Uzņēmējs Gatis Kokins atzinis savu vainu par neoficiālo tikšanos ar bijušajiem Latvijas Krājbankas akcionāriem, lai gan, visticamāk, šādai sarunai tomēr bijis visaugstāko valsts amatpersonu atbalsts.
Līdz ar to G. Kokins visu šīs situācijas aizdomīgo morāli ir uzņēmies kā privātpersona, ļaujot partijai Vienotība glābt reputāciju. Šādu viedokli par neseno skandālu pauž eksperti.
Šonedēļ atklātībā nonāca informācija par partijas Vienotība pārstāvja G. Kokina neoficiālo tikšanos ar Latvijas Krājbankas (LK) bijušo akcionāru Vladimiru Antonovu un viņa tēva Aleksandru Antonovu. Pats G. Kokins apgalvoja, ka saruna saskaņota gan ar premjeru, gan ar vairākiem ministriem un tajā pārstāvētas valsts intereses, savukārt valdības pārstāvji to kategoriski noliedza. Arī partijas Vienotība Ētikas komisija atzinusi, ka G. Kokina rīcība bijusi krasā pretrunā ar tiesiskas valsts principiem. «Vienotība vienmēr darbojusies tikai saskaņā ar likumu, ievērojot valsts un sabiedrības intereses. Arī situācija ar LK risināma tikai tiesiskā ceļā,» pauž partija, kuras vadītā valdība sevi definē kā «tiesiskuma koalīcija». Lai gan iepriekš G. Kokins principiāli iestājās, ka pārrunas ar LK akcionāriem nav bijušas viņa privātā iniciatīva, pēc Ētikas komisijas sēdes uzņēmējs krasi mainīja viedokli, paužot nožēlu par sabiedrībā radīto iespaidu, ka viņš it kā darbojies ar valsts pilnvarojumu. «Šī bija mana iniciatīva; tas nebija nedz Ministru prezidenta, nedz valdības uzdevums un nebija saskaņots ar Vienotību. Šajā gadījumā darbojos kā privātpersona. Es atvainojos par kaitējumu, kas radīts partijai, kuras biedrs esmu, un amatpersonām, kuru pienākums ir risināt Latvijas Krājbankas krīzi,» norāda G. Kokins. Politologs Filips Rajevskis gan šādu notikumu pavērsienu uzskata par «reveransu sabiedrībai». «Šis ir stāsts par to, ka sabiedrībai ne vienmēr ir jāzina tas, kā patiesībā tiek kārtotas lietas politikā. Ja valsts vēlas atgūt zaudējumus, ko radījis Krājbankas krahs, tad kontaktēšanās ar bijušajiem akcionāriem ir vitāli svarīga. It īpaši, ja viņi paši ir pretimnākoši. Gadījumos, kad runa ir par simtiem miljoniem latu, zaudējumu samazināšanai visi instrumenti ir labi. Taču publiskā politika ņem vērā citus apsvērumus, un sabiedrībai ir grūti izskaidrot, kādēļ valsts runā ar cilvēkiem, kuri tiek turēti aizdomās par tās apkrāpšanu,» pauda eksperts. «Tas, ka Aleksandrs Antonovs ieradās Rīgā un sniedza liecības, apliecina, ka Gatis Kokins, protams, nedarbojās uz savu galvu. Taču pašlaik viņš ir koleģiāli uzņēmies visu vainu, savukārt Vienotība viņam ir paudusi formālu nosodījumu,» klāstīja F. Rajevskis.
Pats G. Kokins īsā sarunā ar Neatkarīgo tikai lakoniski atzina, ka, pēc viņa domām, visas neskaidrības ir precizētas un viņa tālākās attiecības ar Vienotību šis starpgadījums neietekmēšot.
