Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Rojas pašvaldības vadītāja: VARAM ir no pašvaldībām atšķirīga izpratne par prioritātēm

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un tās vadītājam - ministram Edmundam Sprūdžam (RP) - ir no pašvaldībām atšķirīga izpratne par prioritātēm, aģentūrai LETA savu redzējumu pauda Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa (Latvijas Zaļā partija).

"Līdz brīdim, kamēr mums nebūs vienotas izpratnes par prioritātēm VARAM un pašvaldībās uz vietas, par kopīgu virzību uzņēmēju un vietējo iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā nevarēsim lemt," atzina Kārkliņa.

Šādu pašvaldības vadītājas reakciju izsaukusi Sprūdža vēstule pašvaldībām, kurā ministrs informē, ka, apkopojot pašvaldību investīciju pieprasījumus nākamajam programmēšanas periodam, VARAM ir apzinājusi pašvaldību vajadzības pēc investīcijām tām nozīmīgu jautājumu risināšanai.

Sprūdžs vēstulē akcentē, ka pašreizējos sociālekonomiskajos apstākļos ir būtiski, lai pašvaldību veiktās investīcijas primāri tiktu novirzītas uzņēmējdarbību veicinošās infrastruktūras (ielu, ceļu un komunikāciju, kas ved uz esošajām vai perspektīvajām ražošanas teritorijām) sakārtošanai un attīstībai un nodarbinātību veicinošām aktivitātēm, tādējādi stimulējot ekonomisko aktivitāti un radot darba vietas reģionos.

Rojas novada domes priekšsēdētāja atbildes vēstulē Sprūdžam norāda, ka ministram neesot pietiekamas informācijas par to, kas notiek pašvaldībās, jo katrā pašvaldībā situācija ir atšķirīga.

Sprūdžs aicina pašvaldības atbalstīt nodarbinātību veicinošas aktivitātes, tādējādi stimulējot ekonomisko aktivitāti un radot darba vietas reģionos. "Mūsu pašvaldībā, gluži tāpat kā daudzās citās pašvaldībās, ir brīvas darba vietas, bet nav, kas tur strādātu," akcentēja Kārkliņa. Pašvaldības vadītājai ir arī skaidrojums šai situācijai. Viņasprāt, nepareizi tiek virzīta tā sauktā simtlatnieku programma, "kuras rezultātā ir pārāk liels pulks ļaužu, kas nevēlas strādāt".

"Ir tik liels izglītoto cilvēku skaits, kas izbraukuši no valsts, bet valdība to vēl arvien nav apzinājusies un it kā nezina, ka ir divas pilnīgi atšķirīgas situācijas - Rīga un lauku pašvaldības," norādīja Kārkliņa.

Pēc Kārkliņas domām, vietējie iedzīvotāji neuzticas valsts programmām un plāniem, jo nav ilgtermiņa plānošanas un nedarbojas atbildības uzņemšanās mehānisms.

"Runājot par infrastruktūras sakārtošanu, pietiktu ar to vien, ja AS "Latvijas Valsts ceļi" sāktu strādāt ar tādu pašu atbildību kā pašvaldības. Kad aizsūtījām "Latvijas Valsts ceļiem" rakstisku aicinājumu, lai godprātīgi uztur savus īpašumus - ziemā atrok auto pieturas, lai cilvēkiem, izkāpjot no autobusa, nav apgrūtinājums, pārvarot greideru sastumtos, sasalušos un piesnigušos sniega vaļņus, kas iestumti autobusu pieturās, bet vasarā nopļauj ceļu malas, aizlīdzina bedres un savāc pārpildītās atkritumu urnas, no kurām atkritumi parasti nokļūst uz pašvaldībai piederošās zemes, tad saņēmām atbildi, ka Satiksmes ministrija nepiešķir pietiekamu finansējumu. Līdz ar to noņemta jebkāda atbildība," sacīja Kārkliņa.

Rojas novada domes priekšsēdētāja vēstulē Sprūdžam norāda, ka VARAM un pašvaldību izpratne par prioritātēm atšķiras: "Man šķiet, ka, kamēr plānosiet dažādu dokumentu izstrādi, nebūs ļaužu, kas šos plānus īstenos. Pat man kā pašvaldības vadītājai nav ticības, ka spēsiet operatīvi izstrādāt pašvaldībām lietderīgus dokumentus, jo šajā laikā, kad ir tik nozīmīga operatīva rīcība, VARAM pēta, analizē un uz pašvaldībām sūta datu apkopojumu, cik pašvaldībās notiek domes sēdes tiešsaistē, cik to plāno ieviest tūlīt, cik - tuvākā vai tālākā nākotnē."