Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Hallo, kurš izsauca konsiliju?

© F64

«Aizver žaunas! Tev ceturtā pakāpe par zemu, un metronoma laiks neatbilst standartam! Par skaņu saplūšanu vispār nerunāsim,» tā vai līdzīgi modrie valsts himnas tīrības un nevainības sargi turpmāk kontrolēs un vērtēs Baumaņu Kārļa sacerētās valstiskās meldijas izpildījumu. Nedod dies, ja kāds dziedātājs nebūs pietiekami profesionāls: turpmāk, lai varētu dziedāt valsts himnu, būs jāizpērk licence, vispirms pierādot savu muzikālo izglītību, lāča ķepas attālumu līdz ausīm un plakanās pēdas neesamību. Ar īpašām atļaujām drīkstēs izgavilēt valsts himnu, ja būs ūdens ceļgalā. Bet arī tikai tad, ja vienā ceļgalā. Abos – ne.

Tā 1. novembrī lems konsilijs. Svešvārdu vārdnīcā konsilijs ir skaidrots kā ārstu grupas apspriede slimības noskaidrošanai un tās ārstēšanas paņēmienu noteikšanai. Kurš šajā gadījumā ir slims, var tikai minēt, bet simptomi ir nojaušami. Lai tos novērstu pašā infekcijas saknē, 1. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks konsilijs par Latvijas valsts himnu Dievs, svētī Latviju. Tā mērķis: izvērtēt valsts himnas atskaņošanas praksi un tās radīto apdraudējumu, jo, raugi, LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā esot vērsušies mūziķi ar sūdzībām, ka patlaban netiekot pildīts esošais normatīvais regulējums, kas reglamentē himnas izpildīšanu. Tātad - nekādus himnas saīsinājumus, tāpat nav pieļaujams solista izpildījums, kas «daudzreiz ir kļūdains un neprofesionāls», jāpanāk «valodas un pareizas, perfektas runas likumības, novēršot skaņu saplūšanu», kā arī precīzs metronoma laiks.

Pēc teksta, ko izplatījusi minētā LZA nodaļa, var secināt, ka valsts himnas izpildījums nu taps stingri reglamentēts un nekādas vaļības te nenotiks. Vārdu sakot, himnas dziedājums tiks ierobežots, lai nekādi solisti to neizķēmotu. Nemaz nerunājot par kaut kādām brīvākām izpausmēm, piemēram, par patvaļīgu dziedāšanu dižupes krastmalā vai pieminekļa pakājē. Acīmredzot līdzīga kontrole tiks noteikta arī valsts karoga plivināšanai - pareizajā leņķī un noteiktajā vēja stiprumā. Jums gribēsies izpaust savu saviļņojumu un patriotismu? Varbūt pat šķībā dziedājumā? Nerunājiet muļķības. Nekas tāds nenotiks. Mūziķi rokrokā ar LZA speciālistiem izsniegs jums nolikumu, un tajā būs pausti parametri, kuros vajadzēs iekļauties, ja gribēsit dziedāt valsts himnu. Gribat zināt to mūziķu vārdus, kuri jums izsniegs tos parametrus? Atslābstiet. Galvenais, ka izsniegs. Pārējais jums nav jāzina.

Bet pagaidām zinām tikai to, ka ir likums Par Latvijas valsts himnu. Un tajā ir rakstīts: «Sabiedriskos pasākumos Latvijas valsts himnas izpildījuma laikā klātesošie stāv kājās, vīrieši noņem cepures, bet personas valsts formas tērpos rīkojas saskaņā ar dienesta reglamentu. (..) Par šā likuma prasību neievērošanu, kā arī par necieņas izrādīšanu Latvijas valsts himnai personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.» Atslēgas vārds ir «necieņa» - ja kāda persona izrāda himnai necieņu, tā ir jāsauc pie atbildības. Bet tāpēc nav nepieciešamības sasaukt «konsiliju»: šis likums ir vienkārši jāievēro. Šajā gadījumā izskatās, ka augšminētajā nodaļā iestājusies garlaicība, iespējams arī, ka pietrūkst sabiedrības uzmanības, tāpēc vajadzēja iemest kādu akmeni gludajā dīķī.

Izdevās! Neveiklā, neizprotamā, pat divdomīgā formā LZA nodaļas korifeji pasniedza diskusijas tematu, kura iztirzāšanā iesaistīja pat «konsiliju».

Godātie inteliģenti darbojas augšminētajā nodaļā, viņiem ir cienījami uzdevumi - organizēt letonikas kongresu, uzaicināt uz Gundegas Grīnumas grāmatas atklāšanu un tā tālāk... Nez kas bija tie dzinuļi, kas viņiem lika tracināt sabiedrību. Mieru sociālajos medijos mēģināja ieviest filoloģijas doktore, profesore Ausma Cimdiņa, rakstot: «Kā noprotu, iedzīvotājiem himnu atņemt neviens negrasās. Runa ir par situācijām, kad himna tiek pasniegta kā priekšnesums publiskos pasākumos, bet gaužām nožēlojamā veidā. Bez himniska patosa, tā, ka līdzi dziedāšana nav iespējama. Līdzībās runājot, kā noskrandis un izbalējis karogs mastā.»

Varbūt turpmāk - ja māc garlaicība, derētu pirms publiskas «problēmu risināšanas» sazināties ar prātīgiem cilvēkiem vai vismaz ieskatīties Latvijas likumos. Citādi var sanākt, ka konsilijs jāatsauc pie paša neveselā «konsilija» gultas.