Kā liecina Neatkarīgās rīcībā esošā informācija, Latvenergo vadības aresti veikti, uzskatot, ka Latvenergo līgumi ar uzņēmumiem Alstom un GAMA ir slēgti ļaunprātīgi un mantkārīgā nolūkā. Jau divu tiesu instances ir piekritušas šādam traktējumam.
Kā zināms, šā gada 3. martā Latvenergo noslēdza līgumu ar Turcijas uzņēmumu GAMA GÜC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut par TEC-2 otrās kārtas energobloka rekonstrukciju.
Līgums paredzēja, ka GAMA 400 megavatu lielo energobloku uzbūvēs par aptuveni 350 miljoniem eiro. Plānots, ka pēc rekonstrukcijas Rīgas TEC-2 otrā energobloka uzstādītā elektriskā jauda būs 427 megavati, bet siltuma jauda – 270 megavatu. Jau 2009. gada oktobrī, lai veiktu TEC-2 rekonstrukciju, Latvenergo vienojās par 100 miljonu eiro lielu kredītu no Eiropas Investīciju bankas (EIB), bet šogad vēl par 150 miljonu eiro lielu kredītu no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB). Savukārt kombinēta cikla gāzes turbīnu TEC-2 pēc otrā jaunā energobloka rekonstrukcijas piegādās ASV kompānija General Electric International par 35,6 miljoniem eiro.
Savukārt Alstom ir Latvenergo sadarbības partneris jau no 1996. gada. Krimināllieta skar tikai Pļaviņu HES 4., 5. un 7. hidroagregāta atjaunošanas līgumu, kad no 2007. līdz 2010. gadam tika rekonstruēta Pļaviņu HES. Līgums par Pļaviņu HES hidroagregātu rekonstrukciju tika noslēgts ar Zviedrijas uzņēmumu Alstom Power Sweden par 29,6 miljoniem latu.
Atjaunošanas darbu rezultātā stacijas kopējā jauda ir pieaugusi līdz 883,5 MW, jo katra darba rata lietderības koeficents palielinājies par 5–9%. Kā zināms, starptautiskais spēkstaciju būves un inženiertehniskais koncerns Alstom Power (Alstom Somijas filiāles, kas atbild par darbību Baltijas valstīs, komunikāciju direktore Sari Luhanka) jau ir paguvis noliegt jebkādu saistību ar Latvenergo amatpersonu lietu.
Lai gan masu informācijas līdzekļos tika pludināta visvisāda informācija, kā izriet no procesa virzītājas A. Rumjancevas parakstītā ierosinājuma par apcietinājuma piemērošanu, pēc virzītāja uzskata, aizturētā Latvenergo vadība it kā ir veikusi pretlikumīgas darbības personu grupā, kas izpaudās kā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā saistībā ar labvēlīgu lēmuma pieņemšanas nodrošināšanu diviem uzņēmumiem. Labvēlīga lēmuma pieņemšana esot nodrošināta Alstom Network Swizerland AG, kas veica Pļaviņu HES hidroagregātu rekonstrukciju, un GAMA GÜC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut, kas vēl tikai gatavojas veikt TEC-2 otrās kārtas rekonstrukciju.
Tiesa to uzskatīja par pietiekamu, lai piemērotu apcietinājumu Latvenergo vadībai – valdes priekšsēdētājam Kārlim Miķelsonam un viņa vietniekam Aigaram Meļko. Tiesām un arī aizdomās turamajiem nav sniegta nekāda informācija par to, cik liels un kādā veidā ir noticis būtisks kaitējums valsts vai pārvaldes kārtībai, kādas ar likumu aizsargātas personas tiesības un intereses ir pārkāptas, slēdzot līgumus ar Alstom un GAMA.
Tieši uzskaitījums par to, cik liels, kāds un kādā veidā veikts kaitējums valstij, var būt par pamatu un ir obligāts, pierādot šāda tipa noziedzīgu nodarījumu.
Ja pieņem, ka personu grupa, pretlikumīgi un ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, kā arī izteikti mantkārīgā nolūkā nodrošināja labvēlīgu lēmumu Turcijas uzņēmumam GAMA, tad pirmais uzdevums ir noskaidrot visu grupu (personu loku), kas tieši piedalījās tā pieņemšanā. Pats pirmais ir apzināt visus tos, bez kuru lēmumiem līguma slēgšana vai tā tālāka kustība nebija iespējama. K. Miķelsons un A. Meļko vieni paši nekādi nevarēja nodrošināt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Turcijas uzņēmumam GAMA.
Vispirms līgums ar GAMA (par tik lielām elektroenerģiju un siltumu ģenerējošām jaudām) skar valsts drošību (nacionālo drošību). Tik liela mēroga enerģētikas projekts skar ne tikai valsts drošību, bet tieši saistīts ar NATO drošību. Tāpēc konkursa izsludināšanu un konkursa rezultātus apsprieda un akceptēja Nacionālās drošības padome (NDP). Līgums ar GAMA vispār nevarēja stāties spēkā bez NDP akcepta. Nacionālās drošības padomi vada Valsts prezidents. NDP locekļi pēc amata ir Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs. Padomes sēdēs ir tiesības piedalīties arī ģenerālprokuroram. Tieši šādā līmenī tika atļauts slēgt līgumu ar GAMA, un bez šo cilvēku akcepta nevienam no Latvenergo vadības, padomes utt. nebija nekādu tiesību parakstīt līgumu, un tas netika darīts, kamēr NDP neatbalstīja NATO dalībvalsts Turcijas GAMA uzvaru konkursā.
Nacionālās drošības padomes sēžu saturs un tas, kurš no padomes locekļiem un kā balsoja par atbalstu līgumam ar Turcijas GAMA, ir slepens. Turklāt ir pamats domāt, ka, lai gan NDP sēdes klāj slepenības plīvurs, jautājums par GAMA līgumu ir skatīts vismaz divas reizes, turklāt vismaz vienreiz Valsts prezidentam klātesot. Viens no galvenajiem argumentiem polemikā pret Arti Kamparu, kas 2010. gada februārī vienu brīdi protestēja pret līgumu ar GAMA, bija, kāpēc viņš nav savus pretargumentus iesniedzis pirms NDP sēdes, kad NDP šo jautājumu izskatīja.
Jau divas tiesu instances neiebilda pret procesa virzītāja apgalvojumu (tas izriet no lēmuma par personas atzīšanu par aizdomās turamo), ka līgums ar GAMA ir ļaunprātīgs un veikts mantkārīgā nolūkā, un ir GAMA labvēlīgs.
Tomēr NDP locekļi nav vienīgie, kas tieši lēma par līgumu. Uzskaitīsim visus tos, bez kuru paraksta un akcepta līgums nevarēja tikt pieņemts un virzīts tālāk.
Vispirms tie ir visi Latvenergo valdes locekļi, kas balsoja par līgumu ar GAMA 2010. gada 5. janvārī. No lēmuma pieņēmējiem trim valdes locekļiem nekas nav uzrādīts. Tieši pretēji – Uldis Bariss, Arnis Kurgs un Arnis Daugulis joprojām ir Latvenergo valdes locekļi un lemj gan par GAMA un Alstom līguma turpinājumu, gan citiem līgumiem. No tiem, kas tieši atbild par līgumu, U. Bariss tagad vada arestēto vadītāju vietā. Kā akcionāra (Latvijas valsts) pārstāvis līgumu ar GAMA akceptēja Andris Liepiņš, kurš 28. janvārī bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumu pildītājs. Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce vispirms šogad 11. februārī sasauca Latvenergo ārkārtas sapulci, kurai bija jānotiek 18. februārī, lai atceltu akcionāru pārstāvja Andra Liepiņa lēmumu pa līgumu slēgšanu. Bet jau 18. februārī J. Pūce atteicāt pārskatīt noslēgtos līgumus ar GAMA un paziņoja, ka līgums ar GAMA pēc neliela summas samazinājuma ir valsts interesēm atbilstošs.
Atklāto vēstuli par to, ka līgums par TEC-2 rekonstrukciju ir atbilstošs valsts interesēm, Valsts prezidentam un citām amatpersonām iesniedza Nacionālās enerģētikas konfederācijas prezidents un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, Pasaules Enerģētikas padomes Latvijas Nacionālās komitejas prezidents Namejs Zeltiņš, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis.
Līgumu ar GAMA vēl centās apstrīdēt ekonomikas ministrs A. Kampars, kurs publiski paziņoja, ka "projekta īstenošanā ir ieinteresēti turki un amerikāņi, tas ir normāli, bet man kā ministram jāaizstāv Latvijas valsts intereses", ar to liekot saprast, ka pat Latvijai neredzēti lielu lobija darbu ar lēmuma pieņēmējiem ir veikušas ASV un Turcijas vēstnieces Latvijā.
Taču beigu beigās arī A. Kampars pārstāja pretoties.
Šā gada februāra beigās vairs tikai viens cilvēks varēja apturēt GAMA līguma noslēgšanu, un tas bija Jaunā laika finanšu ministrs Einārs Repše. Tikai Ministru prezidenta labā roka – finanšu ministrs – 26. februārī ar savu parakstu noņēma pēdējo šķērsli GAMA līgumam. E. Repše savu lēmumu pamatoja jau uz Ekonomikas ministrijas atbalsta un Valsts kases atzinuma, kurā bija norādīts, ka nav pamata uzskatīt, ka ar TEC-2 otrās kārtas modernizācijas projektu saistīto iepirkumu veikšana radīs apdraudējumu uzņēmuma nākotnes maksātspējai.
Pietiekami liels ir arī to personu saraksts, kuri ir tieši atbildīgi par līgumu ar Alstom. Gadījumā ar Alstom aizdomās turamo saraksts, iespējams, būs būtiski jāpaplašina, iekļaujot tajā arī ERAB vadību. Jo, kā liecina informācija, kas ir atrodama Latvenergo krimināllietā, tieši ERAB (nevis Latvenergo) vadība jau tālajā 1996. gadā veica Latvijas hidroelektrostaciju projekta izpildītāja atlasi. Savukārt pēc tam, kad Alstom jau bija veicis pirmos modernizācijas darbus, tieši šis uzņēmums ieguva citādi grūti pieejamu informāciju par visiem hidrotehniskajiem parametriem, kas skar Daugavas kaskādes hidrostaciju būves. Tieši šī (insaidera) informācija, kas tika iegūta ar ERAB atbalstu, ļāva Alstom sagatavot kvalitatīvi labākus pieteikumus visiem konkursiem, tostarp arī Pļaviņu HES rekonstrukcijas projektu.
Alstom gadījumā galīgie lēmuma pieņēmēji bija politiski ieceltās Latvenergo padomes locekļi. Padomes sastāvs mainījās, bet par vienu vai otru lēmumu, bez kura nebija iespējam līguma noslēgšana, atbildīgie ir visi Latvenergo valdes locekļi, kā arī Roberts Dilba, Uldis Sesks, Guntis Gūtmanis, Anatolijs Abramovs, Juris Radzevičs, Andris Bērziņš, Edvīns Kočans, Andris Liepiņš u.c.
Cita starpā Latvenergo vēl joprojām nav parakstījis mierizlīgumu par to, ka Alstom ar ievērojamu kavējumu pabeidz Pļaviņu HES 4., 5., 7. energobloka rekonstrukciju.
Ja līgums ar GAMA tik tiešām ir noziedzīgs, tad arestēto jābūt desmit reizes vairāk, bet kamerās ir tikai divi valdes locekļi.
Tātad, ja pamats arestam ir mantkārīgā nolūkā nodrošināts labvēlīgs lēmums par labu līgumam ar GAMA, tad kamerās blakus K. Miķelsonam un A. Meļko ir jāizvieto arī teju vai visi NDP locekļi un citas valsts amatpersonas, izņemot ārvalstu vēstnieces, kurām ir diplomātiskā imunitāte un kuras var tikai pasludināt par nevēlamām personām (non grata) un izraidīt no Latvijas.
Pārliecinot tiesu apcietināt divus no līguma tapšanā iesaistītajiem, procesa virzītājs ir pavēris juridisku pamatojumu apcietināt visus GAMA līgumā iesaistītos.
Iegūti cita satura kompromitējoši materiāli?
Saistībā ar šo lietu iespējama arī versija, ka kādam KNAB vadībā bija nepieciešams skaļš arests, lai iegūtu kādu politiķi kompromitējošus materiālus.
Iespējams, ka jūnijā KNAB saņēma uzticamu operatīvu informāciju, ka kādam no Latvenergo vadības seifā glabājas dokumenti, kas var kompromitēt Latvenergo un kādas partijas vadītāja sadarbību. Tikai īsti nebija zināms, kas tie par dokumentiem. Lai iegūtu šos dokumentus, bija jākonstruē lieta par personas atzīšanu par aizdomās turamo, kurā tika ierakstītas divas firmas, par kuru līgumiem bija skaļas diskusijas sabiedriskajā telpā. Pieļaujams, ka tagad kompromitējošie materiāli jau ir iegūti un tiek apstrādāti, gatavojot krimināllietas pret Latvenergo bijušo vadību jau pavisam par citiem nodarījumiem. Kā zināms, KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe bija devusi mājienus presē, ka Latvenergo vadības lieta ir ļoti vērienīga un tajā iespējamas jaunas apsūdzības. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis neslēpa, ka šai lietai būšot atskaņas politiskajā telpā.
Apcietinātais bijušais Latvenergo šefs Kārlis Miķelsons Neatkarīgajā publicētajā materiālā ir paudis, ka, izmantojot ES prasības sadalīt īpašuma tiesības Latvenergo pārvadē un ražošanā, ir politiski ieplānots slepeni veikt Latvenergo privatizāciju – šo uzņēmumu par sviestmaizi atdotu vienoti izraudzītam ārzemniekam. Un pieļāvis, ka, lai šo mērķi īstenotu, vispirms bija jāaizvāc no Latvenergo vadības tie, kas bija pret jaunu afēru, un vienlaikus bija jāiebiedē visi, kas kaut kādā veidā saistīti ar lēmumu pieņemšanu enerģētikas sektorā.
