Domāju, ka tiesībsargs valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) darbiniekiem ir parādā nelielu atvainošanos, šodien, komentējot tiesībsarga pārmetumus par situāciju VSAC, sacīja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
Viņa uzskata, ka tiesībsarga ziņojums Saeimai ir vēlme iegūt popularitāti, graujot LM tēlu. Jaunzeme skaidroja, ka trīs dienu laikā, kuras tiesībsargs pavadīja kopā ar ārvalstu speciālistiem aprūpes centros, nebija iespējams izdarīt secinājumus par vairāk nekā 5000 aprūpes centru klientu.
Viņa sacīja, ka attiecībā uz pārmetumiem par ļaunprātīgu medikamentu lietošanu LM vērsīsies Veselības inspekcijā un lūgs izvērtēt katru konkrēto gadījumu. Ja tad tiks konstatēti tiesībsarga minētie pārkāpumi, "galvas ripos, cilvēkus atlaidīs un atņems sertifikātus ārstiem", sacīja Jaunzeme.
Pēc Jaunzemes vārdiem, tiesībsargs ir liedzis LM piedalīties rītdienas diskusijā, kurā viņš plāno detalizēti informēt par konstatēto. LM vēlas piedalīties diskusijā un uzskata, ka liegums tajā piedalīties ministrijas pārstāvjiem parāda tiesībsarga nevēlēšanos sadarboties.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa, tad dalība esot atteikta, jo šis pēc būtības vairs neesot ierēdniecības jautājums. Viņa norādīja, ka visi soļi ierēdniecības pusē jau ir izsmelti. "Šobrīd tā atbildības bumbiņa ir politiķu rokās," sacīja Siliņa, akcentējot, ka tas viss ir palicis politiskās gribas līmenī.
Tai pašā laikā LM pateicas tiesībsargam par ieteikumiem un vēlmi virzīties no ilgstošas aprūpes VSAC uz alternatīviem pakalpojumiem un deinstitualizācijas. Jaunzeme uzsvēra, ka tas ir arī LM mērķis, uz ko ministrija jau pakāpeniski virzās, tomēr divu līdz trīs gadu laikā, kā to vēlas tiesībsargs, pilnīgu deinstitualizāciju panākt nevar. "Rīt uz pusdienlaiku nebūs. Strādājam ar dzīviem cilvēkiem. Tas nevar notikt tūlīt un tagad," viņa sacīja, piebilstot, ka Somijas kolēģiem deinstitualizācijas realizācija prasīja desmit gadus.
LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš atgādināja, ka LM jau no 2012.gada vidus strādā pie pamatnostādnēm sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam, kurās viens no pamatmērķiem ir alternatīvie aprūpes pakalpojumi un deinstitucionalizācijas nodrošināšana.
Dūdiņš skaidroja, ka minētā jautājuma risināšana prasa daudz laika, jo aptveramais klientu loks ir ļoti plašs un "sarežģīts". VSAC šobrīd dzīvo aptuveni 5000 cilvēku. Liela daļa no viņiem ir cilvēki ar invaliditāti, tostarp ar smagiem garīgās attīstības vai kustību traucējumiem, un nespēj dzīvot patstāvīgi vai strādāt algotu darbu. VSAC klienti ir arī bērni. "Mēs nevaram mehāniski tās institūcijas aizslēgt, jo cilvēkiem kaut kur ir jāpaliek. Objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ mēs varam iet tikai soli pa solim," sacīja Dūdiņš.
Viens no LM tuvāko gadu mērķiem ir samazināt valsts finansēto vietu skaitu VSAC un nodrošināt atbalsta mehānismus personām, kuras pašlaik dzīvo institūcijās, bet varētu uzsākt dzīvi ārpus tām, piemēram, aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana dzīves vietā un ārpusģimenes aprūpe ģimeniskā vidē bērniem vecumā līdz trīs gadiem.
Lai deinstitualizācija izdotos pilnībā, LM cer arī uz pašvaldību palīdzību. Ministrija uzskata, ka arī pašvaldībām savos budžetos ir jāparedz līdzekļi sociālo pakalpojumu attīstībai, piemēram, pusceļa māju izveidei. Dūdiņš minēja, ka šobrīd daļa pašvaldību iztiek no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem un bažījas, vai pēc attiecīgo ES projektu beigām pašvaldības spēs nodrošināt ieviesto pakalpojumu ilgtspējību.
Vienlaikus LM pārstāvji norādīja, ka katrai pašvaldībai un sabiedrībai kopumā ir jāstrādā pie pienācīgas un cieņpilnas attieksmes veidošanas pret cilvēkiem ar garīgās attīstības un citiem veselības traucējumiem. "Apturēt cilvēku "ievietošanu" centros mēs nevaram. Mēs neturamies pie institualizācijas kā pie labas lietas. Tā nav laba lieta. Un sabiedrībai jābūt gatavai, ka starp mums dzīvo dažādi cilvēki," teica Jaunzeme.
LM apkopotie dati liecina, ka kopumā Latvijā ir ap 15 000 cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem. Daļa no viņiem spēj dzīvot patstāvīgi vai dzīvo ģimenēs, bet daļa nespēj parūpēties par sevi paši un dzīvo VSAC - kopumā ap 5000 cilvēku. Vēl 358 cilvēki šobrīd gaida rindā uz vietu VSAC.
Lielākā daļa cilvēku VSAC dzīvo kopš bērnības vai ilgstoši, tādēļ tikai nelielai daļai klientu - vidēji 15% - ir saglabājušies kontakti ar ģimenes locekļiem.
