Par izglītības jomā un tās finansēšanā nepieciešamajām izmaiņām Neatkarīgās saruna ar divām valsts augstākajām amatpersonām, kas atbildīgas par nozari: izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti (Vienotība) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).
Neatkarīgā: – Pedagogi maijā protesta akcijā prasīja vismaz 10% finansējuma pieaugumu algām. IZM sola 420 eiro par likmi un piemaksu par kvalitātes pakāpēm. Tas nodrošinās visiem vismaz šos +10% un algas sasniegs vismaz pirmskrīzes līmeni?
Ina Druviete: – Pedagogu darba samaksa atkarīga no slodzes, kvalitātes pakāpēm, dažas pašvaldības pedagogiem sniedz papildu finansējumu, līdz ar to pedagogu algas nelielā novada skolā un lielā valsts ģimnāzijā atšķiras un atšķirsies arī piemaksas apmērs. Esam nodrošinājuši algas palielināšanu, lai arī nepietiekamu, par kādu vienojāmies ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA). Samaksa par likmi ir palielināta no 395 eiro par likmi līdz 420. Atcerēsimies, ka daži skolotāji strādā vairāk par likmi. Turklāt par 40% (nevis, kā bija līdz šim – līdz 40%) palielināta piemaksa par burtnīcu labošanu, klases audzināšanu un tamlīdzīgiem papildu pienākumiem, ir garantēts finansējums par kvalitātes pakāpēm, sākot no 31 eiro par 3. pakāpi un beidzot ar 99 eiro par 5. pakāpi.
Esam arī sagatavojuši nopietnu pamatojumu papildu finansējumam 2015. gadā un divos nākamajos gados – 36 miljonus eiro, kas nodrošinātu pedagogu prasīto darba algas pieaugumu par 10% gadā.
– Skolotāji gan kritizējuši kvalitātes pakāpju piešķiršanas sistēmu par nevajadzīgu papīru kalnu aizpildīšanu, izvērtēšanu un 4. un 5. pakāpes nesasniedzamību.
I. D.: – Pedagogi ir neapmierināti ne tik daudz ar kvalifikācijas pakāpju būtību, cik ar procedūru to iegūšanai. Esam paredzējuši to pārskatīt, jo, piekrītu, ka jārod veids, kā izcilam skolotājam maksāt vairāk un pakāpes iegūšana jāsasaista ar reālo skolotāja darbu klasē, nevis dokumentiem.
– Kāpēc līdz šim to nevarēja mainīt?
I. D.: – Tā bija noteikta iepriekšējās valdības izglītības attīstības pamatnostādnēs. Tagad, kad esam skolotājiem darījuši zināmu jauno algu no septembra, radikāli mainīt kvalitātes piemaksu sistēmu būtu par vēlu.
– Reiznieces kundze, jūs 2014. gada budžeta debatēs, būdama gan vēl opozīcijā, izteicāties, ka skolotāju un treneru darbs Latvijā no aicinājuma jau kļuvis par izaicinājumu. Vai algu pielikums no 1. septembra un solītie papildus 36 miljoni to būtiski mainīs?
D. R.-O.: – Solījums pedagogiem attiecībā uz šo gadu tiešām ir pildīts, bet nedrošība par nākotni saglabājas. 2013. gadā tika parakstīta vienošanās, ka tiks sagatavots vairāku gadu pedagogu algu pieauguma plāns, kas nav izstrādāts, kas ministrijai vēl jāveic. Šai valdībai noteikti jāatstāj nākamajai Saeimai un valdībai modelis pedagogu algu kāpumam nākamajos gados. Un nedrīkst izglītības ministru atstāt kā vienu karotāju, visai valdībai jāsaprot, ka izglītībai, tostarp pedagogu atalgojumam, jābūt prioritātei.
Piekrītu, ka kvalifikācijas pakāpju sistēma ir pārāk birokratizēta, lielāka autonomija jādod skolu vadībai. Motivētiem skolotājiem jāpiedāvā darbs vasaras skolās. Latvijas skolēnu sekmes un eksāmenu rezultāti matemātikā, dabaszinībās un valodās ir salīdzinoši zemi, tāpēc piedāvājam organizēt vasaras skolas, kurās bērni šīs prasmes apgūtu citādā, interesantākā, formā, un motivētākie skolotāji varētu strādāt, arī nopelnot papildus. Tā mēs risinām arī bērnu nodarbinātības problēmu vasarā.
– Šīs vasaras skolas būtu brīvprātīgas vai obligātas?
D. R.-O.: – Drīzāk brīvprātīgas, uz abpusējas ieinteresētības bāzes.
I. D.: – Tas veicinātu arī skolas atvērtību ne tikai formālajam mācību procesam, bet arī iespējami plašākai uzņēmēju, zinātnieku, mākslinieku, dažādu nozaru speciālistu iesaistīšanai procesā. Esam paredzējuši likt lielu akcentu uz interešu, neformālo izglītību, ko esam konkretizējuši priekšlikumos jaunās politikas iniciatīvās.
D. R.-O.: – Tam var izmantot arī Eiropas struktūrfondu līdzekļus no nākamā plānošanas perioda.
– Līdz šim nevarēja?
D.R.-O.: – Varēja, bet acīmredzot iepriekšējā plānošanas periodā tā nebija tik liela aktualitāte – paaugstināt eksakto priekšmetu apguves kvalitāti, kas nav izdarāms tikai ar eksāmeniem. Daudz lielāku efektu dod ārpusskolas aktivitātes, kas bērnam rada interesi par nozari. Priecājos, ka IZM jaunas politikas iniciatīvās ir pieprasījusi līdzekļus šāda veida aktivitātēm, cerams, ieplānos tās arī struktūrfondu programmās.
I. D.: – Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika projekts līdz 2019. gadam jau ir piedāvāts LIZDA un tiks precizēts pēc jauno finansēšanas modeļu aprobēšanas. Esam jaunajās politikas iniciatīvās pieprasījuši papildus 111 miljonu, bet neaizmirsīsim, ka IZM pārziņā ir piecas jomas, kas ilgu laiku ir turētas badamaizē, kas veido sabiedrības intelektuālo pamatu.
– Jā, IZM ir rekordiste papildu līdzekļu pieprasīšanā nākamā gada budžetā. Domājat, jo vairāk prasa – jo lielākas cerības vairāk dabūt?
D. R.-O.: – Ministra uzdevums ir prasīt.
I. D.: – Vienkārši prasīt ir vieglākais, bet esam izstrādājuši ļoti nopietnu pamatojumu, aprēķinus, neviena no vajadzībām nav pārmērīga.
– Varat apsolīt, ka spēsiet argumentēt un caursist šo finansējumu?
I. D.: – To, ka argumentēšu, cik labi iespējams, varu apsolīt.
D. R.-O.: – Jā, IZM ir pieprasījusi visvairāk papildu līdzekļu nākamgad, bet, jāatceras, ka 2009. gadā krīzē IZM bija rekordiste finansējuma samazināšanā. Šajās jaunās politikas iniciatīvās nekas nav pārspīlēts.
Visu diskusiju lasiet Neatkarīgās Rīta Avīzes šīsdienas izdevumā.
