Latvijā: E-veselība. Varēja būt labāk, iznāca... kā vienmēr 12 komentāri
 
Latvijā

E-veselība. Varēja būt labāk, iznāca... kā vienmēr

 
Nora Krevneva/f64

Nacionālais veselības dienests ir realizējis četrus E-veselības projektus. Jebkuram izstrādātajam produktam ir jāuzlabo mūsu dzīves kvalitāte, it īpaši, ja tas ir valsts iestāžu izstrādāts projekts. Neskatoties uz patiešām e-veselības cēlajiem mērķiem, apjomīgajāmizmaksām, skandāliem un diskusijām ap to, mēs varam veikt nelielu analīzi. Tādēļ izskatīsim dažus parametrus.

Pārnesamība jeb starpplatformu iespējas. Citiem vārdiem sakot, tas nozīmē programmu nodrošinājumu iespējas vienlīdz veiksmīgi strādāt gan personālajā datorā vai klēpjdatorā, gan viedtālruņos un planšetdatoros. E-veselība veiksmīgi strādā datoros ar dažādām pārlūkprogrammām, taču programma, diemžēl, nav pielāgota lietošanai mobilajās iekārtās - lapa neievietojas viedtālruņu ekrānos un planšetdatoros vertikālā pozīcijā. Tas nozīmē, ka pilna e-veselības lapas atspoguļošana planšetdatorā ir iespējama tikai horizontālā pozīcijā.

Uzticamība. Sistēma ir izstrādāta uz Microsoft.NET bāzes. Savā ziņā Microsoft nozīmē drošību, bet ar nosacījumu, ja to patstāvīgi uztur un veic platformas atjaunināšanu. Pieeja tiek nodrošināta tikai ar bankas konta vai ID kartes starpniecību, kas izslēdz iespēju izmantot pieeju sistēmai ar parolēm un e-pastiem.

Presē bez uzmanības nav palicis arī jautājums par fiziskās personas datu aizsardzību. Iepriekš šo problēmu daļēji risināja tas, ka, piemēram, ja konkrēts pacients ir apmeklējis kādu slimnīcu, šie dati bija pieejami tikai šajā slimnīcā strādājošajiem, bet nebija pieejami citā ārstniecības iestādē, jo pacienta kartiņa katrā slimnīcā ir sava. Taču e-veselībā šādu robežu vairs nav un faktiski jebkuram ārstam ir pieejami visi pacienta dati pat tad, ja viņš konkrēto pacientu neārstē.

Turklāt, diezgan savādi bija secināt, ka e-veselības lapā tiek izmantots Google izsekošanas (Google Analytics) kods - Googleserviss, kas vāc statistiku par lietotājiem un to veiktajām darbībām.

Lietošanas ērtums. Nenoliedzami no pirmā acu skatiena e-veselība izskatās daudz labāk nekā, piemēram, EDS (eds.vid.gov.lv). No otras puses e-veselības lietotājs ir parasts cilvēks, kas sagaida ērtu sistēmas lietošanu un laika ekonomiju. Samērā plašā izvēlne, kas sadalās vairākās apakšizvēlnēs liecina par sistēmas sarežģītību. Dzīvojot 2017. gadā, cilvēks laika ekonomijas nolūkā vēlas lasīt tikai to, ko viņš tiešam vēlas, nevis to, ko ir spiests. Protams izvēlne varētu būt daudz lakoniskāka un pati struktūra organiskāka. Iespējams, pati pieeja sākotnēji varētu būt pavisam citāda, kā, piemēram National Health Service (www.hks.uk) - Nacionālā veselības sistēma Lielbritānijā, kur par pamatu tiek uzskatīta lietotāja vēlme piedalīties šajā sistēmā, jo tajā iedzīvotājs pats veido savu lietotāja profilu.

E-veselības lapas ielādēšanas laiks joprojām ir neatrisināta problēma. Viena lapa var tikt lādēta pat 30 sekundes, turklāt ne tikai pacientam, bet arī ārstam. Pacients mājās ar lēnu interneta pieslēgumu neapšaubāmi var gaidīt arī ilgāk, bet ārstam šis ir papildus laiks tam, ko viņš velta katram pacientam. Tā kā visas e-veselības lapas tiek ielādētas no interneta, pacienta apskates, nosūtījuma vai receptes aizpildīšana prasīs vairāk laika nekā ar roku aizpildītās veidlapas. Tas nozīmē, ka īsāks būs laiks, ko ārsts varēs veltīt pašam pacientam nevis dokumentācijas aizpildīšanai. Protams situācijā, kad ārsta vizīte maksā 15 eiro nevis 1,42 eiro un rindu pie ģimenes ārsta nav, jautājums par lapas ielādes ilgumu vairs nav tik būtisks.

Paradoksāli tas, ka uz doto brīdi pacientam ir jāprasa e-receptes izdruka no ģimenes ārsta, kas arī paņem laiku no kopējā pacienta vizītes laika. Turklāt jebkurš cilvēks ar nelielām iemaņām fotoapstrāžu programmās, krāsainu printeri un skaneri var viltot recepti. Tieši NVD ir tie, kuri iesaka pacientiem lūgt e-recepšu izdrukas. Savukārt farmaceits aptiekā pašlaik nevar pārbaudīt izdrukātās receptes īstumu.

Droša ieeja ar internetbankas vai ID kartes starpniecību sarežģīs darbu vairākiem gados vecākiem ārstiem, kuri iespējams neizmanto ID karti, izņemot situācijas, kur nepieciešama dokumenta fiziska uzrādīšana. Kā zināms, liela daļa no jaunajiem ārstiem pamet Latviju uzreiz pēc diploma saņemšanas un rezidentūru iziet valstī, kur plāno savas turpmākās ārsta gaitas (Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā utt.).

Dīvainas šķiet arī atšķirības starp e-veselības sistēmas nosaukumu un tās interneta adresi (eveseliba.gov.lv). Lai pirmo reizi ieietu mājaslapā, visdrīzāk būs jāizmanto google vai kāds cits meklētājs, kas ieteiks pareizo adresi.

Saprotamība. Šis parametrs daļēji izriet no lietošanas ērtuma. Jebkurā gadījumā apmācības materiālu, tiešsaites konsultācijas un klātienes kursu daudzums tieši liecina par sistēmas sarežģītību.

Modificējamība. Microsoft.NET nozīmē izstrādes izmaksu palielināšanos, kā arī samazina iespējamo sistēmas izstrādātāju skaitu Latvijā, jo lielākā daļa latvijas tirgū piedāvā izstrādi PHP valodā. No otras puses platforma Microsoft .NET ir pieejama visiem, tā nav īpaši sarežģīta un ir pieejams liels daudzums apmācības materiālu.

Testējamība. Microsoft.NET ir bagāta ar automātiskās moduļu testēšanas rīkiem, kas ir pluss. No otras puses, visi web projekti testējas aptuveni vienādā veidā.

Efektivitāte. Tā ir tiešā sakarība starp ieguldītajiem resursiem un sasniegtajiem rezultātiem. Pašlaik ir iztērēti apmēram 14 miljoni un darbā ar e-veselības portālu ir ieguldīts ļoti daudz laika. Taču joprojām daudzas sadaļas nedarbojas, piemēram, pieraksts pie ārsta.

Ja nebūtu likumu, kas paģēr lietot e-veselības sistēmu, diezin vai kāds to lietotu, izņemot Veselības ministriju (VM) un pašus izstrādātājus. Kaut gan šāda tipa sistēma ļauj vairāk kontrolēt katram pacientam savus personas datus, ļauj ātri piekļūt ārstiem pie tiem ārkārtas situācijās, kad nepieciešama neatliekama palīdzība. Bet galvenokārt e-veselība palielinās VM kontroli pār veselības nozari. Tā kā no 2017.gada 1.septembra tiek plānots uzlikt par pienākumu izmantot e-veselību, neapšaubāmi tās efektivitāte palielināsies.

Slavenais sistēmanalītiķis Toms De Marko sacījis: „Programmas produkta kvalitātes rādītājs ir tas, cik daudz tas padara pasauli labāku”. Pašlaik droši var apgalvot, ka šādā izskatā programma neuzlabo veselības aprūpes vidi, nesamazina pacienta laika patēriņu, bet palielinās ārsta darba efektivitāti ārkārtas situācijās, kas saistītas ar pacienta dzīvību. Tas lieliski.

Visdrīzāk, ja e-veselība sākotnēji tiktu izstrādāta sadarbojoties ar ārstniecības personu asociācijām, nevis nākusi piespiedu kārtā no veselības aprūpes regulējošās iestādes, bez reālā sistēmas lietotāja iesaistes izstrādes procesā, rezultāts būtu pavisam cits - daudz labāks.

Komentāri [12]
#
Xx 11.augusts 2017 23:23 atbildēt
Kopš kura laika mediji kā autoritātes citē noziedzniekus?
Ak.jā. tas tač NRA. kam tas pieder ?
Nav jau tā, ka viņš melo, tomēr vareja atrast kādu baltāku tipāžu...
 
#
Ra » Xx 15.augusts 2017 14:50 atbildēt
Baltāku varbūt.bet vai gudrāku?
 
#
Personas kods 10.augusts 2017 23:28 atbildēt
Ar to var meklēt un atrast. Interesanti, e-receptēs ārstam jānorāda iemesls kāpēc izraksta tieši šīs zāles un diagnozes kods - ko šie dati dod farmaceitam??? NVD??? Slimīnas lapā jānorāda diagnozes kods - cerams, darba devējs to neredz ??? Sajūta, eveselība nav gala produkts, to arvien uzlabo un uzlabo. Cerams, uzlabojumi tiek kontrolēti ar versijām? Final User Manual arī nav pieejams, kaut kādi video pamācību materiāli pieejami, kaut ko izdala arī papīrā, taču šitādus brīnumus redzu pirmo reizi. Godīgi? Łoti nenopietni, par sensitīvo datu glabāšanu runājot, jo īpaši...
 
#
mierinājums izmirējiem 10.augusts 2017 21:05 atbildēt
Veselības nebūs nevienam, būst tikai E-veselība.
 
#
vispār 10.augusts 2017 18:47 atbildēt
Pacienta datu aizsardzība īpaši nemainās, ja tagad tos var apskatīt praktiski katrs attiecīgās ārstniecības iestādes darbinieks ieskaitot apkopēju, tad tagad to varēs jebkurš e-veselības lietojošs ārsts, turklāt, ja sistēma ir normāla. tad pacientam būtu jābūt iespējai redzēt, kas skatījis viņa datus.
 
#
vispār » vispār 10.augusts 2017 18:51 atbildēt
Viss ir atkarīgs no iestādes. nedzīvojam tagad arī padomju laikā
 
#
nja 10.augusts 2017 14:40 atbildēt
Un ko man darīt, ja es kā pacients nevēlos, ka visi ārsti redz manu ārstēšanas vēsturi? Pilnīgi nopietni, kur tad manas cilvēktiesības, ka mani dati netiek izpausti trešajām personām? Ja pat svešs ārsts var ziņķārības pēc paskatīties...
 
#
magd » nja 10.augusts 2017 18:02 atbildēt
VM cilvektiesibas vienkarsi ignoree, kad atlauj Guglim vaakt pacientu informaciju
 
Skatīt visus 12 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *

Skaistuma pasaule

 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers