Lētāka pārtika, mājsaimniecības preces un alkoholiskie dzērieni ir preces, kuras Baltijas valstu iedzīvotāji visvairāk iepērk ārzemēs. Pētījums par pārrobežu tirdzniecību Baltijas valstīs, kuru veikuši Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts “Regionplan Policy Research” un profesionālo pakalpojumu kompānija “EY”, atklāj, ka vislielākās naudas summas tērē lietuvieši, savukārt latvieši un igauņi, kuri skaita laiku un izdevumus par degvielu, šādos braucienos tērē mazāk naudas.
Vislielākās naudas summas viena iepirkšanās brauciena laikā tērē lietuvieši. Izpētīts, ka puse (52%) no latviešiem un igauņiem, iepērkoties ārzemēs, tērē mazāk nekā 50 eiro. Savukārt lietuvieši šādas salīdzinoši mazas summas tērē retāk - 28% izbraukumu.
Katrs ceturtais respondents (24%) no Lietuvas apgalvojis, ka iepirkšanās braucienos tērē 50-100 eiro. Tikpat liela aptaujāto daļa (24%) norādījusi, ka iepērkas par 100-200 eiro, bet 13% - par 200-500 eiro. Salīdzinot ar Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem, šādas summas (200-500 eiro), iepērkoties ārzemēs, tērē tikai 4% respondentu.
“Lietuvieši izceļas ar savām iztērētajām naudas summām. Kamēr igauņi un latvieši iepērkas par desmitiem eiro, lietuvieši tērē simtus. Šādu situāciju radījusi kaimiņvalstu monetārā politika: Latvijā ir zemāks akcīzes nodoklis alkoholam, bet Polijā ir zemāks akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis arī daudzām citām precēm. Šobrīd Latvijā ir viszemākais akcīzes nodoklis alkoholam Baltijas valstīs, kas piesaista pircējus no Igaunijas un Lietuvas,” rezultātus komentē “Regioplan” pārstāvis Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kurš vadīja veikto pētījumu.
Lietuvieši brauc uz ārzemēm pēc pārtikas, bet igauņi - pēc alkohola
Pētījums arī atklāj, ka Lietuvas iedzīvotāji, pirms pieņem lēmumu doties iepirkties uz ārzemēm, izvērtē, kādas cenas ir pārtikai (68%), mājsaimniecības precēm (54%) un alkoholiskajiem dzērieniem (alum - 27 %, citiem alkoholiskajiem dzērieniem - 28%).
Latviešiem, iepērkoties ārzemēs, vissvarīgāk ir izvērtēt cenas pārtikai (51%) un mājsaimniecības precēm (42%), bet alus un citu alkoholisko dzērienu cenas viņiem nešķiet tik pievilcīgas, lai iepirktos ārzemēs. Savukārt Igaunijā situācija ir pretēja - igauņiem galvenais mērķis, iepērkoties ārzemēs, ir lētāks alus (51%) un citi alkoholiskie dzērieni (53%).
Atbilstoši profesionālo pakalpojumu kompānijas “EY” pārstāvja Krišjāņa Volfa teiktajam, lietuviešu iepirkuma grozs ir krietni daudzveidīgāks un ietver visas galvenās produktu kategorijas, savukārt igauņi galvenokārt koncentrējas uz vienu preču grupu.
“Igaunijas gadījumā var redzēt, ka galvenais iepirkšanās kaimiņvalstīs dzinējspēks ir akcīzes nodoklis alkoholam, kas ir krietni augstāks nekā Latvijā. Igauņiem tikai būtiskā cenu atšķirība ir pietiekama, lai viņi sāktu tērēt savu naudu citā valstī. Runājot par lietuviešu pilnajiem iepirkumu groziem, var atrast veselu iemeslu spektru, jo kaimiņvalstī Polijā ir zemāks cenu līmenis daudzām precēm,” teica K.Volfs.
Respondenti visās Baltijas valstīs atzinuši, ka, plānojot iepirkšanos ārzemēs, viņi apsver degvielas izmaksas: Lietuvā - 48%, Latvijā - 36% un Igaunijā - 67%. Starp citu, kopīgais te beidzas, jo otrā prioritāte igauņiem un latviešiem ir brauciena ilgums (35% katram), bet otrā prioritāte lietuviešiem ir valūtas maiņas kurss (36%), savukārt trešā prioritāte - PVN lielums (30%), kas nedaudz apsteidz akcīzes nodokļa lielumu (25%). Latvijā un Igaunijā pēdējais rādītājs ir trešā prioritāte.
“Starp igauņiem un latviešiem ir vairāk cilvēku, kuri seko teicienam “laiks ir nauda”. Viņi izvērtē, vai ir vērts tērēt laiku iepērkoties. Lietuvieši nedēļas nogalē bieži pavada veselu dienu iepērkoties Polijā vai Latvijā, tāpēc patiešām var tikt dēvēti par cenu ekspertiem. Viņi apsver ne tikai izmaksas, bet arī valūtas kursa svārstības,” saka “Regioplan” eksperts J. Strātmeijers.
Pētījumu par pārrobežu tirdzniecību veikuši Nīderlandes pētījumu institūts “Regionplan Policy Research” un kompānija "EY" - profesionālo pakalpojumu līderis Baltijas valstīs. Pētījuma mērķis bija izvērtēt Baltijas valstu iedzīvotāju iepirkšanās ārzemēs paradumus, mērogu un biežumu. Pētījums tika balstīts uz reprezentatīvu aptauju, kuru veica kompānija UAB “Spinter tyrimai” Baltijas valstīs: Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Pavisam 2017. gada decembrī tika aptaujāti 3019 respondenti, kas ir vecāki par 18 gadiem, tostarp ap 1000 respondentu no katras valsts.
