Latvijā: Veselības aprūpe – valdības rūpju bērns? 5 komentāri
 
Latvijā

Veselības aprūpe – valdības rūpju bērns?

 

Veselības aprūpe – valdības rūpju bērns? Šo trešdien “diskusijām par veselības aprūpes finansēšanu ir jāpieliek punkts” – tā nu ir solījis mums valdības vadītājs. Vai tas nozīmē, ka samilzušajām problēmām veselības aprūpē tiks pielikts punkts, vai tikai tiks pielikts punkts runāšanai par tām? Lai uz to varētu atbildēt, ir jāsaprot – par ko ir diskusija, un, kāpēc vispār tā ir sākusies?

Politikā lietas reti ir tādas, kā tās izskatās, vēl jo vairāk - kā tās tiek pasniegtas. Arī šoreiz. Diskusijas par veselības aprūpes finansējumu koalīcijā iedegās pēc tam, kad koalīcijas vadošais spēks - ZZS - nāca klajā ar saviem plāniem par ambiciozo “nodokļu reformu” (kuru tā arī līdz šim vēl neviens nav redzējis).

Kā ierasts, šīs koalīcijas visu “labo darbu” viens no galvenajiem kompensējošajiem mehānismiem (finansējuma avots) kopš “veiksmes stāsta” laikiem, ir bijusi veselības aprūpe un Latvijas ceļi. Mūsu valstī veselības un ceļu galvenā problēma ir tā, ka tie sabrūk pārāk lēni - varai tas rada ilūziju, ka uz veselības un ceļu rēķina var risināt visas citas aktuālās problēmas, ko tā arī dara.

Veselības aprūpe kā politiskā spēļu kārts

Ilgi nebija jāgaida, lai šādu situāciju ar kārtējo “labo darbu” izmantotu ilggadējais koalīcijas partneris “Vienotība”, izvelkot un iedurot “reformatoriem” mugurā savu “Bruta duncīti” - paziņojot, ka atbalstīs reformas tālāku virzību tikai tad, ja būs arī risinājums veselības aprūpei. Zinot koalīcijas partneru kopdzīvē pieredzēto, tas ir pārsteigums, ka premjeram tas bija pārsteigums! (Brut, arī tu?!)

Cik patiesas ir “Vienotības” rūpes par nācijas veselību, vai patiesībā tas bija tikai partnera uzaicinājums uz deju, lai kaut ko iztirgotu sev par atbalstu “nodokļu reformas” tālākai virzībai, un pamocītu savu partneri kā tas reiz darīja; to uzskatāmi parāda ātrā “Vienotības” piekāpšanās un gatavība atbalstīt valdībā “nodokļu reformu” par simbolisku apsolījumu - līdz 2020.gadam nodrošināt veselības aprūpei finansējuma apmēru vismaz 4% no IKP. Tieši tāpat, kā šī pati koalīcija pašas “Vienotības” vadīta to reiz jau apsolīja izdarīt līdz 2014.gadam. Nu, kā var nesolīt?

Taču tad, izdzirdot par šādu “risinājumu” veselības aprūpei, un, sajūtot atkal savu ūsu degumu, nevis solīto pienu bļodiņā, šajā “diskusijā” par finansējumu iesaistījās paši mediķi. Ar šādu aktivitāti varas partneri, “dīlojot” reformu, nebija rēķinājusies - mediķi, zinot, ar ko beigsies šāds deja vu, pieprasīja no valdības nevis tikai kārtējo tukšo solījumu, bet konkrētu izpildes mehānismu - kā tas tiks īstenots, un, kā konkrēti tiks risinātas samilzušās nozares problēmas, piemēram - neadekvātais mediķu atalgojums. Protams, uz to jēdzīgas atbildes nebija un nav joprojām.

Stāsts par akcīzes nodokļa pieaugumu kā risinājumu veselības aprūpei kļuva neticams jau tajā brīdī, kad tas tika izteikts, jo viss šis pieaugums jau ir ierēķināts kā “nodokļu reformas” kompensējošais mehānisms. Mēģināt izgrozīties ar to, ka veselības aprūpei nākošgad ir paredzēti papildus 100 miljoni uz budžeta deficīta rēķina, bet aiznākamajā gadā - 146 miljoni - nesanāca. Ātri noskaidrojās, ka šī nauda ir izmantojama tikai specifiskiem, ar Briseli saskaņotiem mērķiem - reformām. Turklāt tas ir īstermiņa finansējums tikai nākamajiem diviem gadiem un nav izmantojams atalgojuma palielināšanai.

Tad nu, lai remdinātu mediķu briestošās dusmas un izmisumu, valdībai bija jāķeras citu “risinājumu” meklējumiem. Vai tiešām tiek meklēts risinājums veselības aprūpei vai tikai kauls, ko pamest mediķiem, lai tie aizvērtos un liktu varu mierā - to uzskatāmi parāda šī “risinājuma” gatavošanas process un sagaidāmais rezultāts.

Kur ņemt naudu veselībai?

Tika izveidota speciāla darba grupa - vēl viens apliecinājums tam, ka valdība par veselības aprūpes risinājumu līdz šim nebija pat domājusi, jo savādāk - priekš kam tad pēkšņi tam būtu jāveido darba grupa? Arī šīs darba grupas process uzskatāmi to apliecināja - pēc vairākām darba grupas sanāksmēm vienīgais tās skaidri paustais secinājums bija, ka “veselības aprūpes finansējumu risināt uz pensionāru rēķina tomēr nevarēs”. ( Tiešām tika apsvērts arī tāds plāns?!) Nu ko, labi, ka vismaz tik daudz ir skaidrības valdībai par savu “rūpju bērnu” pēc visiem šiem gadiem. Lai gan patiesībā neatlaidīgie centieni “iebraukt” sociālajā budžetā (valsts speciālajā budžetā), no kura tiek maksātas pensijas, ar laiku var nozīmēt tieši to - risinājumu uz pensiju rēķina. Satraucošs ir fakts, ka ne LM, ne FM, tā arī nav spējušas piestādīt aprēķinus, kas apliecinātu valsts speciālā budžeta ilgtspēju pie sagaidāmās demogrāfiskās situācijas, galu galā atzīstot, ka viņiem šādu aprēķinu, balstītu uz reāliem datiem - nemaz nav! Šeit LM sniegtā atbilde: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/030399359B8439FCC225810E004BBFDC?OpenDocument .

Patiesībā viss ir skaudri un vienkārši - ja risinājumu veselības aprūpes finansējumam nav iespējams atrast esošajā fiskālajā telpā (protams, kaut kādu telpu varēs radīt, īstenojot reālas reformas, bet tā būs nenozīmīga salīdzinot ar nepieciešamo), tātad šo telpu būs jāpaplašina - jāpārskata nodokļu likmes. Taču valdība uzvedas kā anekdotē blondīne kurpju veikalā - piemērot visas kurpes (nodokļus) pēc kārtas - cenšoties atrast tādas, kuras ir pietiekoši lielas (ērtas) no iekšpuses, bet būtu mazas no ārpuses: varbūt tas būs akcīzes nodoklis, varbūt tas būs IIN, varbūt tās būs sociālās apdrošināšanas iemaksas, varbūt tas būs PVN? Varbūt vispār visi var staigāt ar čībām - būs obligātais veselības maksājums?

Šāda rīcība ir vēl viens apliecinājums, ka valdībai nav politiskās gribas un sapratnes, ko tā īsti vēlas panākt, un vai vispār vēlas risināt veselības aprūpes samilzušos izaicinājumus, vai atkal kaut ko samudžināti sasolīt, lai pēc tam varētu darīt jebko, pasniedzot to kā savu solījumu pildīšanu.

Risinājums deguna galā

Ja valdība būtu konsekventa un mērķtiecīga savos solījumos, kuros tā ir pasludinājusi par savu prioritāti “nodokļu reformu” ar mērķi veicināt mūsu uzņēmējdarbības konkurētspēju - pārvirzot nodokļu slogu no darbaspēka nodokļiem uz patēriņu un sakrātajām bagātībām (kas ir pareizi), un ja valdība to taisās arī īstenot, tad gauži absurdi sanāk censties risināt veselības aprūpes finansējumu pretēji “nodokļu reformas” uzstādījumam - uz darbaspēka nodokļu rēķina! Tādejādi risinājumam atliek akcīzes nodoklis, nodoklis uz nekustāmo īpašumu (NĪN) un pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Taču - akcīzes nodokļa pieaugums jau ir ierēķināts “nodokļu reformas” kompensējošos mehānismos, un tur neko daudz vairs neizspiedīsi (lai gan būtu loģiski akcīzes ieņēmumus no cigaretēm un alkohola novirzīt veselības aprūpei), savukārt esošais politiskais uzstādījums attiecībā uz NĪN (kura ieņēmumi turklāt ir atdoti pašvaldībām) ir to samazināt, tātad vienīgā izvēle paliek - PVN.

Acīmredzamais - valdībai neredzamais

Tas būtu loģiski un pamatoti no vairākiem aspektiem - PVN paaugstinājums skars vienlīdz gan pašmāju produktus, gan importētos produktus, savukārt uz eksportu tas vispār neatstās gandrīz nekādu ietekmi - tas ir nesamazinās mūsu ražotāju konkurētspēju, atšķirībā no IIN vai “sociālā nodokļa”, kuru paaugstinājums “sitīs” tikai pa pašu ražoto pakalpojumu un produktu pašizmaksu, tādejādi samazinot to konkurētspēju salīdzinot ar svešzemju ražoto.

Šo PVN pieaugumu apmaksās katrs proporcionāli tā patēriņam - tātad turīgie maksās vairāk, turklāt arī no tiem ienākumiem, kurus tie tērēs, iegūstot ne tikai no algas, bet arī no kapitāla pieauguma, kas nebūtu tiem jādara, ja kā risinājumu izmantos darbaspēka nodokļu pieaugumu.

Turklāt PVN gadījumā, papildus fiskālā telpa tiks iegūta ne tikai uz to rēķina, kas godīgi maksā nodokļus no savas darba samaksas (kas tā notiktu izvēloties darbaspēka nodokļu paaugstinājumu), bet arī no tiem, kas “slēpjas ēnās” saņemot samaksu aploksnē, lai izmantotu to savam patēriņam. Ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru - tas ir nozīmīgi.

  • 1 / 2
  • >
Komentāri [5]
#
Vienkāršs risinājums 24.jūnijs 2017 15:33 atbildēt
Nav te ko šķēpus lauzt! Jāievieš IIN 19%,22% un 32% likmes,jāpalielina līdz 22% kapitāla pieauguma jeb peļņas nodoklis un trīskārt jāpalielina NĪN nekustamajiem īpašumiem ar kadastrālo vērtību miljonos eiro! Un,ja vēl nepietiek,jāpalielina līdz 25% PVN likme,ne jau nepieciešamākajiem pārtikas produktiem un zālēm (paaugstinot,kā ierasts,PVN pamatlikmi),bet gan luksusa precēm un pakalpojumiem!
 
#
Jūlis 22.jūnijs 2017 8:33 atbildēt
Eh! Tas PVN ir vien tāds uz visam četrām klibs zirgs. Tas ir pārāk viegli izmantojams visādam blēdībām. Bez tam strādājošie jau tā maksā milzīgus nodokļus. Nevajaga izlaist no zedzesloka to nodokļu daļu, ko maksā par darbinieku uzņēmējs. Faktiski šī daļa gulstās uz darba ņēmēju, jo tiek atskaitīta no iespējamās darbinieka algas. Ekonomikas efektivitātes uzlabošanas pasākumus nekas nevar aizvietot. Ir jārada ražošana, kas dod lielāku pievienoto vērtibu.
 
#
opis no laukiem 15.jūnijs 2017 23:27 atbildēt
Man tā nodokļu reforma atgādina tādu neveiksmīgu bikšu lāpīšanu,kad lai aizlāpītu caurumu, to pašu bikšu citā vietā izgriež ielāpiņu,kas lielāks par aizlāpāmo caurumu,lai malas pārsegtos un tādā manierē darbojoties katrs jaunais caurums būs lielāks par iepriekš aizlāpīto. Viens no risinājumiem varētu būt,ka
caurumu valdības budžeta fiskālajās "biksēs" aizlāpa ar ielāpu,kas ņemts no citām - LB šefa Rimšēviča monetārajām "biksēm"! Kāpēc netiek izskatīts šāds variants?
Kāpēc tiek analizēta nodokļu reformas fiskālā ietekme,bet netiek analizēta monetārā ietekme? Ir taču skaidrs,ka mediķu atalgojumam pieaugot par solītajiem 80 miljoniem,lielākā daļa naudas aizies importa preču iegādei un naudas daudzums valsts ekonomiskajā telpā samazināsies,kā rezultātā trūkstošo naudu valdībai vai citām juridiskām vai privātām personām būs jāaizņemas audzējot ārējos parādus.Saprotiet mani pareizi, es neiebilstu par vajadzību palielināt mediķu algas - to ir jādara,bet to jādara tā,lai vēl vairāk nedestabilizētu jau tā nestabilo finanšu sistēmu. Valdības pārstāvji ļoti bieži lepojas ar faktu,ka mums ir MAZA,ATVĒRTA ekonomika,tad ,velns parāvis,aizveriet to ekonomiku,lai tā var apritē noturēt kādu kritisko naudas daudzumu jebkurā krīzes situācijā. Tieši tādai ir jābūt LB galvenajai funkcijai,bet tur valda pilnīga liberāla anarhija - dariet ar valūtas rezervēm visu kas kuram ienāk prātā,jo mēs,lūk, esam liberāļi un ar to lepojamies!
Kā tika atvērts Latvijas mazais tirgus? Nosakot latam,tagad arī eiro,importu lobējošu un vietējo ražotāju un eksportu bloķējošu maiņas kursu! Tātad,atvērts ir importa virziens,bet vietējam ražotājam un eksportam ir šoka terapija. Eksportētājs jau var savu preci izvest,bet tas process ir nerentabls,jo ,ja ar augstu kursu veido protekcionismu importam un spekulantiem,tad kursu lasot no otra gala,ko dara eksports,ir jācieš zaudējumi. Vienīgais veids kā eksportētājam mazināt zaudējumus ir eksportā nopelnīto naudu neievest Latvijā,bet par to iepirkt ārvalstīs preces un tās ievest Latvijā,kur tās varēs pārdot ar augstā eirovalūtas kursa garantētu peļņu,bet tas nozīmē to,ka eksports kā līdzeklis kas palielina valsts iekšējā tirgus apgādi ar naudas līdzekļiem ir pilnīgi paralizēts un no spēles izslēgts.
 
#
savādnieks » opis no laukiem 16.jūnijs 2017 11:17 atbildēt
Fakts ir tāds,ka ''ielāps'' caurumu aiztaisa īstermiņā un tie iezīmētie 70-80 miljoni tiks iemesti sistēmā,lai aizbaztu muti med'personālam,bet šis process pēc būtības neko neatrisina ilgtermiņā,jo algām un pakalpojumiem ir tendence pieaugt,nu ko,tad katru gadu nodokļiem krāmēs klāt pa % ?
 
#
o! 15.jūnijs 2017 12:02 atbildēt
Zariņu par premjeru!
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers