Lepns būt latvietis! – tamlīdzīgi neskaitāmi ieraksti pārpludināja sociālos tīklus pēc mūsu tenisistes Aļonas Ostapenko uzvaras prestižajā Francijas atklātajā čempionātā Roland Garros.
Nekas, ka Aļonas tautība ir krieviete - šķirot pēc dzimtās valodas principa nenāca ne prātā! Šovasar priecējuši arī citi sportisti - tenisiste Anastasija Sevastova, svarcēlāja Rebeka Koha, motokrosists Pauls Jonass, pludmales volejbolisti, Latvijas dāmas basketbolā aizspēlējās līdz Eiropas čempionāta augstajai 6. vietai, kvalificējoties Pasaules kausam nākamgad... Sports vieno etniski un arī sociāli sašķelto sabiedrību, mazina sajūtu, ko iemieso spārnotais teiciens: Es mīlu šo zemi, bet nemīlu valsti. Emocijas, līdzjušana, lepošanās ar mūsu sportistiem varētu būt kanāls, kas mazina ieilgušo un samilzušo plaisu starp varu un valsti. Bet, protams, tas nestrādā tik primitīvi, kā dažs politiķis iedomājies - pirms spēles fanu pilnu tribīņu priekšā sākt slēptu politisko aģitāciju un zīmēšanos.
Valsts atbildība ir sistēmas uzbūvēšana un nodrošināšana, lai ikviens iedzīvotājs atbilstoši savām spējām varētu nodarboties ar sportu, gan amatieru, gan augstu sasniegumu. Kaut kāda sistēma jau ir, arī finansējums, bet tajā ir pietiekami daudz vājo posmu, kas sistēmu padara nestabilu. To vēl vairāk vājināt varētu nupat Saeimas akceptētā nodokļu reforma, par kuru trauksmi cēla sporta organizācijas un sportisti. Latvijas Olimpiskā komiteja iepriekš brīdināja, ka valdības izstrādātais reformas modelis nemotivēs ziedot sabiedriskā labuma organizācijām (SLO), «tāpēc pastāv nopietns risks sagraut Latvijā ilgi un sekmīgi darbojošos ziedojumu sistēmu». Turklāt cietīšot arī valsts budžets, jo sporta organizāciju darbības rezultātā samaksātās nodokļu summas ik gadu ir lielākas nekā tiešais valsts finansējums sportam. Finanšu ministrija lēsa, ka ziedojumu apjoms varētu sarukt vismaz par 40%. Vai var paļauties uz valsts un pašvaldību atbalstu? IZM valsts budžeta programmai Sports 2017. gadā atvēlēti 49,8 miljoni eiro, no kuriem lauvas tiesa aiziet sporta būvēm - 17,24 miljoni, plus 2,5 miljoni LOK valsts galvojumu atmaksai. Sporta veidu federācijām un sporta pasākumiem - nožēlojami 3 miljoni, komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai - 1,65 miljoni, augstas klases sportam - 6,7 miljoni. Balvām par izciliem sasniegumiem sportā - 42 686 eiro! Ne velti tieši šādu summu valdība bija spiesta ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai prēmētu Ostapenko un viņas mammu - treneri.
Ziedotāju atbalsts ļauj noorganizēt treniņnometnes, piedalīties sacensībās, talantīgākos aizsūtīt uz nometnēm, pieturēt perspektīvus sportistus, kuri, neiekļuvuši Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā, bez papildu atbalsta spiesti pamest sportu. Izcilību sportā šodien nevar sasniegt tikai ar pārcilvēcisku darbu un Sarkanā kvadrāta kedām. Iztrūkums ir arī kvalificētu treneru korpusā, pieredzējušie aizplūst darbā uz ārzemēm, noveco. Federācijas lielā mērā balstās uz entuziastiem.
Dīvainā kārtā sporta nozares pārstāvju bažas parlamentā tika sadzirdētas, un FM sākotnējais plāns tika mīkstināts ar kompensējošo mehānismu - straujāku akcīzes pieaugumu alum. Pašlaik uzņēmumi saņem nodokļa atlaidi 85% apmērā no ziedotās summas un drīkst ziedot ne vairāk kā 20% no nodokļa kopējās summas. Kompromisa rezultātā šī vienkāršā, skaidrā sistēma verificēta uz trīs iespējām - samazināt ar nodokli apliekamo peļņu par ziedoto summu, kas nedrīkst pārsniegt 5% no iepriekšējā gada peļņas pēc nodokļiem, vai par ziedoto summu, kas nedrīkst pārsniegt 2% no iepriekšējā gadā maksātajām bruto algām ar sociālo nodokli. Trešais variants - samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli dividendēm par 75% no ziedotās summas, nepārsniedzot 20% no aprēķinātā nodokļa. Apsveicami, ka rasts kompromiss, bet tas tomēr ir esošo situāciju pasliktinošs. Turklāt ziedojumu apjoma samazināšanos varētu veicināt arī ieviestā nulles procentu likme reinvestētajai peļņai - uzņēmumi būs ieinteresēti vairāk investēt nekā ziedot.
Par sportu atbildīgā Izglītības ministrija mierina, ka ziedojumi būs caurskatāmāki, jo nereti tiek ziedota viena summa, bet daļa no tās izshēmota atpakaļ. Vājš arguments, jo SLO statusa piešķiršanas un turpināšanas kontrole atrodas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārziņā - ja VID nespēj pildīt savu darbu, nav jācieš veselai nozarei. Turklāt jaunā sistēma spiedienu uz šādu shēmošanu tikai pastiprinās, jo jaunie ierobežojumi spiedīs SLO vairāk pakļauties ziedotāju nosacījumiem. Šogad vēl pēdējo gadu SLO var cerēt uz līdzšinējiem ziedojumiem - jaunie nosacījumi attieksies uz 2018. gada peļņu. Kompensējošais mehānisms SLO netiek piedāvāts, vien izplatījumā izmesti trešā ranga amatpersonu pieļāvumi, ka uzņēmējdarbības uzplaukuma rezultātā varēs vairāk novirzīt sportam no valsts budžeta. Tādējādi valsts mazina NVO un pilsoniskās sabiedrības izaugsmi un virzās atpakaļ uz lielāku centralizāciju, kamēr citviet tā tiek veicināta, ļaujot strādājošajiem pašiem izlemt, kādiem labiem mērķiem ziedot daļu savu maksāto nodokļu.
Nodokļu reformas sākotnējais mērķis bija dot grūdienu ekonomikai. Bet - kāda velna pēc jāposta sporta un citu labu, sociāli būtisku darbu darošo organizāciju atbalsta sistēma? Vai esam kārtējā krīzē? IKP aug par 4%. Vai finansiālais ieguvums valsts budžetā, ja tāds vispār būs, atsvērs tos zaudējumus, kas tiks radīti sabiedrībai, sporta, kultūras attīstībai, talantu izaugsmei? Sagraut var ar vienu kustību, uzbūvēt - grūtāk.
