi maksā par studijām, tomēr par ikdienas tēriņiem man nauda vairs vecākiem nav jāprasa,» stāsta Maruta. Otrs iemesls darba meklēšanai bija vēlme gūt pieredzi – pilnveidot komunikācijas prasmes, uzlabot svešvalodu zināšanas un ne tikai. Apskatot brīvās vakances, Maruta secināja, ka darbs Narvesen, uzņēmuma piedāvātais darba grafiks būs viņai vispiemērotākais, netraucējot studiju procesam.

Šobrīd viņas raksturīgā darba diena iesākas ap pulksten 5 no rīta, jo pulksten 6 sākas darbs Narvesen veikalā. Bet pēcpusdienā viņa dodas uz augstskolu, kur studijas ilgst līdz aptuveni pulksten 18, savukārt vakars aizrit gan mācoties, gan ir laiks arī atpūtas brīžiem. «Ja studijas ir no rīta, tad darbā man ir brīvdiena. Diena ir ļoti piesātināta, reizēm pati brīnos par to, ka enerģija man vēl nav izsīkusi pat vakarā,» prāto Maruta.

Šajā semestrī priekšroka studijām

Viņa uzskata, ka līdz šim viņai ir veiksmīgi izdevies savienot studijas un darbu. «Studijas nav kavētas, arī darbs ne. Uz visiem eksāmeniem esmu tikusi, sesijas laiku arī vadība uztver saprotoši. Galvenais ir savlaicīga komunikācija, lai abas puses varētu vienoties par piemērotāko grafiku,» domā Maruta. Viņa gan atzīst, ka tagad sācies grūtākais studiju semestris, tāpēc šajā posmā virsroku varētu ņemt studijas. «Bet nākamajā – 4. kursā galvenokārt būs izvēles priekšmeti, prakse, jāuzraksta bakalaura darbs. Domāju, ka tas būs nedaudz vieglāks studiju posms,» teic Maruta. Sākoties nākamajam semestrim, viņa ir iecerējusi meklēt jaunas darba iespējas – ne tāpēc, ka pašreizējais neapmierinātu, bet tāpēc, ka vēlas praktisko rūdījumu gūt atbilstoši izvēlētajai studiju jomai.

Studijas un darbs jau pusotru gadu ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa arī Hesburger restorāna vadītājas vietniecei Margaritai Averčenko, kas savu nākotni saista ar vecmātes profesiju. Pašreiz Margaritai ne tikai trīs reizes nedēļā jādodas uz lekcijām, jāveic darba pienākumi Hesburger, bet arī jāiziet prakse. «Cenšos savu grafiku sastādīt tā, lai varu pēc iespējas veiksmīgāk visu apvienot. Rūpīgi plānojot, visu var paspēt,» ir pārliecināta Margarita.

Aizņemtas arī brīvdienas

Piepildītas un saplānotas ir arī Svetlanas Šerstjučenko darba dienas un brīvdienas. Viņa ir Rīgas Tehniskās universitātes studente – mācās 2. kursā, pilna laika maģistrantūrā. Izvēlētā programma ir saistīta ar ekonomiku, uzņēmējdarbību un vadīšanu. Studijas sākas pulksten 18.15 un ilgst līdz pat vēlam vakaram. Mācības ir gandrīz katru dienu. Bet dienas rīta un pēcpusdienas cēlienu viņa ir darbā – Svetlana ir Bites Biznesa nodaļas asistente. «Brīvdienas arī lielākoties vienmēr ir aizņemtas, jo nedrīkst aizmirst par maģistra līmeņa prasībām, un bieži brīvdienas veltu mācību procesa sakārtošanai,» skaidro Svetlana. Viņa Bitē strādā jau vairāk nekā gadu. Svetlana atzīst, ka viņa darbu vērtē augstāk nekā mācības. «Taču tas nenozīmē, ka necenšos labi mācīties vai neapmeklēju lekcijas. Uzskatu, ka pareiza attieksme un vēlme sasniegt izvirzīto mērķi palīdz darba un mācību apvienošanai,» teic Svetlana.

Liela kadru mainība

Darba devēji apzinās, ka vairums jauniešu studiju laikā atrasto nodarbi uztver kā pagaidu darbu, kas sniedz vairākus ieguvumus (stabili ienākumi, attīsta sociālas prasmes), bet ilgtermiņā nav saistošs, kas darba devējiem liek rēķināties ar lielu kadru mainību. «Kadru mainība patiešām ir liela, bet paredzama – līdz ar diploma iegūšanu vai sākoties praksei jaunieši izvēlas darbu, kas pietuvināts izvēlētajai specialitātei,» teic Narvesen franšīzes ņēmēja Katrīna Buko. Viņas divos veikalos aptuveni puse strādājošo ir studenti. «Pārdevēja amats neprasa specifiskas zināšanas, pieredzi, tāpēc arī darbam piesakās galvenokārt studenti, turklāt viņus ieinteresē elastīgs darba grafiks, kas netraucē studijām. Protams, saprotu, ka, tuvojoties sesijas laikam, darbinieks vēlas vairāk brīvdienu. Tāpēc jau laikus cenšamies salāgot vajadzības ar iespējām. Ir savstarpēji jāpielāgojas,» secina K. Buko.

Viņa novērojusi, ka vairākumam studentu izdodas atrast balansu starp darbu un studijām. «Galvenais ir nepārvērtēt savas spējas, piemēram, paņemot par daudz slodzes. Rezultātā rodas kavējumi studijās, un galu galā darbs ir jāuzteic, lai studijas neciestu vēl vairāk.»

Lai arī izsludinātajām pārdevēja vakancēm tiek norādītas pieticīgas prasības, piemēram, precizitāte un komunikācijas prasmes, tomēr K. Buko norāda, ka vakances aizpildīt pēdējos gados kļūst arvien grūtāk. «Arvien vairāk jauniešu meklē pēc iespējas vieglākus veidus, kā nopelnīt, respektīvi, meklē darbu, kas neprasa lielu piepūli, bet par to gaida labu algu,» secina K. Buko.

Sezonalitātes raksturs

Jaunos censoņus savā pulkā labprāt uzņem arī Hesburger – uzņēmumā aptuveni 30% darbinieku ir studenti. «Esam novērojuši, ka studenti darbu meklē atbilstoši mācību gada norisei – uzsākot studijas vai brīdī, kad ir skaidrs lekciju grafiks un mācību slodze, bet, beidzoties mācību gadam, darba gaitas beidz. Otra tendence – studenti vēlas darbu uzsākt vasarā, pēc sesijas beigām. Līdz ar to vakancēm mēdz būt sezonāls raksturs. Mūsu uzņēmumā darbinieka algu nosaka nostrādāto stundu skaits, tāpēc atalgojums ir atbilstošs ieguldītā darba apjomam. Šie noteikumi ir skaidri, stājoties darbā, tāpēc kandidāti ar neadekvāti augstām prasībām parasti darba piedāvājumus nepieņem,» stāsta Hesburger attīstības direktore Baltijas valstīs Ieva Salmela. Viņa secina – tas, ka darbinieks paralēli studijām arī strādā, viņam bieži vien piešķir papildu motivāciju un strādājošajiem studentiem ir augsta atbildības apziņa.

Piedāvājums tieši studentu auditorijai

Bet Bite, kur no 320 darbiniekiem apmēram 8% līdztekus darbam arī studē, apņēmusies kuplināt studentu skaitu uzņēmumā, proti, šobrīd Bite apsver iespēju salonu konsultantu amatiem uzrunāt studentu auditoriju. «Jārēķinās ar to, ka varētu būt lielāka darbinieku mainība tieši tā fakta dēļ, ka kāds tomēr saprot, ka ir pārsteidzies un darbu būs grūti apvienot. Tāpēc būtiski ir veikt rūpīgu kandidātu motivācijas pārbaudi darba intervijās,» norāda Bites klimata kontroles menedžere Endija Kaševska. Otrs izaicinājums saistāms ar savstarpējo konkurenci darba devēju vidū. «Konkurence uzņēmumu starpā ir ļoti liela. Līdz ar to pie pirmajām grūtībām darbinieks var sākt lūkoties citu uzņēmumu virzienā,» norāda E. Kaševska.